Žurnāla rubrika: Svarīgi

Tiešām uzsilstam!

Posted on jūlijs 12, 2012 by - Analīze

Aizvadītais jūnijs bija viens no aukstākajiem pēdējo desmitgažu laikā, un šovasar piedzīvojam lielas temperatūras svārstības, kas cilvēkiem liek jautāt – vai tāda ir tā globālā sasilšana? Meteoroloģiskie mērījumi kopš 1924.gada tiešām uzrāda temperatūras celšanos Latvijā

Globālā sasilšana Latvijā ir realitāte, kaut ikdienā to sajust grūti. Gadsimta laikā vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par aptuveni vienu grādu. Par klimata izmaiņām zinātniski runā tikai tad, ja konkrēta izmaiņu tendence redzama vismaz 30 gadu griezumā. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati par pēdējiem gandrīz 90 gadiem, kurus pēc Ir lūguma īpaši apkopojusi centra vecākā speciāliste Marta Šmita, Latvijā ir skaidri redzama temperatūras pieauguma tendence.

Ilggadējie novērojumi liecina, ka visiem vasaras mēnešiem ir temperatūras pieauguma tendence. Jūnijā tā ir visstraujākā – pēdējos 100 gados mēneša vidējā gaisa temperatūra ir palielinājusies par aptuveni pusotru grādu. Lai gan gadu no gada jūnija vidējā temperatūra lēkā, kopumā grafi kā redzams, ka līkne pamazām virzās uz augšu. Tas pats notiek arī ziemās – tās kļūst siltākas. Februāra vidējā gaisa temperatūra nepilnos 90 gados palielinājusies par aptuveni pusotru grādu. Taču lielākais pieaugums novērots pavasarī – 2 līdz 3 grādi.

Tomēr jāuzsver – vienu konkrētu stihiju, vai tā būtu vētra, plūdi, karstuma vai aukstuma viļņi, gan nav pamata pierakstīt globālajai sasilšanai. Latvijā kopumā nav būtiski pieaugusi ne vētru intensitāte, ne biežums. Piemēram, 2005.gada janvāra orkāns nebija tik spēcīgs kā 1967. un 1969.gadā piedzīvotie.

Kāpēc ir siltāks?
Strīdi par to, vai globālo sasilšanu izraisa cilvēku saimnieciskā darbība vai tomēr tas ir dabisks process, kļūst asāki pēdējos desmit gados, kad arvien vairāk zinātnieku atzīst – antropogēnais faktors tomēr varētu nebūt noteicošais Zemes sasilšanā. Viens no antropogēnās teorijas pamatlicējiem, nu jau 92 gadus vecais britu profesors Džeimss Lavloks šogad atzina, ka viņš un citi vides aktīvisti bijuši nepamatoti panikas cēlāji un redzams, ka globālā gaisa temperatūra nepaaugstinās tik ātri, kā tika prognozēts pagājušajā gadsimtā.

Zemes klimats nekad nav bijis stabils. Vēl salīdzinoši nesen – 17.gadsimta otrajā pusē un 18.gadsimta sākumā – Eiropas rietumi piedzīvoja tikpat bargas ziemas kā mūsdienās Baltija un Skandināvijas dienvidi. To zinātnieki skaidro ar Saules aktivitātes kritumu. Te jāmin, ka Saules aktivitāte ir krietni kritusies arī pēdējā 11 gadu cikla laikā, liekot ASV Kosmosa un aeronautikas aģentūrai NASA vairākkārt mainīt prognozes par Saules aktivitātes cikla intensitāti.

Vēl viens būtisks nezināmais ir paši meteoroloģiskie novērojumi, uz kuriem balstoties zinātnieki izdara secinājumus par sasilšanu. Pēdējā gadsimta laikā liela daļa novērojumu staciju, kas iepriekš atradās klajā laukā, tagad ir apbūvētas ar ēkām, rūpnīcām, ceļiem – tas rada lokālu tā saukto siltumsalu efektu. Ja šādus apbūvētu staciju datus salīdzina daudzu gadu desmitu griezumā, protams, mērījumi uzrādīs sasilšanas tendenci. Spilgts piemērs ir arī Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacija, kas gadu desmitos mainījusi atrašanās vietu un pabijusi gan Spilves pļavās, gan Slokas ielā Pārdaugavā, bet nu pārcelta uz pilsētas centru.

