Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Sajutos kā atgriezies 90.gadu sākumā, kad nekritiska skatīšanās mutē katram Rietumu pasaules pārstāvim bija plaši izplatīta
Šorīt atverot "Dienas Biznesa" (Db) mājaslapu un ieraugot virsrakstu „Jādomā par mazāku PVN likmi pārtikai", nebiju par to pārsteigts. Budžeta ieņēmumi pildās labāk nekā prognozēts un deficīts solās būt stipri zem 3% no IKP, tāpēc dažādu interešu grupu mēģinājumi izkarot kādu lielāku gabalu sev ir redzami teju vai katru dienu.
Pārtikas ražotāji un pārstrādātāji ir vieni no daudziem, un mans mērķis nav viņus kā īpaši nosodīt. Varētu pat teikt, ka klusēšana brīdī, kad citi bļauj, nav racionāla. Taču biju pārsteigts par ko citu - rakstā paustajām acīmredzamajām aplamībām un Db žurnālistu nespēju vai nevēlēšanos tās kritiski izvērtēt. Tikai mazliet pārspīlējot teikšu, ka sajutos kā atgriezies 90.gadu sākumā, kad nekritiska skatīšanās mutē katram Rietumu pasaules pārstāvim bija plaši izplatīta, jo „viņi taču visu zina daudz labāk".
