Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Lai Baltkrievijā notiktu brīnums, opozīcijai jāstrādā, nevis jācer uz «haļavu», secina publicists Vladimirs Mackēvičs
Pirmdienas, 20.decembra, rīts Minskā. Vairākiem opozīcijas aktīvistiem, ar kuriem esmu ticies pēdējās dienās, telefona numurs uz laiku slēgts. Daudzās organizācijās naktī viesojušies vīri «civilā», kā šeit apzīmē VDK darbiniekus. Sāp galva. Varbūt no saaukstēšanās, bet varbūt belziena dēļ, kuru svētdien Minskas Neatkarības laukumā dabūju pa pakausi no kāda «civilā». Beidzot izdodas sazvanīt publicistu Vladimiru Mackēviču (54). Viņš Baltkrievijā ir slavens ar to, ka sakot tautai lietas, ko tā negrib dzirdēt. To saka mans draugs Igors Mariničs, kura tēvs ir bijušais Baltkrievijas vēstnieks Latvijā un 2001.gada prezidenta vēlēšanu opozīcijas līderis Mihails Mariničs. Starp citu, publicists Mackēvičs Atmodas laikā dzīvojis Latvijā, pat darbojies Godmaņa valdības izveidotā nacionālo lietu departamentā.
