AFP/LETA
Tīša vai nejauša, taču paslepenas informācijas noplūde notikusi. Publiskajā telpā nonākusi Krievijas Ārlietu ministrijas dzīlēs tapusī ārpolitikas doktrīna. Ministrijas interneta mājas lapā tās nav. Tur ir tikai iepriekšējā, Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 2008. gada jūlijā akceptētā ārpolitiskā doktrīna. Noplūdes mēdz būt dažādas – gan negribētas, gan speciālas. Lai pavērtētu reakciju. Šī noplūde neizskatās pēc najaušas. Valsts ārpolitiskā doktrīna ir nesaraujami saistīta ar valsts mērķiem un to sasniegšanai izvirzītajiem uzdevumiem. Krievijas pamatmērķis kopš PSRS sabrukšanas palicis nemainīgs – būt pasaules nozīmes lielvalstij.
Ārpolitiskās doktrīnas grozīšana ir saprotama – ekonomiskā krīze padarījusi pasauli un arī Krieviju atšķirīgu no tās, kāda tā bija 2008. gada vasarā. Salīdzinot abas doktrīnas, jāteic, ka tās ir būtiski atšķirīgas. Vēl spēkā esošā ir vispārīgāka, “noapaļotāka”, ar plaši interpretējamiem formulējumiem. Jaunajā izvirzīti konkrēti uzdevumi, ideoloģisku nostādņu krietni mazāk. Uzmanība pievērsta tam, kas būtu paveicams 61 valstī vai valstu grupā. Pie tādas grupas pieder arī Baltijas valstis.