 

Un tomēr fizika nav beigusies

Posted on jūlijs 12, 2012 by - Pusdienās

LU rektors Mārcis Auziņš Higsa bozona atklāšanu salīdzina ar elektrības izgudrošanu – nepaies ilgs laiks, kad par to iekasēs nodokļus

Tagad šeit ir par kādu šampanieša pudeli vairāk – Mārcis Auziņš līdzpaņemtajā planšetdatorā «šķirsta» Eiropas Kodolpētījumu centrā CERN paša uzņemtās fotogrāfijas un norāda uz plauktu, kur rindojas tukšas šampanieša pudeles. Katru brīdi, kad «kaut kas nopietns izdarīts», zinātnieki atzīmē ar priekā dzirksteļojošo dzērienu, un kur nu vēl lielāks notikums nekā pagājušajā nedēļā, kad CERN paziņoja par «Dieva elementārdaļiņas» jeb Higsa bozona atrašanu. Atklājumam ir mītisks spēks, jo līdz ar to var uzskatīt, ka zinātnieki ir noskaidrojuši visas daļiņas, no kurām uzbūvēts Visums. Higsa bozons turklāt ir nevis vienkārši pēdējā trūkstošā elementārdaļiņa, bet īpaša daļiņa, kas izskaidro, kāpēc pārējām ir masa.

Atklājuma mērogu labi raksturo fakts, ka pat nopietniem zinātniekiem tas lika uzvesties kā popzvaigžņu faniem – lai būtu klāt vēsturiskajā brīdī 4.jūlijā, ļoti prominenti fiziķi rindu pie auditorijas aizņēma jau iepriekšējā vakarā. Fiziķa Auziņa tur gan nebija, un šo notikumu mēs atzīmējam vēlāk ar kārtīgām pusdienām Garage vīna bārā Berga Bazārā. Par Higsa bozona atklāšanu profesors runā ar lielu entuziasmu, kaut izskanējusī ziņa profesionāliem fiziķiem nav bijusi pēkšņs zibens skaidrās debesīs. «Mēs jau pirms gada par 95% bijām pārliecināti, ka tā būs. Bet, tā kā Eiropas kodolpētniecības centrā nesen jau bija viens liels fušieris (paziņoja par it kā atklājumu, ka neitrīno pārsniedz gaismas ātrumu, kas fizikā ir absolūts bestsellers vai neiespējams notikums, un pēc tam bija spiesti atsaukt, ka tā ir kļūda eksperimentā), tad šoreiz viņi paziņojumu gatavoja ilgi.»

Kad lūdzu, lai Auziņš izstāsta atklājuma būtību tik vienkārši, kā to klāstītu saviem mazbērniem, viņš atkārto CERN ģenerāldirektora Rolfa Hoijera teikto preses konferencē. Kad pasākuma auditorijā ienācis skotu zinātnieks Pīters Higss, kurš 60.gados izprātoja teoriju par šādu daļiņu eksistenci, viņam apkārt aplipa žurnālisti un viņš pārvietojās ļoti lēni. «Tās daļiņas, ap kurām Higsa bozoni lielā vairumā aplīp apkārt, kļūst smagas un kustas lēni. Tās, kuras Higsa bozonam ir mazāk interesantas, kustas ātrāk. Savukārt daļiņas, kuras Higsa bozonam absolūti nav interesantas, klāt neķeras, un tās kustas ar gaismas ātrumu, kā, piemēram, gaisma. Daļiņām ir masa, un tās kaut ko sver, jo mijiedarbojas ar Higsa lauku, ko reprezentē vai kura izpausme ir Higsa bozoni.»

