Jubilejai nākot, Jānis Rokpelnis pārlasījis savu pirms pusgadsimta iznākušo pirmo dzejoļu krājumu: «Pabrīnījos, tur visas manas dzejas tēmas un poētika jau koncentrētā veidā ir iekšā.» Foto — Matīss Markovskis
Ar Jāni Rokpelni sarunājas Andra Manfelde
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5
Jau vairāk nekā divas desmitgades dzejnieku Jāni Rokpelni pazīstu personīgi, viņš ir četru manu dzejoļu krājumu redaktors. Intervijā vēlējos jubilāru iztaujāt pamatīgi un daudzpusīgi, tomēr saruna ierasti aizvijās par un ap dzeju. Nav pārsteidzoši liriķim, paradoksu meistaram, kurš jau sen tiek uzskatīts par «dzejas drēbes» zinātāju un kura devums latviešu dzejā ierindots izcilību kategorijā. Turklāt Rokpelnis arvien raksta dzejoļus, un aizgājušās vasaras izskaņā klajā nāca jauns dzejas krājums Nomods. Mūsu saruna aizsākās karstā jūlija dienā Cēsīs, kur rīdzinieks Rokpelnis dzīvo jau desmit gadu, un iesniedzās oktobrī, kad, godinot dzejnieku 80. dzimšanas dienā, pār viņu jau lija rudenīgs, bet maigs apsveikumu lietus.
