Kārlis Vērdiņš dzejas lasījumā pie Raiņa pieminekļa. Foto: Jānis Saliņš, F64
Tuvojamies Rietumu modelim, kur dzejnieks ir arī universitātes profesors, saka dzejnieks un literatūras zinātnes doktors Kārlis Vērdiņš.
Jūlija sākumā Sautbenkas Mākslas centra eksperti Londonā publicēja, viņuprāt, pasaules 50 labāko mīlas dzejoļu sarakstu, un tajā iekļauts arī Kārļa Vērdiņa dzejolis ''Come to me''. Var skeptiski vērtēt dažādus «pasaulē labāko» sarakstus, taču latviešu dzejnieka nonākšana starptautisku vērtētāju un līdz ar to plašas lasītāju auditorijas uzmanības lokā ir neapšaubāms panākums. Katrā ziņā tas ir labs iegansts sarunai ar dzejnieku un literatūrzinātnieku - par dzeju, protams, taču arī par politiku.
Komentāros internetā par tavu tagad jau starptautiski slaveno dzejoli ''Come to me'' varēja just neizpratni, vai tad tas vispār ir dzejolis. Turklāt tas neesot par mīlestību, jo tur abi geji. Lai nebūtu jāvaicā, kas ir mīlestība, - kas ir dzejolis?
