Bijušais Ukrainas valdības vadītājs, tagad aizsardzības ministra amatā ieceltais Deniss Šmihaļs. Foto — Scanpix
Ukrainā notikušas lielākās valdības pārmaiņas kopš pilna mēroga iebrukuma. Tās simbolizē pārslēgšanos uz militāro ekonomiku, kas ļaus ukraiņiem cīnīties ilgtermiņā
Deniss Šmihaļs ir rets izņēmums. Ukrainā valdības mēdz mainīties ļoti bieži, taču viņš premjerministra amatā nostrādāja piecus gadus. Sāka 2020. gada martā, burtiski dažas dienas pirms pandēmijas, tāpēc uzreiz nācās ķerties pie krīzes novēršanas veselības aprūpē un ekonomikā. Bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā valdība piedzīvoja bezprecedenta izaicinājumu: kā saglabāt valsts funkcionēšanu kara apstākļos.
Un jāteic — tas izdevās. Valdība visu laiku ir saglabājusi kontroli pār finanšu sistēmu, nodrošinājusi pensiju, algu un sociālo pabalstu izmaksu, uzturējusi ciešu kontaktu ar starptautiskajām finanšu institūcijām. Tai bija jāiemācās ātri risināt tādas problēmas kā uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai vai ostu blokāde.
«Kijivā pat pēc nakts apšaudēm strādā visi dienesti, gluži tāpat kā frontes zonā esošajā Kostjantiņivkā,» saka žurnālists un rakstnieks Deniss Kazanskis. Viņaprāt, Šmihaļa valdība pierādījusi, ka Ukrainas valsts aparāts ne tikai nav sabrucis kara laikā kā savulaik Afganistānā vai Sīrijā, bet tieši otrādi — turpinājis pat attīstīties. Piemēram, valsts oficiālajai lietotnei Diia, kas tika izveidota 2020. gadā elektroniskai lietu kārtošanai, kara laikā izveidoti papildinājumi armijas un rezervistu vajadzībām. Karš licis valsts pārvaldei kļūt efektīvākai.
«Laba metafora Šmihaļa valdībai ir valsts dzelzceļš Ukrzaliznytsia. Pirms kara ukraiņi pastāvīgi sūdzējās par pakalpojumu kvalitāti. Bet kara laikā izrādījās, ka dzelzceļš strādā kā Šveices pulkstenis — evakuē iedzīvotājus no frontes pilsētām, vilcieni ierodas laikā, un sliežu ceļus saremontē pāris stundu laikā pēc apšaudes,» saka politologs Kostjantins Batozskis.
Lai gan sākotnēji tika uzskatīts, ka Šmihaļs nāk no oligarha Rinata Ahmetova loka, viņš amatā nekad nav rīkojies kā «Ahmetova cilvēks». Šmihaļam nevarēja pārmest nevienu lobēšanas lēmumu oligarha labā: ne kompensācijas par Azovstaļ, ne privilēģijas biznesam. Premjerministrs apstiprināja savu reputāciju kā tehnokrāts, kas prot «salabot sistēmu». Viņu nevar saukt par spilgtu politiķi vai harismātisku runātāju. Prese viņu necitēja.
No Ir aptaujātajiem ukraiņu politiskajiem žurnālistiem neviens nevarēja atcerēties, kā sauc premjerministra preses dienesta vadītāju. Šmihaļs kā tradicionāls birokrāts izvairās no publicitātes un skaļiem konfliktiem, necenšas izcelt savus sasniegumus un spēj balansēt starp dažādām politiskajām grupām. Vienkārši ideāls cilvēks prezidenta biroja acīs, kas tik rūpīgi seko politisko figūru popularitātei. (Kā zināms, Bruņoto spēku komandierim Valerijam Zalužnijam par savu popularitāti nācās samaksāt ar amatu — viņu aizsūtīja par vēstnieku uz Lielbritāniju, bet ārlietu ministru Dmitro Kulebu vienkārši atlaida.)
