Ja katrus draudus ņemtu nopietni, sen atrastos Tvaika ielā, atzīst Juta Strīķe, tomēr slepkavības briesmu ēnā viņa no valsts gaida skaidru signālu – KNAB ir vajadzīgs un biroja cilvēkus aizsargās
Ar Jutu Strīķi tiekamies viņas pirmajā darba dienā pēc gandrīz trīs nedēļu prombūtnes ārpus Latvijas. Atvaļinājums tas bija visai nosacīti – KNAB priekšnieka vietniece Strīķe atstāja valsti pēc tam, kad 5.februārī izskanēja informācija par viņas slepkavības pasūtīšanu. Pati Strīķe korekti formulē: «Informācija par draudiem dzīvībai un veselībai.» Lai policijai vienlaikus nebūtu jācīnās divās frontēs, mēģinot izvērtēt draudus un aizsargājot otro augstāko KNAB amatpersonu, viņa tika iekļauta speciālā aizsardzības programmā.
Intervijai par notikušo Strīķe piekrīt bez minstināšanās un sev raksturīgajā tiešajā manierē atzīst – pēc atgriešanās palasījusi interneta komentārus un saniknojusies, ka tiekot radīts iespaids par «kaut kādu stresa vāveri, kas aizmuka». Strīķe secina, ka īstermiņā viņas apdraudējums esot novērsts, un slavē aizsardzībā iesaistītos policistus par profesionalitāti. Par ilgtermiņu secinājums ir skarbs: «Ja tu esi sakritis visiem uz nerviem, tad ir jāsaprot, ka agri vai vēlu beigu iespējamība pastāv. Un tad tu ar to samierinies un dzīvo».
Ir izskanējušas dažādas versijas – bija draudi, nebija… Varat izskaidrot, kas notika?
Skaidrībai noteikti ir jāpasaka, ka man neviens nav zvanījis, rakstiski vai mutiski draudējis. Nekādus draudus personīgi es vai ģimenes locekļi nav saņēmuši. Dažādi operatīvie dienesti, ieskaitot Valsts policiju, pirms trīs vai četrām nedēļām bija saņēmuši operatīvo informāciju, ka ir apdraudēta mana dzīvība un veselība. Es tiku informēta, un saskaņā ar likumu Valsts policija pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības pasākumiem.
Šādus lēmumus var pieņemt trīs iestādes – tiesa un ģenerālprokurors, ja persona liecina kādā noteiktā kriminālprocesā, bet, tā kā es esmu izmeklēšanas iestādes darbinieks, tad [lemj] Valsts policijas speciālās aizsardzības iestādes vadītājs.
Kas jums paziņoja, ka ir izteikti draudi?
Es to uzzināju no Valsts policijas amatpersonām un, protams, par to informēju arī KNAB vadītāju.
Kāds bija šo draudu saturs?
(Ilgstošs klusums.) Tiek gatavota izrēķināšanās ar mani saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu. Sīkāk nevaru stāstīt, jo ir ierosināts kriminālprocess. Tā virzītājs ir Valsts policijas izmeklētājs, kurš var sniegt sīkāku informāciju.
Jūs esat cietusī. Latvijas Avīzē bija publicēta informācija, ka policijai ir zināms gan pasūtītājs, gan izpildītājs, gan arī cena.
Tieši tāpēc, ka es esmu zināmā mērā cietusī, es nevaru komentēt izmeklēšanas gaitu, un man ir jāzina tikai tas, kas jāzina.
Vai bija runa par to, ka jūs vajadzētu nogalināt?
Veselības un, iespējams, dzīvības apdraudējums. Jēdziens ir plašs – miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi, kā rezultātā iestājas nāve…
Vai tā ir pirmā reize, kad saņemat draudus savai dzīvībai?