Kāpēc bija nepieciešami teju 50 gadi, lai Higsa bozonu pierādītu? «Bija jāatrod pietiekami daudz naudas, lai uzbūvētu Lielo hadronu paātrinātāju, » atbild Auziņš. Uz Šveices un Francijas robežas šī gadsimta pirmajā desmitgadē uzbūvētais monstrs – 100 metru dziļumā zemē ieraktais 27 kilometrus garais tunelis – kurā milzu ātrumā var triekt ar pierēm kopā protonus, kas sadursmes brīdī rada Higsa bozonu, izmaksājis vairāk nekā 4 miljardus latu. Pētījumi ar Higsa bozonu ir viens no Lielā hadronu paātrinātāja pamatuzdevumiem. Auziņš stāsta, ka plāns par šādu paātrinātāju bijis arī amerikāņiem, kuri tajā ieguldījuši ap miljardu dolāru, tomēr projekts apstādināts, jo atzīts par pārāk dārgu. Lielais hadronu paātrinātājs ir izpleties pa divām valstīm un simboliski parāda, ka tas ir starptautisks projekts. «Par Higsa bozona atklāšanu paziņoja divas CERN strādājošas, bet neatkarīgas pētnieku grupas, kur katrā strādā vairāki tūkstoši pētnieku. Tas ir milzīgs projekts ar milzīgām izmaksām, un tas ir [iemesls], kādēļ to neizdarīja pirms 10 vai 20 gadiem. Tagad, kad paātrinātājs strādā, patiesībā fiziķu sajūta ir, ka tas ir noticis negaidīti ātri,» saka Auziņš.

CERN vadītājs Hoijers gan sacīja, ka apgalvot – «mēs to atradām» – viņš var kā parasts cilvēks, taču ne kā zinātnieks. Vai par Higsa bozona pastāvēšanu vēl ir šaubas? «Viņam kā direktoram ar pilnu atbildību apgalvot, ka nekad nekas nevar mainīties, ir zināms diskomforts. Taču varbūtība kļūdīties ir viens pret miljonu. Tā ir tik maza iespējamība, ka mēs to vairs neuztveram nopietni,» skaidro Auziņš. «Pēdējās šaubas, ka standartmodelis ir laba teorija par to, kā Visums ir uzbūvēts, no kādiem elementiem, daļiņām tas sastāv [ir zudušas]. Pēdējā trūkstošā daļiņa, kura bija paredzēta un kuru neviens vēl nebija redzējis, beidzot ir ieraudzīta.»

Auziņš koķetē: viņam tomēr būtu interesantāk, ja bozonu neizdotos atklāt. «Jo tad es teiktu – redziet, ir interesanti, mēs līdz galam kaut ko nesaprotam, un ir nopietni jādomā, kā šī pasaule ir uzbūvēta. Tagad mēs sakām – kā domājām, tā arī ir.»

Nav arī tā, ka tagad viss ir atklāts un fizika ir beigusies. Kaut gan esot kompetenti fiziķi, kā Nobela prēmijas laureāts Stīvens Veinbergs, kas ir pārliecināti, ka var nonākt līdz «pēdējai fizikas teorijai», kad viss būs skaidrs kā «par kaut kādu pulksteņa mehānismu – mēs zinām, kā tas strādā, varam izjaukt un vēlreiz salikt atpakaļ, bet tur vairāk nav par ko uzdot jautājumus».

Tomēr lielākā daļa fiziķu, filozofu un zinātnes vēsturnieku uzskata, ka tās ir naivas iedomas un katrai paaudzei bijusi sajūta, ka to teorijas ir tuvu nobeigtībai. «Protams, nav tā, ka esam tie laimīgie visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē, kam izdevies nonākt pie galējā jautājuma un galējās atbildes. Stāsti par tumšo matēriju un tumšo enerģiju to pierāda.»

Pašlaik zinātniekiem ir priekšstati par Visuma redzamo matēriju, kas veido tikai kādus 4-5%. Pārējais ir tumšā matērija un tumšā enerģija, kas ir absolūti neskaidra. «Par tumšo matēriju vēl var spekulēt, kas tās par vielām, bet tumšā enerģija priekšstatus par Visumu ir apgriezusi ar kājām gaisā. Mums likās, ka visām daļiņām gravitācijas spēka ietekmē pamazām ir jāpievelkas un līdz ar to tam kaut kā jāvelkas kopā. Tagad sakām, ka taisni otrādi – viss grūžas viens no otra prom. Kas tie par iemesliem, spēkiem, kāpēc tā notiek, šobrīd nav nekādas nojausmas. Līdz ar to fizikai pietiks ko pētīt,» tā Auziņš.

