Platforma Delta ļauj reālajā laikā pārredzēt kaujas lauku, plānot operācijas un vienībām apmainīties ar datiem, apvienojot dažādus kara elementus kopējā vadības sistēmā. Foto — Ukrainas Bruņotie spēki
Kā krīze Tuvajos Austrumos pavērusi Ukrainai ceļu uz globālo militāro tehnoloģiju tirgu
Pirms gada februāra pēdējā dienā ASV prezidents Donalds Tramps nokaitētā sarunā Baltajā namā izmeta Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka viņa rokās vairs nav kāršu, lai turpinātu cīnīties pret Krieviju. Bet šogad februāra pēdējā dienā Tramps sāka karu pret Irānu, kas būtiski izmainījis situāciju.
Izrādās, Ukrainai ir kārtis — tā pēkšņi kļuvusi par pamanāmu balsi globālajā militāro tehnoloģiju tirgū. Prezidents Zelenskis nesen paziņoja, ka jau ir panākta ilgtermiņa sadarbības vienošanās ar trim vadošajām Persijas līča valstīm Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataru, bet interesi izrādījušas vēl vienpadsmit valstis. Ukrainas pieredze dronu karā ir kļuvusi par pieprasītu preci, turklāt runa nav tikai par tehnoloģiju pārdošanu.
Haosa priekšrocības
Dronu ražotāju skaits Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā ir pieaudzis simtkārt un pašlaik pārsniedz 500 uzņēmumu. Tie aptver gan pavisam nelielas inženieru komandas, gan lielus ražotājus, kas kļuvuši par Ukrainas Bruņoto spēku galvenajiem piegādātājiem. Jau pagājušā gada beigās Ukrainas Ieroču ražotāju savienība paziņoja, ka finansējuma trūkuma dēļ daudzas ražotnes nav pilnībā noslogotas. Tad sākās diskusijas par Ukrainas ražotāju eksporta perspektīvām un veidiem, kā organizēt šo procesu, nekaitējot pašmāju frontes interesēm. Taču ASV iebrukums Irānā šī stratēģiskā lēmuma pieņemšanu ir paātrinājis, jo Ukrainai ir pavēries jauns iespēju logs.
Ukraina jau uzreiz piedāvāju savu palīdzību Persijas līča valstīm aizsardzībā pret Irānas dronu uzbrukumiem un nosūtīja 211 speciālistus, lai palīdzētu mācīt sabiedrotos Shahed dronu notriekšanā. Ir izdevās noskaidrot, ka lielākoties šī Ukrainas palīdzība ietver militāristus, kas notriec dronus no helikopteriem.
Taču nākotnes plāni ir daudz ambiciozāki. «Runa ir nevis vienkārši par dronu pārdošanu, bet par daudz sarežģītāku produktu — mūsdienu kara vešanas sistēmu,» skaidro politologs Kostjantins Batozskis.
Galvenā loma šajā sistēmā ir digitālajai infrastruktūrai. Konkrēti, platformai Delta, ko izstrādājis Aizsardzības ministrijas Inovāciju centrs. Tā ļauj reālajā laikā pārredzēt kaujas lauku, plānot operācijas un vienībām apmainīties ar datiem, apvienojot dažādus kara elementus kopējā vadības sistēmā.
«Aiz šī «eksporta produkta» stāv unikāla iekšējā ekosistēma, kādas faktiski nav nevienā citā pasaules valstī. Tā nav klasiskā aizsardzības rūpniecība, bet ārkārtīgi dinamiska vide, kurā jaunuzņēmumi, brīvprātīgo iniciatīvas un tehnoloģiju komandas savstarpēji konkurē un vienlaikus papildina cita citu, — un tieši tas nodrošina ātru inovāciju radīšanu un ieviešanu,» skaidro Ihors Fedirko, Ukrainas Ieroču ražotāju savienības izpilddirektors.
Tieši šī šķietami haotiskā sistēma ir kļuvusi par Ukrainas efektivitātes avotu. Pastāvīga spiediena apstākļos neefektīvi risinājumi pazūd praktiski uzreiz, bet darboties spējīgie tiek mērogoti ar neticamu ātrumu. Tas ir tirgus, kas attīstās nevis pēc birokrātijas, bet pēc izdzīvošanas likumiem.
Roboti dodas kaujā
Straujo militāro tehnoloģiju attīstību ir noteikušas Ukrainas armijas vajadzības — pašlaik valsts Bruņotajos spēkos ir aptuveni 500 dronu vienību, un tās pastāvīgi darbojas deficīta apstākļos. «Faktiski ir izveidojies hibrīda apgādes modelis — daļu dronu vienības saņem no valsts, bet ievērojamu daļu tās iepērk pašas ar brīvprātīgo, fondu vai tiešo līgumu starpniecību,» skaidro speciālās vienības Taifūns komandiera vietnieks Pavlo Hvozdenko.
«Mēs izmantojam dažādu ražotāju dronus dažādiem uzdevumiem,» uzsver Hvozdenko, jo Ukrainas pieredzes galvenā vērtība ir spēja ātri pielāgot tehnoloģijas konkrētajai kaujas darbības zonai. «Tā nav teorija vai mācību scenāriji. Runa ir par lēmumiem, kas jāpieņem ārkārtēja spiediena apstākļos, kad kļūdas cena ir tava dzīvība. Tieši tāpēc šie risinājumi darbojas un tagad kļūst pieprasīti arī ārpus Ukrainas,» saka Hvozdenko.