Tad kāpēc Šmihaļa valdību pagājušajā nedēļā nomainīja? Ar jauno kabinetu prezidents Volodimirs Zelenskis demonstrē skaidru fokusu divos virzienos — aizsardzībā un ekonomikā. Tāpēc premjerministra amatā ir loģiski iecelt līdzšinējo ekonomikas ministri Juliju Sviridenko, kas jau ilgāku laiku vicepremjeres amatā pierādījusi sevi kā atbildīgu un enerģisku līderi. Sviridenko tiek uztverta kā darītāja, uz rezultātu orientēts cilvēks.
Savukārt bijušajam valdības vadītājam Šmihaļam tagad dots cits stratēģisks uzdevums — sakārtot un modernizēt aizsardzības bloku.
Dzinējspēks — aizsardzība
Krimas tatārs Rustems Umerovs, kuru prezidents 2023. gada septembrī iecēla par aizsardzības ministru, sevi lieliski pierādījis diplomātiskajās sarunās. Viņa arābu, turku un angļu valodas zināšanas palīdzēja veidot sakarus ar Tuvajiem Austrumiem, Persijas līča valstīm un Turciju, panākt gūstekņu apmaiņas. Tomēr viņš nespēja tikt galā ar ministrijas pārvaldību: uzkrājās problēmas loģistikā, iepirkumos, koordinācijā, auga armijnieku neapmierinātība. Korupcijas apkarošanas aktīvisti, kas sākumā atzinīgi novērtēja Umerova iecelšanu, jau pērn pirmie viņu sāka kritizēt par neefektivitāti.
Zelenska lēmums uzticēt aizsardzības jomu Šmihaļam saistīts ar faktu, ka tieši šī ir problemātiskākā valsts pārvaldes sastāvdaļa. Turklāt ministrija apsaimnieko vislielāko budžetu — vairāk nekā puse visu valsts izdevumu novirzīti aizsardzībai.
«Zelenskis vēlas restartēt visu aizsardzības pārvaldes sistēmu: novērst haosu, ieviest pārredzamu iepirkumu sistēmu, strukturēt ministriju un modernizēt armiju,» Ir sacīja avots prezidenta birojā. Šim mērķim nepieciešama ne tikai «runājoša galva», bet sistemātisks vadītājs ar pieredzi krīzes vadībā, un tieši tāds ir bijušais premjerministrs.
Kā jaunā kabineta galveno mērķi Zelenskis redz valsts aizsardzības spēju palielināšanu. Nozarei ne tikai jāspēj nodrošināt fronti, bet jākļūst par jaunu ekonomikas dzinējspēku. Būtībā valsts pāriet uz militāras ekonomikas veidošanu — ne uz veco padomju parauga sistēmu ar mobilizāciju un totālu militarizāciju, bet saglabājot uzticību tirgus mehānismiem, iesaistot uzņēmējdarbību.
«Ukrainas sabiedrība beidzot ir sapratusi, ka mums būs jādzīvo karā ilgstoši, un ir nonākusi pie atziņas, ka nepieciešams ne tikai izdzīvot, bet arī iemācīties pelnīt naudu mūsu aizsardzības sektorā,» rezumē Batozskis.
Sieviete ar krampi
Jaunā premjerministre Julija Sviridenko (39) jau no kara pirmajām dienām bijusi sarunu epicentrā, uzturot Ukrainas saikni ar starptautiskajiem partneriem — viņa vadīja dialogu ar Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku, rietumvalstu valdībām. Veiksmīgs darbs ārvalstu investīciju piesaistīšanā ļāvis radīt kopuzņēmumus ar Rietumu militārajām kompānijām un saņemt arī finanšu garantijas Ukrainas atjaunošanai.