Kāpēc mums ir svarīgi ieguldīt 4 miljardus, lai uzzinātu, ka ir vēl viena elementārdaļiņa? Auziņš pats uzdod jautājumu un pats atbild. «Pirmkārt, mūsos, kā man šķiet, ir viens no pamatinstinktiem – saprast pasauli apkārt. Ja saprotam pasauli, tajā labāk orientējamies un varam sagatavoties negaidītām situācijām.»

Otrkārt, ir «nedaudz trafarets un simbolisks apgalvojums, ka nav nekā praktiskāka par labu teoriju». Auziņš raksturojumam izklāsta leģendu, kuras autentiskumu vēsturnieki apšaubot, tomēr «tas nemaina šī stāsta skaistumu». Kad Maikls Faradejs savulaik Anglijā demonstrējis nupat atklāto elektrību, klāt esošais valsts premjerministrs vaicājis, vai tam ir kāda praktiska jēga. Faradejs atbildējis, ka viņam nav ne mazākās nojautas, kā varētu praktiski izmantot elektrību, bet prognozējis, ka nepaies ilgs laiks, kad valdība iemācīsieties par to iekasēt nodokļus. «Ar Higsa bozonu varētu būt līdzīgi. Mēs šobrīd nevaram izstāstīt, kāpēc praktiski vajadzīgs Higsa bozons un kāds labums no tā normālam iedzīvotājam. Bet domāju, ka labums noteikti būs un pēc laika kāds droši vien par Higsa bozonu iekasēs nodokļus.»

Latvijā neviens Higsa bozonu nepēta, kas nenozīmē, ka «mums ir slikti ar fiziku». «Mums ir izcili zinātnieki, kuri pasaules līmenī nodarbojas ar saviem pētniecības virzieniem,» taču Latvija ir tik maza, ka nav iespējams nosegt visus zinātnes virzienus. Auziņam arī nav ziņu, ka kāds latvietis strādātu CERN, kaut gan uz to viņš mudina. «Esot CERN un pusdienlaikā aizejot uz ēdnīcu, man vienmēr patīkamu sajūtu rada tas, ka 90% tur ir jauni cilvēki. Viņi ar savām rokām, ar savu galvu šos eksperimentus domā un taisa. Tie nav kaut kādi brīnumbērni. Ja Latvijas jaunajiem cilvēkiem šis virziens liekas interesants, viņiem ir iespējas nonākt CERN vai citās lielās laboratorijās, jo viņu kvalifi kācija noteikti ir pietiekami laba, lai varētu uz to pretendēt.»

Ēdienkarte
Lapu salāti ar tītaru un dārzeņiem
Ķirbja krēmzupa ar kazas sieru
Cūkgaļas medaljoni ar rīsiem
Filadelfijas krēms ar šokolādes biskvītu un ogu mērci
Ūdens

Bezpajumtnieki un kosmētika

Posted on jūlijs 12, 2012 by - Viedoklis

Ko nozīmē Rīgas domes lēmums aizliegt ubagošanu pilsētas centrā?

Esmu viena no komandas, kas katru sestdienu agri no rīta ceļas, lai ziedotu savu brīvo laiku, gatavojot ēdienu vairāk nekā simt Rīgas bezpajumtniekiem un dalītos ar laipnu vārdu, to pasniedzot. Ziedojumi no Latvijas un ārzemēm ir uzturējuši mūsu zupas virtuvi jau vairāk nekā 15 gadu. Saprotam, ka esam tikai maza laipnības sala cietsirdīgā pilsētā, bet esam gandarīti, ka mums ir iespēja palīdzēt.

Mūsu brīvprātīgo komandu vieno pozitīvas emocijas, bet kādas emocijas ir vadījušas Rīgas domes deputātus, pieņemot lēmumu, ar kuru turpmāk pilsētas centrā ir aizliegta ubagošana? Mans vērtējums par šo lēmumu ir pavisam vienkāršs – šķiet, ka cienījamie deputāti nav visu līdz galam apsvēruši.

