INTERVIJA. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK premjera kandidāts Roberts Zīle un Saeimas deputāta kandidāts Raivis Dzintars piesaka Latvijas garīgā apvērsuma ideju un atzīst līdzšinējās kļūdas
TB/LNNK bija visās 9.Saeimas valdībās – gan Kalvīša, gan Godmaņa. Kāda ir apvienības atbildība par krīzi?
R.Zīle: Protams, atbildība ir. Taču krīze Latvijā tika ielaista jau 2004. vai 2005.gadā – ar īpašuma burbuli, kapitāla ienākuma neaplikšanu ar nodokli, nodokļu sloga atstāšanu uz darbaspēku. Tas veicināja tādu biznesa ētiku, ka ātri jāuztaisa vērtība uzņēmumam un tas jāpārdod. Atbildības loks ir plašāks – ne tikai Kalvītis un Co, bet visas partijas, kuras ir bijušas valdībā šajā gadsimtā.
Jums bija daudz lietderīgu priekšlikumu 2006.gada kampaņā par to, ka nodokļi jāpārliek no darbaspēka uz kapitālu un nekustamo īpašumu, taču nekas no tā šajās valdībās netika īstenots.
R.Zīle: Nē, nu, notika. 2007.gadā pretinflācijas programmā bija vairāki punkti par nodokļu palielinājumu otrajam īpašumam, uzlika ierobežojumu ļoti augošajām kadastrālajām vērtībām. Taču tas bija stipri par vēlu. Pirms tam mēģinājām to darīt no opozīcijas, bet mūsu spēks bija ļoti ierobežots – sākumā bija astoņi deputāti, ļoti ātri palika pieci.
Cenšamies izkļūt no krīzes, bet jūsu 4000 zīmju programmā par to faktiski nekā nav.
R.Zīle: Tur ir pamata virzieni, ko varētu darīt, lai konkrētām sociālajām grupām situācija uzlabotos. Garajā programmā ir daudz vairāk.
Bet nav atbildēts uz fundamentālu jautājumu – vai esat gatavi turpināt sadarbību ar SVF?
R.Zīle: Viennozīmīgi, mēs strādāsim ar to. Nevajag neko lauzt. Pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu, aizsargāt cilvēkus ar maziem ienākumiem ir arī Pasaules Bankas un SVF pozīcija. Mēs esam par šīs programmas turpināšanu, citu variantu nav. Video
Pēdējās nedēļās radusies plaša diskusija par tādu nacionālu tautsaimniecisku vērtību kā airBaltic zīmols. Tā ir vērtība, ko jūsu ministrs Gerhards ļāva atdot Flikam.
R.Zīle: Mēs ar Kasparu Gerhardu esam par to runājuši, man nav pamata neticēt, ka viņš nav bijis informēts par šo darījumu. Politiskā atbildība mums, protams, ir par šo jomu. Man par izbrīnu, ir bijusi sarakste, kurā akcionārs un reizē valdes priekšsēdētājs Fliks izmanto savas akcionāru līguma tiesības, lai neatbildētu uz jautājumiem, pat uz loģisko jautājumu, vai pircējs ir samaksājis par zīmolu. Šī informācija kapitāldaļu turētājam joprojām nav atsūtīta. Tas raksturo, kādā juridiski muļķīgā situācijā mēs esam. Tas, ka, SAS izejot no airBaltic, varēja pieļaut šādu darījumu, ir nepieņemami.
Flika darbība man atgādina divus kungus Latvijā. Viens ir Šķēle 1996.gadā un 1997.gada sākumā, kad viņš nenoliedzami ļoti daudz izdarīja arī valsts labā. Šajā gadījumā tā ir airBaltic agresīvā darbība tirgus iekarošanā. Tajā pašā laikā šis outsourcing un zīmola pārpirkšana pašam no sevis ļoti atgādina procesu, kas aizgāja ar minēto kungu. Un otrs ir kolhoza priekšsēdētājs Alberts Kauls, kurš parādījās arī kā zemnieks, kas vienojās par kartupeļu pārdošanas cenu ar kolhozu un pats parakstījās arī līguma otrajā pusē. Video
Ir runa ne tikai par juridiskajiem aspek­tiem, bet arī politiku. Aprīlī intervijā SestDienai jūs par Šlesera projektiem lidostā teicāt: «Tie ir viņa zilie sapnīši. Mēs tos sagrausim.»
