Zane Čulkstēna. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas liecina, ka jauniešu sapņi par profesijām nesakrīt ar darba tirgus realitāti. Kas jāmaina skolu sistēmā, skaidro Zane Čulkstēna
Pētījums notiek jau divus gadus, aptaujājot gandrīz 5000 jauniešu no 152 Latvijas skolām un tehnikumiem. Projekts noslēgsies nākamā gada sākumā, taču Izglītības akseleratora vadītāja Zane Čulkstēna jau tagad sit trauksmes zvanus — skolēniem trūkst informācijas par profesiju spektru un izpratnes par darba tirgu. Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk attālinās no profesijām, kurās koncentrēsies investīcijas, darbavietas un kuras ir būtiskas valsts izaugsmei.
Satraucoša tendence ir jauniešu intereses kritums par ekonomiku, finansēm un uzņēmējdarbību. Tāpat ir zema interese par informācijas tehnoloģijām. Skolēni nezina vai neizrāda lielu interesi par apstrādes rūpniecību, transporta un loģistikas nozarēm, enerģētiku, mežsaimniecību un kokrūpniecību. Interese par STEM jeb eksaktajām zinātnēm aizvien ir vidēji zema.