Sākot darbu izmeklēšanas iestādē un saskaroties ar noziedzniekiem, viņu radiniekiem un plašu cilvēku loku, cilvēks rēķinās ar iespējamību, ka pret viņu var vērst vardarbīgas darbības. Mana pagātne, saskarsme ar šo vidi, kratīšanas, aizturēšanas – tas viss rada zināmu fizisku apdraudējumu. Ja cilvēkam ir noteikta darba pieredze policijā un zināms vecums, tas ļauj adekvāti izvērtēt, cik nopietni tas ir. Ātri nobīties var no nekā, bet ir arī otra galējība – neko neņemt nopietni. KNAB pēdējos septiņos gados ir bijis daudz aizturēšanu, arvien smagākas lietas, un ir loģiski, ka arvien palielinās cilvēku skaits, kam tīri psiholoģiski rodas nepatika vai naids, un tas pats arī viņu ģimenes locekļiem – vēlme mūs neredzēt. Vispār.
Runā, ka vismaz kādu brīdi jūs ar bruņuvesti staigājusi digitālgeitas izmeklēšanas laikā.
Zināmi piesardzības pasākumi noteiktos brīžos ir jāveic, jo nolaidīga attieksme un fatālisms nav pareizais ceļš.
Toreiz noskaidroja, kas jums draudēja?
Ir jāsaprot vēl viens aspekts – ja ir informācija un pat pierādījumi, tad vardarbības fiksēšana nav tas pats, kas korupcijas fiksēšana. KNAB var ļaut kādiem procesiem notikt, lai iegūtu jaunus pierādījumus, bet dzīvības apdraudējuma gadījumā diez vai ir prātīgākais ļaut novest to līdz galam.
Vai no šīs atbildes jāsaprot, ka draudi ir konstatēti, bet nav bijis iespēju tos pierādīt, jo neviens negaida, kamēr atnāk un nošauj?
Nepatika un vēlme, lai ar mums notiktu kaut kas ļauns, dabiski rodas dažādos cilvēkos dažādos laika posmos. Ir svarīgi, lai informācija par iespējamību vai gatavošanos laikus nonāk kompetentās iestādēs. Šajā gadījumā Valsts policija ļoti savlaicīgi ieguva informāciju un uz to reaģēja. Varu tikai teikt paldies.
Bet kas šoreiz lika domāt, ka informācija ir nopietnāka nekā citreiz, lai pieņemtu lēmumu izbraukt no valsts?
Lēmumu nepieņēmu es, bet Valsts policijas struktūrvienības vadītājs. Protams, ka neko bez manas piekrišanas darīt nevar, un gan iegūtā informācija, gan argumenti mani pārliecināja, ka šoreiz man ir jāpiekrīt speciālās aizsardzības pasākumiem.
Loģiski, ka KNAB klienti nevēl jums labu, bet kas konkrēti pašlaik varēja būt ieinteresēts ko tādu pasākt?
Ieinteresēti varētu būt daudzi cilvēki, bet par to, kurš, iespējams, savu dziļo vēlmi ir nodevis tālāk, lai runā Valsts policija. Izmeklētājs man nav devis atļauju runāt par versijām.
Vai jūs pati pieļaujat, ka ar to bija saistīts nesen aizturētais augsta ranga ierēdnis Vladimirs Vaškevičs – kā tas ir izskanējis publiskajā telpā?
Es pieļauju vairākas iespējas.
Arī šo?
Neizslēdzu.
Izskanēja versija, ka pasūtītājs ir saistīts ar Krievijas noziedzīgo Solncevas grupējumu, un ir pretversija, ka grupējums vairs neeksistē. Solncevas grupējuma viena specializācija bija akcizēto preču kontrabanda. Vai tas varēja būt iemesls?
Pēdējā laikā KNAB ļoti aktīvi sadarbojās gan ar robežsardzi, gan citām iestādēm, arī ar muitas kriminālpārvaldi, izmeklējot noziegumus, kas saistīti ar akcizēto preču apriti un kontrabandu. Cilvēki ir aizturēti. Biroja rezultāti tieši pretkorupcijas jomā ir apjomīgāki nekā agrāk. Līdz ar to es varu tikai atkārtot, ka mēs daudziem esam radījuši krimināltiesiskas nepatikšanas. Ar katru jaunu aizturēto, ar katru jaunu lietu arī vēl brīvībā palikušajiem nepatika [pret KNAB darbiniekiem] tikai pieaug.