R.Zīle: Mēs sagrāvām 30 miljonu pasažieru termināli, kas bija domāts lidostas pārņemšanai pilnībā. Nav šāda termināļa, pašlaik ir runa par nomas līgumu ar airBaltic par jaunu 4-5 miljonu pasažieru termināli, līdzīgi kā Minhenē, kur Lufthansa arī ir savs terminālis. Viņiem līguma projektā bija paredzēts pārņemt 90% no esošā lidostas kapitāla. Tas ir beidzies, šāda projekta vairs nav. Video
Jūs norobežojaties no Kalvīša valdības, Tautas partijas un Pirmās partijas, salīdzināt Fliku ar Šķēli, un tajā pašā laikā slavenajās Jūrmalgeitas sarunās bija nepārprotami – var piezvanīt Straumes kungam un kārtot lietas ar Batjku. Jūsu politiķi vienmēr vārījušies vienā katlā ar tiem, no kuriem tagad cenšaties norobežoties.
R.Zīle: Jā, mēs neesam bijuši uz Marsa, gluži tāpat kā citi, kas ir bijuši Saeimā vai valdībā. Protams, ir kļūdas, ko es arī gribu atzīt.
Kā Straume ir «kļūdījies»?
R.Zīle: Viņš ir kļūdījies divas reizes. Ar dzīvokļa darījumu, ko sabiedrība lieliski zina, un arī, protams, vārds «Batjka» viņu pilnīgi iznīcināja kā politiķi. Un nevienu pat neinteresē, vai viņa loma telefonsarunās bija nopietna vai nenopietna. Politiķa tēls ar šo vienu zīmolu ir iznīcināts.
Tas «zīmols» precīzi pasaka, kādām aprindām pieder jūsu prominentais biedrs.
R.Zīle: Viņa nav partijas valdē. Bet varbūt nav tik slikti – jo «Batjkas» stāsts ir piecu gadu vēsture, un Lakučs ir astoņu, deviņu gadu vēsture. Ja mūsu partijai nekā svaigāka nav, tad esam uz pareizā ceļa.
Tauta zaudējusi uzticību politiķiem, un aizvien biežāk latvieši saka, ka gatavi balsot par Saskaņas centru. Cik lielu kaitējumu radījis tas, ka jūs kā nacionāla partija esat bijuši iesaistīti visās šajās lietās?
R.Dzintars: Ja būtu bijusi ideāla situācija, tad Visu Latvijai! vispār nevajadzētu iet politikā. Tāpēc mēs arī nākam talkā, lai palīdzētu šo nacionālo vārdu, šos jēdzienus – TB/LNNK – atjaunot to kādreizējā skanējumā. Bet bieži jau ar to vien, ka cilvēks kandidē, viņam ir uzlikts zīmogs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc jauni cilvēki neiet politikā.
Bet varbūt tur ir kaut kas vairāk? Piemēram, Ušakovs veselu gadu ir bijis mērs – vai kaut kas slikts latviešu tautai ir noticis?
R.Dzintars: Tā ir tālejošāka stratēģija. Ja tagad SC iekļūtu valdībā vai pat vadītu to, es pieļauju, ka nebūtu nekādas Latvijas pievienošanās Krievijai, drīzāk tā spēle ir arī uz latviešu elektorāta apgūšanu, jau domājot arī par nākamajām Saeimas vēlēšanām. Bet mēs nevaram būt maldīgās ilūzijās par to, kādas ir Krievijas ģeopolitiskās tieksmes. Ja šī organizācija ir oficiālos partneros ar Putina, Krievijas valdošo partiju, tad ir jābūt ļoti piesardzīgiem pret tās mērķiem. Man šķiet, ka latviešu politiķi pašlaik ir nepietiekami piesardzīgi.
