Nebūs miera bez vienošanās par Irānas kodolprogrammu
Hormuza cilpa turpina savilkties ap pasaules ekonomikas kaklu, taču Irānas un ASV īstenotā jūras šauruma blokāde izskatās viegli risināma, salīdzinot ar problēmu, kuru var uzskatīt par kara pamatcēloni un kura jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu mocījusi četrus ASV prezidentus.
2002. gadā pasaule uzzināja, ka Irāna izveidojusi slepenu urāna bagātināšanas programmu, kas ar laiku ļautu tai iekļaut savā militārajā arsenālā kodolieročus. Šādu spēju nonākšana Islāma Republikas rīcībā apdraudētu stratēģiski svarīgās Persijas līča valstis un to naftas ražotnes un radītu eksistenciālu draudu Izraēlai, kuru Irānas līderi vairākkārt solījuši iznīcināt. Jo tuvāk Teherāna būtu kodolieroča radīšanai, jo lielāka būtu varbūtība, ka Izraēla vai kāda cita reģiona valsts sāktu preventīvu karu pret Irānu, kas (kā mēs diemžēl piedzīvojam šobrīd) smagi skartu visas pasaules ekonomiku.