Padomāsim, kāpēc cilvēki vispār nodarbojas ar ubagošanu? Pirms kāda laika Kanādas medicīnas žurnāla aptaujā tika noskaidrots, ka 70% no visiem ubagiem labprāt vēlētos darbu ar minimālu algu, lai varētu rēķināties ar regulāriem ienākumiem un atmestu savu bezpajumtnieka statusu. Tomēr daudziem bija sajūta, ka viņi nespēj iekļauties normālā darba tirgū tāpēc, ka viņiem trūkst prasmes, vai arī tas nav iespējams invaliditātes vai garīgas slimības dēļ.

Realitāte Rīgā ir skarba – kaut gan pastāv dažādi pašvaldības palīdzības instrumenti trūcīgajiem, tie netiek pilnībā izmantoti, jo cilvēki sastopas ar nežēlīgu birokrātiju, draudiem un pat vajāšanu. Gandrīz visas Rīgas zupas virtuves ir piedzīvojušas ievērojamu klientu skaita palielināšanos kopš ekonomiskās krīzes sākuma. Tas liecina, ka pašvaldība nespēj adekvāti palīdzēt bezpajumtniekiem. Jaunākais lēmums par ubagošanas aizliegumu pilsētas centrā ir tikai mēģinājums kosmētiski samazināt sociālas problēmas redzamību.

Vēlos pieminēt vairākus argumentus, kas oponē šim domes lēmumam.

Vispirms – ubagošana ir daļa no cilvēktiesībām. Daudzās valstīs, ieskaitot ASV, Kanādu, Somiju, Rumāniju, Japānu, Portugāli, ubagošana ir pilnīgi atļauta bez nekādas kriminalizācijas. Pat Ķīnā, kur nesen sākusies diskusija par to, ka vietējo pašvaldību darba sekmīgumu varētu vērtēt pēc ubagu skaita samazināšanas, tiesību eksperti uzstāj – tiesības uz ubagošanu nedrīkst aizliegt. Piemēram, Šeņdžeņas universitātes profesors Dzou Sjuepins atzinis, ka pilsētas iecietību var vērtēt pēc tā, kā iedzīvotāji apietas ar ubagiem, pat profesionāliem ubagiem.

Otrkārt, neaizmirsīsim, ka ubagošanai ir garīga dimensija. Lācars, garīgie skolotāji Buda un Šabkars – viņi visi bija ubagi. Dažas reliģijas pat stingri ievēro ubagošanas dzīves modeli, ieskaitot katoļticīgo diedelētāju ordeņus, indiešu askētus un budistu mūkus. Kā zināms, kristietība mudina bagātos dalīties ar nabagiem. Arī budistu mūki pārtiek no citu labvēlības. Tā daudzi iegūst reliģisku gandarījumu, dāvinot mūkiem ēdienu, zāles un citas nepieciešamas lietas.

Treškārt, nesen arī Tiesībsarga birojs publiski atzina, ka prasība ubagiem uzrādīt dokumentus un pašvaldības policijas tiesības sodīt viņus nekādi neatrisinās ubagošanas problēmu, jo atstumtās personas nespēj nedz izņemt dokumentus, nedz samaksāt uzliktos sodus – «faktiski tiks patērēta administratīvā kapacitāte un līdzekļi bez efektīva rezultāta».

Ceturtkārt, nabadzības problēma ir bijusi un vienmēr būs. Tā ir atkarīga no ekonomiskiem un sociāliem faktoriem valstī, kas vienā dienā nav risināmi. Arī izglītībai, domāšanai un cilvēku uzņēmībai ir sava nozīme. Sabiedrībai kopā ar politiķiem ir jāmēģina rast apstākļus, kas varētu veicināt labklājības pieaugumu, vienlaikus nevairojot nevienlīdzību.

 

Drūmā vide

Posted on jūlijs 12, 2012 by - Komentārs

Pasaules ekonomikas prognozes pasliktinās, bet Latvijas valdība saglabā smaidu

Investori ir ļoti nervozi. Neredzot vietas, kur ienesīgi ieguldīt, viņi ir gatavi pat piemaksāt, lai tik būtu pārliecība, ka savu naudu dabūs atpakaļ.

