Traģēdijas maska no Senās Grieķijas laikiem, aptuveni 2200 gadu veca. Foto — Imageforum/LETA
Viens no galvenajiem Grieķijas budžeta krīzes cēloņiem ir plaši izplatītā korupcija. Tiek lēsts, ka tās dēļ valsts kase zaudē vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā
Grieķijas budžeta krīzē ir mīkla: kāpēc valsts tērēja tik dāsni, bet nodokļus tajā pašā laikā iekasēja tik slikti? Daudzi grieķi paskaidro, ka atbildei pietiek ar diviem vārdiem fakelaki un rousfeti. Grieķiski fakelaki nozīmē «mazās aploksnes» - kukuļus, kas skar ikvienu, sākot ar slimnīcu pacientiem un beidzot ar zivju tirgotājiem. Savukārt rousfeti nozīmē politiskus pakalpojumus, kas, piemēram, izplatījušies gan skolotāju pieņemšanā darbā, gan darījumos ar pareizticīgo baznīcas īpašumiem.
Tieši šīs korupcijas tradīcijas ir novedušas pie situācijas, kad valsts ir ar lielu uzblīdušu vēderu, bet tā iemesls ir bads. Brūkinga institūts Vašingtonā nācis klajā ar pētījumu, kurā atzīts, ka kukuļdošana, protežēšana un citu veidu sabiedriskā korupcija ir vieni no lielākajiem valsts parāda cēloņiem. Tiek lēsts, ka Grieķijas valsts kase tādā veidā zaudē vismaz 8% no iekšzemes kopprodukta, tas ir, vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā.
