Pusdienās
Drošība ķeksīša pēc

CSDD kiberuzbrukuma anatomija un vai to varēja novērst?

Varis Teivāns. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Varis Teivāns. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

CSDD datu zādzība izgaismojusi problēmu, par kuru CERT.LV brīdina jau ilgstoši, — kiberdrošība nedrīkst palikt IT administratoru vai ārpakalpojumu ziņā, tai jābūt iestādes vadības prioritātei, uzsver vadītājas vietnieks Varis Teivāns

Durvis, pa kurām uzbrucējs iekļuva Ceļu satiksmes drošības direkcijas sistēmās, bija paredzētas pavisam citam mērķim. Vietnē Med.csdd.lv medicīnas darbinieki reģistrēja autovadītāju obligāto veselības pārbaužu un pirmās palīdzības kursu datus. Uzbrucējs sistēmu izmantoja kā ieeju, no kuras meklēja ceļu tālāk — līdz CSDD maksājumu reģistram, kam no medicīnas sistēmas nevajadzēja būt pieejamam.

No reģistra tika izgūti vēsturisku maksājumu ieraksti kopš 2008. gada — personas kodi vai uzņēmumu reģistrācijas numuri, vārdi un nosaukumi, deklarētās adreses, automašīnu valsts numuri, maksājumu summas un datumi. Tā nebija visa CSDD datubāze, tomēr tika nozagti 1,2 miljonu fizisku personu un 200 000 juridisku personu dati. Pēc skarto cilvēku skaita šis ir viens no pēdējā laika nopietnākajiem kiberuzbrukumiem Latvijā, saka kiberdrošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns. «Ja ne katru, tad tiešām lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tas ietekmē.»

Jaunākajā žurnālā