Foto — Edmunds Brencis
Gata Šmita jaunā filma 1906 ir krimināldrāma, kas uzdod skaudru jautājumu — kur ir robeža starp revolucionāro ideālismu un bandītismu?
Vēl nāks piektais gads — Mežaparka Lielajā estrādē dzied desmitiem tūkstošu balsu. Pēc atgādinājuma par pārciestajiem zaudējumiem («asins lietus līs») dziesma ved klausītāju uz emocionāli pacilājošo kulmināciju un padara 1905. gada lielo latviešu revolūciju par vienu no svarīgākajiem soļiem uz tautas pašapliecināšanos.
Gata Šmita jaunajā filmā 1906 pie apvāršņa nespīd neviena gaismaspils, kur nu vēl tāda, kas mūžam kalnā gavilēs. Muižu dedzināšanām seko soda ekspedīcijas, un lielākā daļa revolucionāru ir miruši, cietumā vai aizbēguši uz ārzemēm. Maza Rīgā palikusi pagrīdnieku grupa dzīvo bailēs no cara slepenpolicijas ohrankas un nodevējiem, bet visi viņu plāni reducējas uz vienu mērķi — algas dienā sarīkot bruņotu laupīšanu mašīnbūves rūpnīcā Felzers, lai iegūtu naudu. Cīņas turpināšana kļuvusi par pašmērķi.
