Prokrieviskie militāristi no vienības "Vostok" Doņeckā saplēš Ukrainas valsts karogu. Foto: AFP/LETA
Vai pret Krievijas psiholoģisko un propagandas karu var stāties ar kodolieročiem?
Vairākus gadus Ukraina bija trešā lielākā kodolvalsts pasaulē. Daudzi ukraiņi tagad nožēlo, ka kodolieročus atdeva tik viegli, bez nosacījumiem.
Ukrainas neatkarības kustības mērķis bija neitrāla, nepievienojusies (nonallied), no kodolieročiem brīva valsts. Toreiz, kad 1991.gadā Ukraina pasludināja neatkarību, kā mantojums no PSRS visā Ukrainas teritorijā bija palikuši apmēram 5000 kodolieroču - vairāk nekā Anglijai, Ķīnai un Francijai, kopā ņemot, kā arī nozīmīgas kodolieroču rūpnīcas.
Ukrainā atradās ne tikai taktiskie, bet arī stratēģiskie kodolieroči, starpkontinentālās kodolraķetes, turklāt 900 spārnotās raķetes un 19 stratēģiskie bumbvedēji.
Amerikas Savienotās Valstis bija nobažījušās, ka masu iznīcināšanas ieroči var nonākt neparedzamu spēku rokās. Ārlietu ministrs Džeims Beikers paziņoja ukraiņiem, ka neatkarības atzīšanas priekšnoteikums ir demokrātija, kapitālisms, cilvēktiesības, teritoriālo konfliktu neesamība un no kodolieročiem brīva teritorija.
