ITAR-TASS/LETA
Agrākā Labējo spēku līdere Irina Hakamada par modernizāciju no augšas un augšanu no apakšas
Jūs jau kādu laiku esat prom no politikas, arī no LSS nekas daudz nav palicis pāri. Krievija zaudējusi harizmātisku politiķi. Jūsu Rīgas apmeklējums nekādi nav saistīts ar politiku, tomēr tieši politiķes kvalitātē jūs atceras Latvijā. Tāpēc gribētos atgriezties pie notikuma, ar kuru, šķiet, iezīmējās Krievijas Labējo spēku (LSS) ceļš uz nebūtību, proti, kad 1999.gadā partijas vadība pieņēma lēmumu atbalstīt Vladimiru Putinu. Kāpēc?
Pirmkārt, maz par viņu zinājām, varējām uz kaut ko cerēt. Cilvēki vienmēr dzīvo ar cerību. Otrkārt tas, ka viņu virzīja Jeļcins. Tas šķita daudzmaz pieņemami. Mums šķita, ka viņš ir Jeļcina cilvēks. Grigorijs Javlinskis (partijas “Jabloko” līderis – red.) nebija Jeļcina cilvēks. Čubaiss, Ņemcovs, Gaidars, Hakamada (LSS vadība) – jā. Mūs dēvēja par Gorbačova – Jeļcina iesaukumu politikā.