Tā ir bijis vienmēr. Kas ir noticis tāds, lai tagad draudētu biroja vadības pārstāvim?
Pirmkārt, tas viss krājas. Otrkārt, [aizturēto] cilvēku kļūst arvien vairāk. Treškārt, mēs esam pārgājuši citā fāzē, vācam pierādījumus ar smalkākām metodēm un pierādām to, ko nevarējām pirms 5-6 gadiem. Tas rada nervozitāti.
Bet kāda jēga? Ciniski runājot, aizvāks Strīķi, un viss beigsies?
Labs jautājums. (Pasmejas.) Pārdomājot šo situāciju – un man beidzot bija laiks -, es sapratu, cik ļoti svarīgs izmeklētājam, policistam, ugunsdzēsējam šādos brīžos ir valsts atbalsts. Visu cieņu policijai, kas darīja visu nepieciešamo, bet, kopumā runājot, mēs kā KNAB darbinieki jūtamies gana vientuļi. Es nerunāju par sadarbības partneriem citās tiesībsargājošajās struktūrās, kur ir labs atbalsts cits citam, bet valsts vara visus šos gadus nav teikusi neko.
Mēs it kā apzināmies, ka darām labu darbu, ka tas ir nozīmīgs, un katrs «paldies» operiem, izmeklētājiem, partiju finanšu pārbaudītājiem ir stimuls stādāt. Bet sarežģītos vai grūtos mirkļos, arī personīgos, ir svarīgi no valsts, nevis no draugiem un kolēģiem, saņemt signālus – jūs esat vajadzīgi, un mēs jūs aizsargāsim. Jo nopietna apdraudējuma gadījumā cilvēku var aizsargāt tikai valsts, pasākumi ir pietiekami sarežģīti.
Emocionāli visus šos gadus mēs no valsts puses nejūtam, nedzirdam vārdus, ka mēs labi strādājam, esam malači. Es domāju, ka tas ir nozīmīgs faktors šādās situācijās, kāda bija man: valstij ir jāpozicionējas. Ja cilvēks strādā valsts labā, tad tai ir jāpasaka, ka aizsargās un atbalstīs.
Ko jūs gribējāt, lai valsts vēl dara?
Es runāju ne tikai par šo situāciju, bet pēdējiem 5-7 gadiem. Mēs esam dzirdējuši labus vārdus no sabiedrības, no sadarbības partneriem, bet valsts pozīcija ir: jūs radāt tikai problēmas.
Ko tad jūs gaidāt – lai jūsu potenciālie klienti, kas ir valsts amatpersonas, nāk un saka: paldies, ka mūs aizturat?
Nē, bet ir parlaments, prezidents, Ministru kabinets. Citu profesiju pārstāvjus mēs redzam novērtētus, bet no mums norobežojas. Es nerunāju par valsts apbalvojumiem vai valsts svētkiem, bet par attieksmi – labāk jūs neredzēt, nekā redzēt. Nav tās sajūtas kā ar ugunsdzēsējiem vai policiju, kam svētku dienās saka – nu tad vēl 75 gadus! KNAB tā visa nav ne svētkos, ne citās situācijās.
Vai draudi jums bija pirmais gadījums, kad kādu KNAB darbinieku iekļauj liecinieku aizsardzības programmā?
Mēs sen esam pieraduši, ka mūs nogāna kādā preses rakstā vai kāds advokāts pasūdzas, ka viņa klients nepatiesi apsūdzēts. Tas ir normāli. Ir visādu veidu pārbaudes, un arī tās ir pieskaitāmas pie tiesisko līdzekļu grupas. Ja katrus draudus ņemtu nopietni, sen būtu [psihoneiroloģiskajā slimnīcā] Tvaika ielā.
