Jaunais Delnas vadītājs Jānis Volberts (31) pēc pieredzes biznesā un valsts pārvaldē dodas strādāt sabiedriskajā sektorā. Tur esot lielākas iespējas būt pārmaiņu līderim
Ne Cēzara salāti ar anšoviem, ne ābolu strūdele ap desmitiem no rīta Mazajā Kaņepē vēl nav pieejama, bet nekas no smalkmaizītēm Jāni Volbertu neuzrunā. Tāpēc viņš paliek pie plikas dzērveņu tējas, «ja jums nav iebildumu».
Volberts valsts pārvaldē strādā kopš 2009. gada augusta – sākotnēji Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, vēlāk Ekonomikas ministrijā, kur šobrīd vada ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļu. No 4. aprīļa viņš sāks strādāt sabiedrības par atklātību Delna vadītāja amatā. Kardināli mainīt nodarbošanos nolēmis tāpēc, ka saskatījis izaicinājumu «atbilstoši šā brīža vecumam, enerģijai», lai gan kopumā «ļoti komfortabli juties valsts pārvaldē». «Manī ir zināma daļa no Rietumu izpratnē klasiska ierēdņa, vienlaikus esmu arī ļoti radošs, bet ne pārspīlējot.» Viņš stāsta, ka pirms pāris gadiem bija izveidojis uzņēmumu Nordic Genuine, kas ražojis ādas dizaina priekšmetus, to skaitā maciņus iPhone tālruņiem. «Spēju sev apliecināt, ka neesmu klasisks šauru skatu ierēdnis, vienlaikus izmēģināju reāli, kā ir no sākuma līdz beigām vadīt uzņēmumu,» stāsta Volberts. Firmu 2014. gadā slēdzis, jo hobijs prasījis arvien vairak laika un investīciju un vairs nebija savietojams ar darbu valsts maizē Ekonomikas ministrijā.
Kurš politiķis labāk vadījis ministriju? «Ja es varu vērtēt no sava subjektīvā viedokļa, mums ar ekonomikas ministriem ir bijušas lielas galējības. No Arta Kampara, kur mēs vēl joprojām par elektrību maksājam OIK (obligātā iepirkuma komponenti), kas ietekmē ļoti daudz gan privātpersonas, gan uzņēmumus, beidzot ar Danielu Pavļutu, kurš ieviesa ārkārtīgi augstus inteliģentus standartus, kā radīt politiku, kas transformē ekonomiku,» saka Volberts. «Par Danu Reiznieci-Ozolu – ja man jākomentē, tad liekas, ka viņa ir ārkārtīgi sociāli orientēta, mazāk liberāla kā, piemēram, [Arvils] Ašeradens, un [viņa] tā ļoti pamatīgi un revolucionāri ienāca ministrijā ar lielām reorganizācijām, atlaišanām un tamlīdzīgi,» turpina Volberts. «Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis bija tāds, manuprāt, ārkārtīgi pasīvs un virspusējs ministrs no savas intervences un tā, ko viņš vēlējās pienest,» papildina pagaidām vēl Ašeradena pakļautībā strādājošā amatpersona.
Vai pats spēs izkāpt no ierēdņa skatpunkta? «Tas arī patiesībā ir viens no iemesliem, kāpēc pieņēmu šo izaicinājumu, jo nevalstiskajām organizācijām pēc savas uzbūves un brīvības ir daudz lielāka iespēja būt pārmaiņu līderiem,» saka Volberts. Viņaprāt, tieši līdzšinējā pieredze valsts pārvaldē «padarīs manu un Delnas darbu daudz konstruktīvāku ar valdību, Saeimu, valsts vai pašvaldību iestādēm, sniedzot priekšlikumus». «To mēs domājam darīt – būt ļoti konstruktīvi un sniegt Skandināvijas vai citus labās prakses piemērus, kā vienu vai otru jautājumu darīt labāku, nevis tikai pateikt, ka darāt slikti,» viņš saka.
