Gustavs Strenga. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency.
Pirms 500 gadiem pieslieties reformācijai bija līdzīgi kā Atmodas laikā pamest kompartiju, tomēr dziļas sabiedrības pārmaiņas prasīja ilgāku laiku, saka vēsturnieks Gustavs Strenga
Šogad daudzviet Eiropā atzīmē 500 gadus, kopš Mārtiņš (vai Martins) Luters pie Vitenbergas baznīcas durvīm 1517. gada 31. oktobrī esot pienaglojis savas 95 tēzes, tā dodot pirmo grūdienu reformācijas kustībai, kas satricināja visu kontinentu. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 1. novembrī atklāta izstāde Luters, kas dod skatītājiem dziļu, mūsdienīgu skatījumu uz reformācijas pirmsākumiem Latvijā. Par šiem senajiem notikumiem un to aizvien nerimstošajām mūsdienu atbalsīm sarunājamies ar vienu no izstādes kuratoriem, vēsturnieku Gustavu Strengu.
Latvijas vēstures tradicionālajā izklāstā bieži mēdz ar lepnumu uzsvērt, ka Rīga bija viena no pirmajām vietām, kur luterisms iesakņojās. Vai šis apgalvojums ir pamatots, vai arī tas ir vēl viens mīts par mūsu vēsturi?
[Izstādes] galvenais vēstījums ir tas, ka Livonijas pilsētas un Rīga pirms 500 gadiem ir bijušas daļa no Eiropas notikumiem. Tā nav bijusi tikai vieta, kur notiek kādas atblāzmas, bet vieta, kur reāli ir redzamas pārmaiņas. Kaut kas notiek Vitenbergā — Eiropas vidienē, tālu prom, un priekš tā laika ļoti ātri nonāk šeit.