Bet kas šoreiz bija tāds, lai izbrauktu no valsts? Citādi dīvaini sanāk – policijas priekšnieks Kviesītis paziņo, ka ir kriminālprocess, bet nav zināms, vai draudi bija nopietni, un loģiski, ka sākas runas – Strīķei PR, atradusies cietēja uz KNAB iekšējā konflikta fona.
To, ka visu šo situāciju kāds gribēs tā pavērst, es sapratu uzreiz, un man bija iekšēja vēlme neveikt nekādus pasākumus. Lēmumu pieņēma Valsts policija, informācija nāca no vairākiem dienestiem, un tas mani beigās pārliecināja, ka nevar neko nedarīt.
Jau pirms draudiem notika dažādas īpatnējas lietas, piemēram, Vaškevičs pēdējā vēstulē, pirms KNAB darbinieki viņu aizturēja, paspēja uzrakstīt, ka jūsu vīrs, vēl viens KNAB darbinieks un arī SAB pārstāvis mēģina viņu iznīcināt.
Man ir grūti komentēt kaut ko tik ļoti deklaratīvu. Tas norāda tikai uz to, ka viņam, maigi izsakoties, ir nepatika pret KNAB un tā darbiniekiem. Ja ir pierādījumi, lai liek galdā.
Vai jūs neliekat to kopējā ainā – kaut kādas anonīmas kļauzas par Strīķes pagātni, tad no jūsu ģimenes draugu, tagad politiķu Viņķeļu datora izzagtās fotogrāfijas, kur esat viņu svētkos, beigās draudi?
Foto ir iegūti prettiesiskā ceļā un izmantojot noziedzīgas metodes, un tā vairs nav cīņa pret mani un biroju ar tiesiskiem līdzekļiem. Viss norāda, ka tā ir Krimināllikuma svītras pārkāpšana, cīnoties pret biroju un darbiniekiem, un es to pieņemu zināšanai.
Izskanēja arī pārmetums, ka Strīķi iekļauj liecinieku aizsardzības programmā un nākamajā dienā to zina visa prese. Kā tas var būt?
Man ir grūti par to spriest. Skaidrs, ka pietiekami plašs cilvēku loks bija informēts – gan KNAB vadītājs, gan citas valsts amatpersonas. Nemanīti nozust no biroja man ir pagrūti, aiziet atvaļinājumā, lai neviens nezina – neiespējami.
Ja jūs esat atgriezusies birojā, vai tiek uzskatīts, ka situācija ir atrisināta?
Dažādi aizsardzības pasākumi joprojām tiek veikti. Būtu arī nepareizi, ja es ļoti ilgstoši neatrastos darbā vai uzrakstītu atlūgumu, tādā veidā daudziem vēlamais mērķis tiktu sasniegts. Protams, ka es turpināšu strādāt. Tas nebūtu pareizi, ja, strādājot KNAB vai policijā, pakļaujies noziedzīgām metodēm. Psiholoģiskās vēlmes ir jāpatur pie sevis vai jāsagremo, tas nevar būt iemesls nenākt uz darbu. Cilvēks kļūst gudrāks nevis caur gadiem, bet gan notikumiem, un tagad es zinu, kāda tā sajūta ir.
Kā dadzis acī
Juta Strīķe uz sabiedriskās skatuves parādījās 2003.gada rudenī kā konkursā atrasta labākā kandidāte nesen radītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadīšanai. Taču Saeima viņu divas reizes neapstiprināja – klupšanas akmens bija pārāk kaismīgais atbalsts no premjera Einara Repšes, kas politiskajos partneros iedvesa bailes, ka Strīķe kalpos Jaunajam laikam.
Repšes vārdiem runājot, «patoloģiski godīgā meitene» kļuva par KNAB vadītāja vietnieci. Lai gan ir dzirdēts par viņas karstgalvīgumu, neviens nekad nav apšaubījis to, ka Strīķe ir godīga un patiesi vēlas apkarot korupciju. Dzīvodama divistabu dzīvoklī Imantā un no sabiedriskā transporta pārkāpusi pieticīgā Mitsubishi Colt, viņa šo iespaidu nekad nav sagrāvusi. Strīķes pārliecību vislabāk raksturo vārdi, ko viņa teica saistībā ar Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu, – ja kāds ņem kukuļus, mēs viņam atnāksim pakaļ.