«Daudz kas no tā, ko ukraiņi tagad izdomā, lai izdzīvotu, nākotnē iekļūs vēstures mācību grāmatās,» uzskata speciālās vienības komandiera vietnieks. Kā piemēru Hvozdenko min tā saukto nāves zonu — teritoriju, kurā jebkura pretinieka kustība atrodas pastāvīgā kontrolē un praktiski tiek garantēti iznīcināta. To panāk, sinhronizējot izlūkošanu un masveida dronu izmantošanu. Šādā modelī pozīcijas tiek noturētas nevis ar karavīru skaitu uz vienu frontes kilometru, bet gan ar tehnoloģisko pārsvaru. Pēc Hvozdenko teiktā, «nāves zona ir risinājumu kombinācija, kurā viss darbojas kopā, un tieši šis sistēmiskums to padara efektīvu».
Būtisks pienesums karadarbībai ir arī bezpilota robotizētie kompleksi, kas pārvietojas pa zemi. Vienkārši sakot, roboti, kas tiek izmantoti munīcijas transportēšanai un ievainoto evakuācijai, pārtikas piegādei, kā arī īpaši bīstamiem uzdevumiem — izlūkošanai, mīnēšanai un atmīnēšanai. Ir pat fiksēti gadījumi, kad roboti sagūstījuši krievu karavīrus. Nesen prezidents Zelenskis minēja, ka sauszemes robotizētie kompleksi pēdējo trīs mēnešu laikā veikuši 22 tūkstošus operāciju kaujas zonā.
NATO cita doktrīna
Neraugoties uz Ukrainas acīmredzamajiem rezultātiem, NATO valstis pagaidām nesteidzas piemērot Ukrainas pieredzi, lai gan to uzmanīgi pēta. Iemesls ir militāro doktrīnu atšķirības. Rietumu militārais modelis balstās uz dominēšanu gaisā, augstas precizitātes sistēmām un dārgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Bet Ukraina karo ierobežotu resursu apstākļos, pret līdzvērtīgu pretinieku un atrodoties pastāvīgā kontaktā. Tas nosaka principiāli atšķirīgu pieeju — daudz elastīgāku, lētāku un vieglāk pielāgojamu.
Atšķirības labi parāda pērn maijā notikušās NATO mācības Igaunijā, par kuru graujošajiem rezultātiem publiska informācija parādījās tikai šā gada sākumā. Šajās mācībās piedalījās 12 alianses dalībvalstis, aptuveni 16 000 karavīru. The Wall Street Journal bija izdevies noskaidrot, ka aptuveni desmit Ukrainas dronu piloti dienas laikā spēja likvidēt divus NATO bataljonus. «NATO viss ir ļoti labi aprakstīts — doktrīnas, noteikumi, standarti, protokoli —, bet tas viss ir par pagātnes karu,» nesen intervijā izdevumam Ukrainska Pravda sacīja šo mācību dalībnieks Pavlo Laktionovs, brigādes Nemesis komandiera vietnieks.
Šajā kontekstā jāizceļ Ukrainas Ģenerālštāba atteikums šā gada martā sūtīt Ukrainas karavīrus uz mācībām ārzemēs. Kā paskaidroja Jevhens Meževikins, Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Doktrīnu un mācību galvenās pārvaldes vadītāja vietnieks, tas saistīts ar pretrunām valstu likumos un to, ka ārvalstu instruktori bieži vien nesaprot mūsdienu kara specifiku un reālo dinamiku.
Tieši kara ekonomika kļūst par vēl vienu faktoru, kas pastiprina interesi par Ukrainas pieredzi. Irānas masveida lēto dronu izmantošana pret ASV sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos parāda, ka pat visspēcīgākās armijas rezerves var izbeigties, ja tā spiesta atbildēt uz šādiem uzbrukumiem ar dārgiem līdzekļiem. Turpretī Ukrainas pieredze balstās uz masveida droniem, kas ir lēti un pastāvīgi pielāgojami.
Taču Ukrainas militāro risinājumu eksporta nākotne ir atkarīga gan no valdības politiska lēmuma atvērt šo sektoru, gan arī no pašu uzņēmēju gatavības ieiet starptautiskā tirgū. Pagaidām Ukrainā vēl nav izstrādāta eksporta stratēģija. Eksporta kontrole ir sarežģīts un lēns mehānisms, kas pagaidām darbojas vāji.
Taču nozares pārstāvis Fedirko uzskata, ka ieroču eksports ir nozares izdzīvošanas jautājums, jo iekšējais pieprasījums vairs nesedz ražošanas iespējas un bez iekļūšanas ārējos tirgos uzņēmumi nespēs paplašināties un attīstīties. Tajā pašā laikā nevar būt runa par brīvu ieroču tirdzniecību — Ukrainai būtu jāveido kontrolēta eksporta modelis, kurā piegādes ir iespējamas tikai partneriem un tām piemēro stingrus ierobežojumus.
Tāpēc patlaban Ukraina atrodas unikālā situācijā — no vienas puses, tā joprojām ir ļoti atkarīga no Eiropas sabiedroto finansējuma; no otras puses, tai ir pasaulē visaktuālākā kauju pieredze, augstas pielāgošanās spējas un spēcīga inženiertehniskā bāze.
«Jāatzīst prezidenta Zelenska nopelni — viņš prasmīgi izmantoja situāciju Hormuza šaurumā, paziņojot, ka Ukraina ir gatava palīdzēt ar tehnoloģijām un speciālistiem. Tas ir ļoti labs PR panākums valstij, kura principā vēl nav galīgi izstrādājusi produktu un joprojām strādā pie piedāvājuma globālajam tirgum,» secina politologs Batozskis. Laiks rādīs, kā Ukraina šo iespēju logu izmantos.
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