Pagājušās nedēļas beigās Vācijas divu gadu obligācijām procentu likme kļuva negatīva. Šo vērtspapīru pircēji bija gatavi ne tikai atteikties no peļņas par naudas aizdošanu, bet arī pēc būtības paši maksāja par tiesībām turēt šos vērtspapīrus. Šīs nedēļas sākumā parādība jau gāja plašumā, un investori bija gatavi piemaksāt ne tikai Vācijai, bet arī Francijai par tiesībām aizdot šīm valstīm naudu uz sešiem mēnešiem. Piemaksa it kā nav liela: -0,006% Francijas un -0,0344% Vācijas gadījumā. Taču kredītu izsniedzēji parasti ir ieinteresēti no sava aizdevuma pelnīt. Ja bailes sāk nomākt visas citas emocijas un galvenā vēlme ir vienkārši saglabāt jau esošo naudu, tad neatliek nekas cits, kā par to maksāt, un šķiet lētāk un drošāk par šo pakalpojumu atalgot Vācijas vai Francijas valdības nekā pašam pirkt seifu, kurā iestūķēt dažus simtus miljonus eiro.

Tikmēr Nuriels Rubini, kurš pēc Lehman Brothers bankrota kļuva par vienu no slavenākajiem ekonomistiem, pateicoties savai visai precīzajai prognozei par krīzi, jau atkal brīdina, ka pasaulei tuvojas jauna, nu jau «absolūtā vētra». Trīs pīlāri, uz kuriem turas pasaules ekonomika, patlaban izskatās visai ļodzīgi.

Pasaules lielākā ekonomika ASV nevar un nevar pārvarēt stagnāciju. Pagājušajā nedēļā publiskotie dati par darba tirgu rādīja, ka strauji samazinās jaunu darba vietu radīšana: gada pirmajā ceturksnī katru mēnesi tika pieņemti darbā vidēji 226 000 cilvēki, bet otrajā ceturksnī šis skaitlis bija samazinājies vairāk nekā par pusi – līdz 91 000. Bezdarba līmenis nekrīt. Patēriņš, ASV ekonomikas lielākā sastāvdaļa, stagnē. Pārstrādes rūpniecības indekss norāda uz recesijas draudiem.

Tikmēr pasaules otrajā lielākajā ekonomikā Ķīnā tautsaimniecības palēnināšanās pazīmes kļūst aizvien izteiktākas. Inflācija strauji pazeminās, norādot uz pieprasījuma un līdz ar to arī izaugsmes noplakumu. Jūnijā mazāks pieprasījums pēc izejvielām izsauca importa piebremzēšanos, kas liecina par zemākām investīcijām. Pagājušajā nedēļā Ķīnas centrālā banka negaidīti samazināja procentu likmes, lai stimulētu ekonomiku, un, kā raksta The Financial Times, pēdējo mēnešu dati ir «sašķaidījuši gabalos » vēl pavasarī pausto viedokli, ka Ķīnas valdība spēs novadīt tautsaimniecības «mīksto nosēšanos».

Savukārt Eiropa turpina mocīt pasauli ar savu krīzes pārvarēšanas taktiku, kura nelīdzinās ne slavenajai suņa astes nociršanai vienā piegājienā, ne arī griešanai pa gabaliem, bet gan lēnai vīlēšanai skaudras kaukšanas pavadībā. Jūnija beigās notika kārtējā «izšķirošā» ES galotņu tikšanās, kurai bija jālemj nu jau par Spānijas glābšanu. Kā ierasts, rezultāts – apņemšanās ieguldīt līdz 100 miljardu eiro Spānijas bankās – tika pasniegts kā būtisks pagrieziens eirozonas finanšu krīzes attīstībā. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka patiesībā vienošanās ir tikai kārtējais sīkais solītis uz priekšu. Daudz būtisku jautājumu paliek neatbildēti, un nav izslēgts, ka sarunu gaitā šķietamais visas eirozonas atbalsts spāņu bankām izrādīsies esam grāmatvediska ilūzija, kas pēc būtības neuzlabos krīzes skartās valsts parāda situāciju.