Ko gribas izdarīt? «Korupcijas apkarošana ir fokuss. Blakus tam ir ēnu ekonomika, atklātība, drošībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšana, Saeimas deputātu uzraudzība, amatu konkursi un infrastruktūras objektu, kas tiek finansēti no publiskiem līdzekļiem, uzraudzība,» saka Volberts, skaidrojot Delnas plašo darbības lauku un «sargsuņa» funkcijas. Kādā apmērā tas izdosies, atkarīgs no pašu spējas piesaistīt finansējumu, un Volberts šim jautājumam sola aktīvi pievērsies. «Lielākā daļa Delnas aktivitāšu tiek īstenotas par Eiropas Komisijas, ziemeļvalstu vai Lielbritānijas valdības projektu finansējumu,» skaidro Volbergs. Un papildina – daļa tiekot īstenoti caur Transparency International, daļa nesaistīti. Viens no lielākajiem tuvākā laika projektiem saistīts ar ēnu ekonomikas samazināšanu. «Mēs gribam izmantot savu laiku un resursu, lai piedāvātu Delnu kā alternatīvu vietu, kurai sabiedrība uzticas un var ziņot par ēnu ekonomikas jautājumiem, līdzīgi kā šobrīd par korupcijas jautājumiem, paliekot anonīmiem,» stāsta Volbergs. Izmantojot informācijas tehnoloģijas, iecerēts rast tehnisku risinājumu, kas neprasa lielu skaitu darbinieku vai dārgu uzturēšanu, taču ļautu Delnai iesniegto informāciju «pienācīgi novest līdz attiecīgajām iestādēm».
Kā vērtē situāciju KNAB? «Slikta,» saka Volberts, skaidrojot, ka personālpolitika KNAB ir «katastrofāla». «Manuprāt, Streļčenoks ar Strīķi skrien kā divi āži ar galvām viens otram pretī, un vienīgie instrumenti, ko izmanto Streļčenoks, ir piedraudējums ar atlaišanu un disciplinārlietām, bet, manuprāt, ir jāmēģina izmantot citus risinājumus,» saka Volberts. «Negribu būt tik naivs un teikt, ka kopā ar Strīķi sadarbībā izveidosies tāds konstruktīvs dialogs, bet ar citiem darbiniekiem [Streļčenokam] ir jāmēģina izmantot dažādas citas metodes – mēs tomēr dzīvojam modernā sabiedrībā,» viņš papildina.
Izglītību Volberts ieguvis Latvijas Universitātē, maģistrantūru pabeidzis Rīgas Juridiskajā augstskolā, trīs gadus strādājis starptautiskās auditorkompānijās, vēlāk atgriezies valsts pārvaldē – LIAA strādājis ar Eiropas Savienības fondiem, vērtējis uzņēmēju iesniegtos projektus. Pēc paša teiktā, salīdzinot ar pārējiem LIAA darbiniekiem, viņa kontā visvairāk vērtēto projektu. Kāds iespaids ir par uzņēmējiem, cik daudz tādu, kas vēlas izkrāpt ES fondu naudu? Viņaprāt, atsevišķi krāpnieciski uzņēmumi, kas iesaistās kukuļošanā vai maksā aplokšņu algas, sabiedrībā rada stereotipu, ka uzņēmējdarbība un pelnīšana ir kaut kas netīrs un ļoti bieži negodīgs, un «tas bremzē kopumā uzņēmējdarbības kultūras attīstību». Tomēr atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji negodprātīgi izmantojuši šīs iespējas, bijuši, un tas saistīts ar to, ka uzraudzība un kontrole nav pietiekami laba, novājinātas tiesībsargājošās iestādes un arī sodi dažkārt ir par vāju. «Pietrūkst bijības no likuma,» saka Volberts. Tiesa, arī pašam likumdevējam tiesiskuma jautājumi šobrīd neesot lielākā prioritāte. «Lielais vairums [deputātu] vēlētos tiesiskuma jautājumus atrisināt pēc iespējas vienkāršoti, bez mēģināšanas atrast vislabāko risinājumu, bet drīzāk tādu, kas ir viegli īstenojams un neradīs nekādus satricinājumus viņu darbā,» saka Volberts. Viņš cer, ka šis parlaments tomēr spēs pieņemt lobisma regulējumu, lai gan šis jautājums jau gadiem nekur tālāk par KNAB uzmetumu nav pavirzījies.
Lai arī pēdējā darba diena Ekonomikas ministrijā Volbertam būs 1. aprīlī, jau šobrīd viņš «morāli jūtas» kā Delnas vadītājs. Gatavs arī darba apjoma būtiskam pieaugumam, bet tas nebaida. «Jūs varbūt to neredzat, esmu samērā introverts, bet kopumā šobrīd esmu ļoti enerģiski labi uzlādēts un apņēmības pilns.» Laiks rādīs, cik veiksmīgi darba pienākumus izdosies apvienot ar ģimenes dzīvi – Volbertam ir divi mazi bērni – un hobijiem: dizainu, arhitektūru, dārzniecību. «Man patīk gan pašam šiverēties, gan braukt skatīties skaistus, vecus, lielus dārzus Eiropā, tie mani nomierina, iedvesmo.»
Ēdienkarte
Dzērveņu tēja
Balta kafija
Sēņu groziņš ar fetas sieru