Labējiem ekstrēmistiem labākie rezultāti Vācijā kopš Otrā pasaules kara
Viss ir iespējams!
Cik bieži esam dzirdējuši šo saulainā optimisma pilno teicienu, kas mudina cerēt, ka gan jau viss būs labi.
Bet pēc svētdien notikušajām vēlēšanām Saksijas-Anhaltes federālajā zemē Vācijā to tikpat labi varētu uztvert kā tumšus draudus. Ar šo lozungu bijušais smaržu tirgotājs Ulrihs Sīgmunds aizvedis savu partiju Alternative für Deutschland (Alternatīva Vācijai jeb AfD) līdz veiksmīgākajam rezultātam galēji labējai partijai Vācijā kopš Otrā pasaules kara. Tā saņēma 44% vēlētāju atbalstu un 39 no 83 vietām reģionālajā parlamentā.
Ne tikai vāciešu, bet arī daudzu citu eiropiešu prātos uzpeld atkal vecie rēgi.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs oficiāli apzīmējis AfD kā labējo ekstrēmistu organizāciju, un starp lietām, kuras Sīgmunda partijas uzvara padara iespējamas, ir nacisma rehabilitācija. Tas izpaužas gan organizatoriski, gan ideoloģiski, gan partijas solītajā rīcībā. AfD strādā vairāki bijušie aizliegtu neonacistu organizāciju biedri. Tā uzskata Vācijas spēju atzīt nacistu laikā pastrādātos noziegumus par «identitātes traucējumu». Tai patīk izmantot Gēbelsa iecienīto lamu vārdu centriskiem medijiem — Lügenpresse (melu prese). Tā ir gatava atdzīvināt politisko rasismu, jo apspriež iespējas izraidīt visus imigrantus, tajā skaitā tos ar pilsonību, lai valstī paliktu tikai «biovācieši».