Tikmēr procentu likmes par Spānijas desmit gadu obligācijām atkal pārsniedza 7% līmeni, pie kura Grieķija, Īrija un Portugāle bija spiestas prasīt starptautisko aizdevēju palīdzību. Kipra kļuva par ceturto ES valsti, kura lūdza šo palīdzību, un pieauga bažas, ka tai drīz sekos Slovēnija. Grieķija vēl aizvien nozīmīgi atpaliek no solītajiem mērķiem, un aizdevēji draudēja, ka nākamais pārskaitījums tiks aizturēts līdz septembrim, bet nauda valsts kasē varētu beigties jau labu laiku pirms tam.

Savukārt kopējā situācija tautsaimniecībā turpina pasliktināties: bezdarbs eirozonā ir augstākajā līmenī kopš kopējās valūtas izveidošanas, un uzņēmēju aptaujas pat Vācijā norāda uz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos.

Uz šī drūmā fona jo sevišķi izceļas Latvijas valdības kopumā saulainais nākotnes skats. Budžeta deficīts varētu būt pat zem 2%, šonedēļ sacīja premjers Dombrovskis, par spīti tam, ka PVN samazināšana par 1% samazinās ieņēmumus par kādiem 16 miljoniem latu, bet gaidāmie budžeta grozījumi palielinās izdevumus par 50 līdz 70 miljoniem. Kopā varētu sanākt vairāk par 80 miljoniem.

Kopš 2010.gada šāda optimistiska stratēģija sevi ir attaisnojusi, budžeta skaitļi ir konsekventi bijuši labāki par plānotajiem. Taču cik ilgi var turpināties šāda veiksme?

Tiesa, Dombrovskis atkārtoti uzsver, ka nedrīkstam atkārtot trekno gadu kļūdas, un viņa valdība ir bijusi piesardzīgāka par pirmskrīzes gāzētājiem. Tomēr budžeta atvēršana gada vidū nav laba prakse, kas pati par sevi liecina par sliktu tradīciju dzīvotspēju, pat ja izdevumu palielinājums varētu likties normālos apstākļos visai savaldīgs.

Taču negatīvas procentu likmes liecina, ka situācija nav normāla un starptautiskās vides nozīmīgas pasliktināšanās riski ir būtiski pieauguši. Ja sāksies Rubini prognozētā vētra, katrs lats būs svarīgs. Kur nu vēl 70 vai 80 miljoni.

Komentārs 140 zīmēs
Cenas atdziest: ne jau tikai laiks šovasar vēss. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija deflācija – 0,1%, alum cena kritās par 4%, 95.markas benzīnam – par 3,8%

Sabiedrības spiediens maina straumes virzienu: Rīgai būs jāizvāc būvgruži no Ķīšezera, bet Karvas HES būvatļauja atzīta par nelikumīgu

Latvāņi spītē Latvijas valstij: pēc sešus gadus ilgušās latvāņu iznīdēšanas programmas indīgie augi vēl aizvien sedz vairāk par 10 000 ha

Lembergs uznirst

Posted on jūlijs 12, 2012 by - Komentārs

Puzes oligarha rosīšanās liecina par augošām bailēm no notiesāšanas

Kur tie laiki, kad Aivars Lembergs bija ziņās teju katru dienu, bet viņa runāto par jebko un visu citēja visi mediji. Viņa tiesāšanās darbu vai zilo govju pieminējumi jau labu laiku bija atrodami vairs tikai ikdienas hronikas apakšējos plauktos. Taču, lai cik nepatīkami būtu justies kā dziestošai popzvaigznei, daudz nepatīkamākas droši vien ir cietuma kameras priekšnojautas. Un strauji sarūkošais Puzes milzis nupat spārdās pretī, kā māk. 

Pirms nedēļas Lembergs paziņoja, ka sūdzēšoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tikmēr Saeimā viņam draudzīgie politiķi mēģina nepieļaut grozījumus Kriminālprocesa likumā (kuri viņam bīstami tāpēc, ka varētu Latvijas tiesai ļaut izmantot Londonas tiesas dokumentus) un iedabūt grozījumus Krimināllikumā, kuri notiesāšanas gadījumā viņam ļautu paturēt lielāko daļu mantas un naudas. 