«Viņas galvenais sasniegums bija tā sauktā «minerālu darījuma» noslēgšana ar ASV, kas paredz amerikāņu piesaistīšanu Ukrainas stratēģisko resursu apgūšanā apmaiņā pret ilgtermiņa drošības garantijām,» komentē politologs Batozskis. Viņaprāt, tieši šis līgums lielā mērā kļuvis par katalizatoru viņas iecelšanai amatā. Ap šo dokumentu bija liela ņemšanās: amerikāņi sākotnēji centās uzspiest Ukrainai neizdevīgus nosacījumus, taču vietējie sarunu vedēji ar Sviridenko nepiekāpās.
«Sviridenko ir izvēle par labu prognozējamībai un stabilitātei. Viņa ir labi pazīstama starptautiskajiem partneriem, un tas ir svarīgi, lai turpinātu sadarbību ar Rietumiem,» papildina politologs Volodimirs Fesenko.
«Sviridenko bauda lielu uzņēmēju uzticību. Viņas uzdevums ir parādīt, ka ekonomikas atveseļošanās notiek jau tagad, nevis tiek atlikta uz pēckara periodu,» komentē ekonomikas eksperte Inna Sovsuna. Viņasprāt, jaunā premjerministre «var atdzīvināt investīciju aktivitāti un uzlabot koordināciju ar starptautiskajiem donoriem».
Ir aptaujāto ekspertu kopējā nostāja ir tāda, ka Zelenskis veido tehnokrātiskāku komandu, kurai jākoncentrējas uz aizsardzību un ekonomiku, izvairoties no populisma.
Likvidē piecas ministrijas
No valdības pārmaiņām Ukrainas sabiedrība gaida valsts aparāta efektivitātes uzlabošanu. Jaunajā kabinetā Aizsardzības ministrija, visticamāk, tiks apvienota ar Stratēģiskās rūpniecības ministriju. Hermans Smetaņins, kurš to vadīja, atgriezīsies Aizsardzības rūpniecības koncerna vadībā.
Sviridenko vietā Ekonomikas ministriju vadīs līdzšinējais viņas vietnieks Oleksijs Sobolevs, turklāt šai ministrijai tiks pievienota arī Lauksaimniecības ministrija un Vides ministrija. Savukārt cits Sviridenko vietnieks Tarass Kačka, kas bija aktīvi iesaistīts minerālu darījuma slēgšanā ar ASV, turpmāk būs vicepremjers ES un NATO integrācijas jautājumos. Bet Oļha Stefanišina, kas šo amatu ieņēma iepriekš, tagad kļuvusi par prezidenta īpašo pārstāvi sadarbībai ar ASV, un tiek lēsts, ka viņa varētu būt nākamā vēstniece šajā valstī. Savukārt bijušo ministru Umerovu prezidents iecēlis par Nacionālās drošības padomes sekretāru.
Toties amatu zaudējis nacionālās vienotības ministrs Oleksijs Černišovs, kuru tur aizdomās par nelikumīgas peļņas gūšanu vairāk nekā 14,5 miljonu grivnu apmērā. Viņa vadīto ministriju vispār likvidēs, pievienojot Sociālo lietu ministrijai.
Kopumā ministriju skaits samazināts no 21 uz 16. No šiem jaunās valdības 16 ministriem trīs tikuši pie jauniem portfeļiem, bet deviņi ir saglabājuši līdzšinējos amatus. Tajā skaitā darbu turpina arī finanšu ministrs Serhijs Marčenko un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Lai gan valdībā nav diži jaunu seju, premjerministre Sviridenko apsolījusi, ka demonstrēs citu dinamiku un jaunu pārvaldes kvalitāti. Kā tuvākā pusgada prioritātes viņa nosaukusi pašmāju ieroču ražošanas un karaspēka tehnoloģiskās sagatavotības palielināšanu. Tāpat solījusi paturēt redzeslokā atbalstu uzņēmējdarbībai. Valdības kuluāros baumo, ka Sviridenko tikai izskatās pēc paklausīgas meitenītes, bet patiesībā prot par sevi pastāvēt un vēl var daudzus pārsteigt.
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