Nosauciet, ko Ušakovs būtu sliktu izdarījis?
R.Dzintars: Pašvaldība, protams, nav valsts. Tās lietas ir simbolos. Varam kaut vai salīdzināt, cik vērienīgs domes atbalsts bija 9.maija svinībām un kāds bija atbalsts barikāžu piemiņas pasākumiem, kur finansējumu nogrieza. Runājot par valsts līmeni pašlaik, SC 4000 zīmju programmā faktiski nekas nav teikts par divvalodību, okupācijas noliegšanu, Pilsonības likuma mīkstināšanu, lai gan politiķu retorikā šie jautājumi nav pazuduši.
Latviešu interesēm neizdevīgā pozīcija bieži tiek iekļauta arī saimnieciskos jautājumos. Piemēram, kaut vai priekšlikums nekustamā īpašuma nodokli aizstāt ar zemes vērtības nodokli. Tas nozīmē – ja līdzās ir divi vienāda lieluma īpašumi Jūrmalā, uz viena ir jaunbagātnieku villa, uz otra ir paaudzēs mantota neliela māja, tad abi maksās līdzīgus nodokļus. Mērķis – spiest ģimenes, kas šeit dzīvojušas sen, pārdot zemi. To pašu var attiecināt uz priekšlikumu aplikt ar nodokli ES atbalsta maksājumus par platību. Jau tā ar šiem maksājumiem esam diskriminēti, un vēl tos aplikt ar nodokli – tātad latviešus, kuri spītīgi turas pie zemes, spiest ārā.
R.Zīle: Ušakovs un Šlesers ir pagriezušies – mērs un vicemērs nebrauc vairs uz Rietumiem, brauc tikai uz Maskavu un uz to pusi. Otra lieta – kāpēc Ušakova tēls ir visumā labs pēc pirmā gada? LPP un SC ir ļoti labi vienojušies necelt ārā netīro veļu. Tas ir pilnīgi pretēji visiem iepriekšējiem mēriem un koalīcijām, kuras bieži vien darīja arī labus darbus, taču pāri visam gāja nepārtraukti skandāli, tāpēc tēls bija sagrauts gan Birkam, gan citiem.
Dzintara kungs, programmā rakstīts, ka jūsu apvienība vērsta uz rietumnieciskām demokrātiskām vērtībām, bet jūs katru gadu rīkojat lāpu gājienu 15.maijā – dienā, kad Latvijā 1934.gadā notika pretlikumīgs apvērsums pret demokrātisko varu. Kā var savienot Rietumu vērtību piesaukšanu ar apvērsuma slavināšanu?
R.Dzintars: Precizējums – 15.maijā nerīkojam lāpu gājienu, tie ir piemiņas pasākumi pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, svecīšu iedegšana. 15.maijā mēs nekādā gadījumā nerunājam par režīmu – tie bija pilnīgi citi laiki, cita situācija Eiropā. Runājam par simboliem un vērtībām, kuras Kārlis Ulmanis ienesa Latvijas politiskajā dzīvē, kas sakrīt ar mūsu organizācijas nostādni. Autoritārais režīms noteikti nav šī vērtība. Šīs vērtības – pirmkārt, patriotiska audzināšana, latviskums, saimnieka tēla kultivēšana Latvijas dzīvē, ģimeniskums. Kārļa Ulmaņa vislielākais devums, mūsuprāt, ir patriotiskās audzināšanas skola, kas ļāva latviešu tautai izturēt piecdesmit gadus un atgriezties pie tām pašām vērtībām. Par to mums ir jāpasaka paldies šim valstsvīram. Skaidrs, ka šī mērķtiecīgā politika sākās ar 15.maiju, tas bija zināms simbolisks lūzums. Šāds simbolisks lūzums, mūsuprāt, būtu jāpanāk arī šodienas politiskajā dzīvē. Protams, ne jau rīkojot valsts apvērsumu.
Bet ko tad?
R.Dzintars: Garīgu apvērsumu.