Laikā starp 2006. un 2010.gadu, kad Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīja Māris Kučinskis (TP) un Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), politiķi rosināja drošības iestāžu pārbaudi par Strīķi, jo deputātiem bija radušās bažas, ka viņa esot saistīta ar kādiem politiskajiem spēkiem un kā ietekmīga KNAB vadības pārstāve ap sevi izveidojusi komandu, kas, iespējams, paši nodarbojas ar kontrabandas «jumtu», šogad vēstīja Pietiek.com. Tomēr nekas kompromitējošs neesot atradies, vien jau zināmais – Strīķes vārds savulaik bija Anna Potapova un viņa ir pazīstama ar dažiem cilvēkiem, kas darbojas politikā.
Atšķirībā no šīs slēptās izmeklēšanas pavisam atklāta bija premjera Aigara Kalvīša (TP) nepatika pret KNAB vadību un centieni atbrīvoties no biroja vadītāja Alekseja Loskutova, kurš savukārt nebija paklausījis mājieniem tikt vaļā no Strīķes. Tiesa, KNAB vadības apkarošana izrādījās liktenīga pašam Kalvītim, jo pēc Loskutova atstādināšanas par nepilnībām grāmatvedības uzskaitē pie Saeimas notika apjomīgs protests, un lietussargu «sadurtais» premjers atkāpās. Nelielu gandarījumu viņš varēja gūt tikai vēlāk, kad atklājās – divi negodīgi KNAB darbinieki ir nozaguši lielas naudas summas no KNAB seifiem, un Loskutovs kā iestādes vadītājs tika atbrīvots. Šī zādzība ir bijusi līdz šim smagākais trieciens biroja reputācijai.
Nākamais mēģinājums neitralizēt KNAB sekoja 2009.gada janvārī, kad Godmaņa valdībā uzpeldēja ideja KNAB pievienot Drošības policijai, tādējādi taupot resursus. Tas nenotika, toties tā paša gada martā Saeima iecēla jaunu KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti, kura vadības laikā KNAB piedzīvojis īstu turbulenci. Vilnītis iepriekš bija kandidējis vēlēšanās LSDSP sarakstā, un korupcijas apkarotājus darīja bažīgus viņa parādsaistības. Pamatojot ar vajadzību enerģiskāk apkarot korupciju reģionos, Vilnītis vēlējās reorganizēt KNAB darbu un izveidoja tikai sev pakļautu operatīvo darbinieku nodaļu, par kuras uzdevumiem nekas nav zināms viņa vietniekiem, arī Jutai Strīķei, kas birojā atbild par korupcijas apkarošanu.
Tā kā šaubas par jauno priekšnieku jau gruzdēja saistībā gan ar viņa izteikumiem (KNAB vajagot atteikties no partiju finanšu kontroles), gan biroja operatīvās informācijas noplūdes dēļ, pērn uzliesmoja atklāts konflikts. Iestādes pārraugs premjers Valdis Dombrovskis nomuļļāja iespēju reorganizāciju laikus apturēt un nonāca ilgstošā juridiskā cīņā ar biroja priekšnieku. Pirms vēlēšanām konflikts ar amatpersonu gādību tika iesaldēts, reorganizāciju atliekot.
Pērn decembrī pa mediju pastkastītēm sāka klejot (un Neatkarīgā Rīta Avīze publicēja) anonīmu dosjē par Strīķi un foto, kurās viņa redzama ģimenes draugu, tagad Vienotības politiķu Viņķeļu mājas viesībās. Foto izzagtas no Viņķeļu datora. Drošības policija pēc Viņķeļu iesnieguma sākusi pārbaudi par šo zādzību.
