Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles interjers. Foto — Dina Preisa
Ekskursija pa Jelgavu: luterāņu baznīca ar 2072 stabuļu ērģelēm, pirmais atjaunotais protestantu mūra dievnams Eiropā, pareizticīgo katedrāle ar gandrīz tonnu smagu zvanu un pāvesta svētīta katoļu katedrāle
Jelgava — pilsēta ar 755 gadus bagātu vēsturi, kuras baznīcu mūri glabā liecības par pagājušo laiku godību un jauno laiku tikumiem. Zīmīgākās vēstures lappuses pāršķirstīsim īsā pārgājienā, kas savieno četrus iespaidīgus dievnamus ar raibiem dzīvesstāstiem.
Jelgavas senais nosaukums bija Mītava. Cēlies no vārdiem «mīt, mainīt». Mūsdienās nekas daudz nav mainījies — Jelgava ir Zemgales reģiona izglītības, kultūras un ekonomikas centrs, kā arī ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Lai gan pilsētas tiesības Jelgava ieguva tikai 1573. gadā, par tās dibināšanas brīdi tiek uzskatīts 1265. gads. Tā ir pirmā reize, kad rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta vācu bruņinieku pils, ko Livonijas ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns pavēlēja celt uz salas starp Lielupi un Driksu.