Tas bija garīgs apvērsums? Atvainojiet, tas bija antikonstitucionāls apvērsums, tur nebija nekāda garīguma.
R.Dzintars: Ka tur nebija garīgums, tam es nepiekrītu, bet es piekrītu, ka tas bija antikonstitucionāls apvērsums. Mēs aicinām uz garīgu apvērsumu tiesiskā, likumīgā ceļā. Video
Jūs skaisti runājat par garīgo apvērsumu, bet jūsu kandidāts, Kluba 415 vadītājs Jānis Sils savā mājaslapā atzinīgi izsakās par antisemītu un autoritārā režīma atbalstītāju Gustavu Celmiņu, kurš 1938.gadā teica: «Žīdu liktenis tiks izšķirts galīgi un radikāli, Eiropas valstīs nebūs vairs neviena žīda.» Zīles kungs, kā jūs jūtaties, ka sarakstā ir viens no galvenajiem eiroskeptiķiem pirms referenduma par iestāšanos ES. Sila organizācija gandrīz katru gadu 16.martā rīko gājienus, kuri ir vērsti uz sadursmju izraisīšanu Rīgas centrā. Kā tas ietilpst priekšstatā par garīgumu?
R.Dzintars: Neesmu lasījis, ko Jānis Sils teicis par Gustavu Celmiņu. Pieļauju, ka Celmiņa darbībā viņš atradis kaut ko pozitīvu un izcēlis. Pirmkārt, gan attiecībās ar tēvzemiešiem, gan citām nacionālām organizācijām mēs vispirms esam meklējuši kopējo, nevis atšķirīgo. Skaidrs, ka par atsevišķām niansēm varētu diskutēt. Jānis Sils nav Visu Latvijai! biedrs, nav TB/LNNK biedrs, tas ir Latviešu Nacionālais klubs, un šie jautājumi būtu jāuzdod viņam. Es varu teikt – mums ir vienota izpratne par to, ka ir jāveido latviska Latvija.
Par to, ka Jānis Sils ir bijis pret ES, – ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji ir bijuši pret. Labi, ka ir bijusi diskusija. Video
Viņš nupat uzrakstījis: «Eiro ieviešana būtu tikai kārtējais solis Latvijas valstiskuma demontāžas procesā.» Vai šī ir jūsu nostāja?
R.Zīle: Mūsu nostāja ir atspoguļota garajā programmā. Kas attiecas uz antisemītismu, pilnīgi noteikti no manas puses nebūs nekādas antisemītisma pazīmes. Ja kāds cilvēks arī domā šādi individuāli, viņš to nedrīkst paust apvienības uzskatos, tātad – pilnīga norobežošanās no šīs lietas.
Attiecībā uz eiroskepsi – TB/LNNK ir demokrātiska partija. Starp citu, no šeit rezidējošo vēstniecību puses esam dzirdējuši, ka mūsu kongresi ir daudz demokrātiskāki nekā citu partiju. Cilvēks var domāt dažādi par Eiropu, bet mūsu programmas punkts – mērķis par eiro 2014.gadā – paliek spēkā. Un netiks novirzīts neatkarīgi no tā, kā vērtē kāds deputāta kandidāts.
Dzintara kungs, internetā ir arī foto, kurās esat kopā ar Jevgeņiju Osipovu. Kas latviešu patriotam apspriežams ar krievu fašistu?