Martā prokuratūrai būtu jāpabeidz pārbaude par iespējamiem Vilnīša pārkāpumiem, uz kuriem (kopskaitā 71) oficiālā vēstulē norādījuši KNAB darbinieki. Balstoties uz prokuratūras atzinumu, varētu lemt, vai nepieciešams sākt Vilnīša atstādināšanas procesu, kuram pašlaik Saeimā nav redzams vairākuma atbalsts, jo Vienotības koalīcijas partneri ZZS kategoriski pret to iebilst.
KNAB «lielās zivis»
Vaškevičs. Augsta ranga VID amatpersonu Vladimiru Vaškeviču janvāra pēdējā darbdienā KNAB darbinieki aizturēja aizdomās par vairāk nekā 50 000 eiro kukuļa došanu. Aizturēšanas brīdī Vaškevičs jau bija iesaistīts tiesvedībā par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā un tieši vai netieši figurējis arī citu kontrabandas lietu izmeklēšanā, taču bez apsūdzību uzrādīšanas.
Pēc apcietināšanas Neatkarīgajā Rīta Avīzē parādījās iepriekš sniegta intervija, kurā Vaškevičs Strīķi un KNAB darbiniekus nodēvēja par «vilkačiem ar uzplečiem», savukārt viņa šķirtā sieva Ināra Vilkaste (attēlā) nesen vērsās pie valsts amatpersonām ar 40 lappušu sūdzību par KNAB prettiesiskām darbībām, kur figurē gan Strīķe, gan vairāki citi KNAB darbinieki. Pati Vilkaste ir apsūdzēta apjomīgajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā par miljona došanu, lai mainītu zonējumu zemes gabalam darījumā, kas kundzei bijis ļoti ienesīgs. Pirmās instances spriedums gaidāms pēc nedēļas.
Rīgas dome. Apjomīgā lieta sākās pēc ASV veiktās izmeklēšanas par vācu autoražošanas kompānijas Daimler kukuļdošanu 22 valstīs, tajā skaitā Latvijā – pēc izmeklētāju ziņām, vairāk nekā trīs miljoni latu nonākuši Rīgas domes amatpersonām saistībā ar autobusu iepirkumu Rīgas satiksmei. Februārī aizturēts bijušais Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks Leonards Tenis (attēlā), kas bija Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Latvenergo. Pērn skaļa aizturēšana notika jūnijā – piecas Latvenergo amatpersonas, ieskaitot vadītāju Kārli Miķelsonu (attēlā), un divas privātpersonas. Toreiz birojs paziņoja, ka galvenās aizdomas saistītas ar apjomīgu naudas atmazgāšanu un iepirkumiem, bet apsūdzības nevienam pusgadu vēlāk joprojām nav uzrādītas. Miķelsona advokāts Egons Rusanovs prognozējis, ka lietas izmeklēšana prasīs vēl pusotru vai divus gadus, bet pats Miķelsons notikušo saucis par politisko pasūtījumu.
Digitālgeita. No vecākām lietām smagākā ir digitālgeita, kurā uz apsūdzēto sola sēž arī Andra Šķēles (attēlā) līdzgaitnieki, ieskaitot finansistu. Tiek izmeklēts kriminālprocess arī par digitālās TV nākamo posmu – konkursu par tiesību iegūšanu digitālās TV piedāvāšanai, kas notika jau satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā.
Pozitīvisti. KNAB atzinums, ka 2006.gada vēlēšanās LPP/LC un Tautas partija pārsniedza kampaņas finanšu griestus, abām partijām var dārgi maksāt, kad pēdējo vārdu sacīs tiesa. «Pozitīvisma kampaņu» dēļ, ko formāli rīkoja sabiedriskas organizācijas, budžetā jāatmaksā iespaidīgas summas – kopā 1,5 miljoni latu. Turpinot par politiskajām varžacīm – arī Ventspils saimnieka Aivara Lemberga patieso īpašumu izmeklēšanu vadīja Ģenerālprokuratūra, taču reālās darbības veica KNAB.