R.Dzintars: Man šķiet, ka Latvijā daudzas problēmas nav no tā, ka par daudz runājam savā starpā. Daudzas problēmas ir tieši no tā, ka mēs pilnīgi esam nošķirti, dzīvojam dažādās informatīvās telpās, viens par otru neko nezinām. Runājām ar Osipovu, kad šī grupa iestājās Armanda Māliņa Nacionāli demokrātiskajā partijā un parakstījās zem lozungiem par latvisku Latviju. Skaidrs, ka bija interesanti ar šiem cilvēkiem runāt. Esmu runājis ar visdažādākajiem cilvēkiem gan kā žurnālists, gan kā organizācijas pārstāvis. Tas ir pareizi, ir jāpazīst cilvēki Latvijā. Protams, šodien saprotam, ka no tēla viedokļa tas izskatījās ļoti slikti. To nevar grozīt. Skaidrs, ka no tā laika esam auguši. Bet par pašu faktu, ka varētu runāt ar citu politisku pārstāvi – nu, tad arī Saeimā nevarētu Dobelis runāt ar Plineru. Video
Jūs norobežojaties no Kalvīša un Šķēles, bet tajā pašā laikā sakāt, ka ar visiem var runāt. Kur ir tās līnijas, ko var un ko nevar darīt politikā? Jūs acīmredzot neiesit valdībā ar PCTVL un SC, bet – vai būtu gatavi veidot valdību kopā ar PLL, kura nepārprotami uzņēmusi virzienu uz Austrumiem un plāno veidot valdību kopā ar SC?
R.Zīle: Ja tas ir koalīcijā ar, piemēram, Vienotību un ZZS, es domāju, ka tas ir runājams, jo viņiem šī pozīcija [par Austrumu virzienu] būs tuvu nullei. Ja tas būtu SC, kuram ir vairāki «melnie zirdziņi», tur būtu daudz vairāk risku. Kā strādā PLL, mēs zinām, es to saucu par politisku privātu partnerību. Jo tā sauktie biznesmeņi pārstāv to daļu biznesa Latvijā, kas pamatā strādā ar publisko daļu un ar konkrētiem politiķiem.
Pašlaik daudzas partijas ļoti neskaidri formulē attieksmi pret misiju Afganistānā. Kāda ir jūsu nostāja – vai ir jāturpina?
R.Zīle: Ir jāturpina. Tas ir mūsu pienākums kā NATO dalībvalstij. Šī izvēle ir izdarīta.
Ja jūsu apvienību ievēlēs Saeimā, vai turēsities kopā? Apvienības veidošanas process nebija vienkāršs.
R.Zīle: Jā, mums bija sarunas gan ar Visu Latvijai!, gan ar Vienotību. Es tajā brīdī domāju, ka Vienotības plašākā bāze būtu bijusi labāka. Par nožēlu, vairāku iemeslu dēļ sarunas beidzām neveiksmīgi. Protams, neredzēju variantu neiet kopā, jo elektorāta un programmu līdzības mums ir. Iet politikā cilvēkiem pilnīgi bez pieredzes ir otra galējība. Tāpēc, domāju, galu galā šis risinājums iznāca labs.
Vairāk video no intervijas: Nacionālisti gatavo apvērsumu. Garīgo
DOSJĒ. Kas jāzina par TB/LNNK un Visu Latvijai!
1. 9.Saeimā. TB/LNNK ieguva 6,94% balsu un astoņas deputātu vietas 9.Saeimā. Kopš tā laika trīs deputāti ir pametuši frakciju – Anna Seile, Imants Kalniņš un Janīna Kursīte, kura Saeimā nomainīja Juri Boldānu. Viņš zaudēja deputāta mandātu pēc notiesājoša sprieduma par Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu. Visu Latvijai! nav bijusi pārstāvēta Saeimā.
2. Pie varas. TB/LNNK ir bijusi pārstāvēta visās trijās valdībās šīs Saeimas laikā. Kalvīša valdībā tai bija tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, ekonomikas ministrs Jurijs Strods, īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks. Godmaņa valdībā Bērziņš un Broks saglabāja amatus, bet par ekonomikas ministru kļuva Kaspars Gerhards. Dombrovska valdībā apvienību parstāv satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (attēlā).
3. Solījumi. Pirms 9.Saeimas vēlēšanām TB/LNNK izstrādātās programmas lielākoties palikušas teorētiski dokumenti. Idejas par vērienīgu nodokļu reformu – to sloga pārcelšanu no darbaspēka uz nekustamajiem īpašumiem un kapitālu – daļēji tika iekļautas valdības pārāk vēlu pieņemtajā pretinflācijas programmā, kas vairs nespēja glābt Latvijas ekonomiku no «smagās piezemēšanās».
Apvienībai tradicionāli bija arī solījumi «izbeigt naturalizāciju, ievērojami sašaurināt pilsonības pretendentu loku, rūpīgi pārbaudīt valsts valodas prasmi, vienkāršot pilsonības atņemšanu tiem, kas nav piederīgi Latvijas valstij, kā arī palīdzēt aizbraukt no Latvijas tiem, kas nevēlas iekļauties mūsu sabiedrībā».
4. Skandāli.
Boldāna lieta. Balvu rajona Kubulu pagasta priekšsēdētājs Juris Boldāns (attēlā) organizēja vēlēšanu rezultātu viltošanu, kas nodrošināja viņa iekļūšanu Saeimā no TB/LNNK saraksta. Sākoties skandālam, viņš izstājās no apvienības, bet Saeimas deputāta amatu atstāja tikai pusotra gada pēc vēlēšanām, kad stājās spēkā notiesājošs spriedums.
Lemberga stipendiāti. 2007.gada sākumā izskanēja ziņas, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā nonākuši dati par Ventspils uzņēmumu melno kasi, no kuras 2001.-2006.gadā veiktas skaidras naudas izmaksas politiķiem, kopumā aptuveni 7 miljoni ASV dolāru. Naudas saņēmēju sarakstos kā «Zvaigznīšu brīdis» minēta, iespējams, TB/LNNK. Liecības prokuratūrā ir snieguši vairāki apvienības biedri.
Bīstami likumi. Koalīcijas ietvaros 2007.gadā TB/LNNK atbalstīja drošības iestāžu likumu grozījumus, pret kuriem aktīvi iestājās Valsts prezidente un kuri paredzēja palielināt premjera lomu, lemjot par valsts drošības jautājumiem, un paplašināt to cilvēku loku, kas varētu netraucēti piekļūt drošības iestāžu operatīvajai informācijai. Tāpat TB/LNNK deputāti balsoja par ZZS deputāta Viļņa Edvīna Breša iesniegtiem likuma grozījumiem, kuri būtu ierobežojuši iespējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu un neoficiāli tika saistīti ar Lemberga interesēm.
Priedes nauda. TB/LNNK pērn pirms pašvaldību vēlēšanām dažu mēnešu laikā no uzņēmēja Mārtiņa Priedes saņēma biedru naudu – 30 000 latu. KNAB atzinis, ka no trīs gadu ienākumiem nepilnu 12 000 latu apmērā uzņēmējs nevarēja atļauties šādu summu. Šāgada maijā tiesa uzlika par pienākumu apvienībai TB/LNNK nekavējoties iemaksāt valsts budžetā 18 tūkstošus latu, kas ir izdarīts.
5. 10.Saeimas vēlēšanās. TB/LNNK piedalās jau apvienībā ar partiju Visu Latvijai! Programmas pamats ir iepriekšējās vēlēšanās piedāvātā Roberta Zīles sociāli ekonomiskā programma.
6. Sarkanās līnijas. Apvienības līderi teic, ka gatavi sadarboties ar lielāko daļu nākamajā Saeimā prognozējamo frakciju, taču nekādā gadījumā ar PCTVL un Saskaņas centru.
7. Līderi. Premjera kandidāts – Roberts Zīle, kurš vēlēšanās nekandidē. Par prezidenta vēlēšanām runā izvairīgi – Zatlera darbā redz gan pozitīvo, gan negatīvo. Nenoliedz iespēju virzīt savu kandidātu.
8. Izredzes. Kopš apvienības izveides tās reitings pakāpies pāri liktenīgajai 5% robežai. Par cerēto mandātu skaitu Roberts Zīle saka: «Mums apmierinošs rezultāts būtu desmit, viss pārējais būs – labi.» Apvienības pirmie kandidāti ir Dzintars Rasnačs Rīgā, Raivis Dzintars Vidzemē, Pēteris Tabūns (attēlā) Latgalē, Gaidis Bērziņš Kurzemē un Imants Parādnieks Zemgalē.