Jūrmalgeita. Skandalozākais atklātais ietekmes pirkšanas gadījums – kukuļošana Jūrmalas mēra vēlēšanās beidzās ar LPP/LC mēra Jura Hlevicka (attēlā) un vēl trīs personu notiesāšanu, bet lietas aizkulisēs izteiksmīgi parādījās arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Uz tā paša grābekļa pamanījās uzkāpt vēl viens Jūrmalas mērs – Raimonds Munkevics, kuru pašlaik tiesā par Ls 5000 kukuļa piedāvāšanu, lai nodrošinātos pret neuzticības balsojumu.
Tiesībsargi. KNAB atklājis arī divas negodīgas tiesneses – Irēnu Poļikarpovu (attēlā) un Beatrisi Tāleri – un vismaz septiņus prokurorus.
Draudu un nāves hronika
1999.gadā dzīvojamās mājas kāpņu telpā smagi sašāva VID finanšu policijas izmeklētāju Helmutu Skuju, kurš strādāja ar spirta kontrabandas lietu izmeklēšanu. Skuja izdzīvoja, un šī ir vienīgā lieta, kurā kāds tiesāts – piecas personas atzina par vainīgām, un viena no tām pērn atkal uzpeldēja naudas atmazgāšanas shēmā.
2001.gadā pirmo reizi Latvijā nogalina augstu valsts amatpersonu – VID Ludzas nodaļas vadītāju Vjačeslavu Ļiscovu ar četriem šāvieniem nogalina pie darbavietas. Viņam, kas pazīstams ar principialitāti Krievijas kontrabandas apkarošanā, iepriekš bija draudējis kontrabandistu aprindās pazīstamais Raitis Kononovs, bet policija teikto neatzina par draudiem. Ļiscovs pirms slepkavības bija pieteicies konkursā uz reģionālās iestādes vadītāja amatu. Tika apgalvots, ka viņš VID vadītājam Andrejam Sončikam nodevis benzīna kontrabandas shēmu. Slepkavība nav atklāta.
2001.gadā, pāris mēnešu vēlāk, pirmo reizi Latvijas vēsturē nogalina tiesnesi. Pie dzīvokļa Rīgas centrā nošauj Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas vadītāju tiesnesi Jāni Laukrozi. Slepkavība nav atklāta. Septiņus gadus vēlāk iekšlietu ministrs Mareks Segliņš apgalvoja, ka prokuratūrai ir zināms tiesneša slepkavības pasūtītājs, bet tas nav publiski apstiprināts.
1999.-2001.gadā apsardzi vairākkārt norīkoja tiesnesei Inārai Šteinertei, kas tiesāja Bankas Baltija vadītājus Aleksandru Laventu un Tāli Freimani.
2003.gadā vērienīgajā Rucavas gaļas kontrabandas lietā, kurā bija apsūdzēti 24 cilvēki, tika apsargāta prokurore Aija Leitāne, jo policijai bija operatīva informācija, ka pasūtīta viņas slepkavība un no Lietuvas ieradies tās izpildītājs, kas jau nogalinājis prokuroru kaimiņzemē.
2006.gadā apsardze uz laiku norīkota skaļo lietu – Jūrmalgeitas, pedofilijas skandāla, žurnālistes Ilzes Jaunalksnes noklausīšanās – prokurorei Veltai Zaļūksnei, kurai pa dzīvokļa logu itāļu mafijas stilā meta avīzē ietītas beigtas zivis, bet vēlāk divreiz vienas dienas laikā mēģināja sabraukt. Draudi tiek saistīti ar lietu, kurā Zaļūksne uztur apsūdzību bijušajam augsta ranga organizētās noziedzības apkarotājam Mihailam Belkinam, ko apsūdz par izspiešanu un draudiem nogalināt lielveikalu ķēdes īpašnieku.
2009.gada februārī apsardzi pastiprināja premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurš lika manīt, ka tas saistīts ar mājas adreses publiskošanu internetā.
2010.gada janvārī apsardzi pieprasīja iekšlietu ministe Linda Mūrniece (JL), kad policijas arodbiedrības pārstāvji pie skolas bija fotografējuši viņas bērnus un saņemts anonīms e-pasts ar viņai veltītiem lamu vārdiem un draudiem nogalināt.