Cilpa laikam tik tiešām savelkas, ja jau savulaik varenais Latvijas lietu noteicējs atkal meklē aizstāvību pie Strasbūras liberālajiem «sorosiešiem», kā gadiem ilgi pats bija apzīmogojis tos, kuru turēšanās pie eiropeiskas tiesiskuma izpratnes bija traucējusi viņam iekārtot Latviju par savu guberņu. Taču tas atkal varētu būt tikai sabiedrisko attiecību pasākums, tāpat kā 2008.gadā, kad no vairāk nekā 300 lappušu biezās «sūdzības» viņam labuma bija tik vien, cik preses konference par to, kā valsts «bradā pa dzīviem cilvēkiem » un viņš par to prasīšot sev miljonu. 

Šajā reizē Lembergs ir lakoniskāks – ka tā dēvētajā Grinberga lietā saņēmis pārāk mazu kompensāciju, tikai 3000 latu. Vairāk naudas gan neprasīšot, gribot tikai «parādīt pasaulei» Latvijas tiesu neobjektivitāti. Proti, ka Augstākās tiesas senators Andris Guļāns neesot objektīvs, jo tiesneša Māra Vīganta neievēlēšanu par AT tiesnesi bija publiski komentējis kā Lemberga izkārtotu.

Ir, protams, interesanti redzēt, kā Lembergs izmanto sevi kā pierādījumu paša gadiem ilgi mocītās un locītās Latvijas tiesu sistēmas neatbilstībai Eiropas standartiem. Taču sūdzēšanās par sen tiesā uzvarētu lietu diezin vai var palīdzēt mainīt iznākumu pašlaik Latvijā un Anglijā iztiesātajās. Daudz noderīgāk, kā ierasts, būtu sakārtot likumus atbilstoši paša vajadzībām.

Saeima pagājušo ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kuri nostiprina iespēju aizstāvim un prokuroram iesniegt papildu pierādījumus tiesā lietas izskatīšanas laikā. Grozījumus atbalsta AT Senāts un arī ģenerālprokurors. Pret tiem iebilst daži advokatūras pārstāvji. Taču to pieņemšana nebūtu nekas revolucionārs. 

Tomēr debates Saeimā bija karstākas nekā daždien par Satversmes mainīšanu. «Zaļie zemnieki» un Saskaņas centrs cīnījās kā pret nezin kādu apvērsumu. Kāpēc – to Lembergs pats ir atklājis, pie reizes diskreditēdams grozījumu pretinieku «tiesiskos» argumentus. Grozījumi esot saistīti ar pašlaik iztiesāto viņa lietu, viņš uzstāj, turklāt esot «politiska» vēršanās pret viņu pirms pašvaldību vēlēšanām. Tātad politiska viņa ieskatā būtu iespēja Latvijas tiesai izmantot Londonas tiesas rīcībā esošos pierādījumus. 

Taču vairākuma Saeimā Lembergam vairs nav. Kaut gan par grozījumiem pirmajā lasījumā balsoja tikai piecdesmit deputāti, laikam nevar paļauties, ka tos izdosies izgāzt, un nākas rēķināties ar ļaunāko – ka būs jāsēž cietumā. Vēl briesmīgāk – var nākties zaudēt arī mantu un naudu. Tāpēc diezin vai nejauši tieši tagad Seimā paklusām iepeldējuši demisionējušā Gaida Bērziņa vadītajā Tieslietu ministrijā uzražoti grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz atteikties no mantas konfiskācijas. 

Debates par mantas konfiskāciju kā soda mēru notiek pastāvīgi, bet par «Lemberga pastnieku» dēvētā Bērziņa pašlaik iesniegtie grozījumi bija parādījušies jau pirms trim gadiem. Tie attiektos uz ļoti plašu noziegumu spektru – arī uz noziegumiem pret valsti (spiegošanu, terorismu), pret personas veselību un tikumību (prostitūciju un sutenerismu), pret īpašumu (zādzību, laupīšanu, krāpšanu, naudas atmazgāšanu). Un arī uz valsts amatpersonu noziegumiem – kukuļņemšanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Tieši šie pēdējie pašlaik ir aktuāli Lembergam. 

Laikam nacionālpatriotiskajam Bērziņam, kuram tik principiāli nepieņemamas diskusijas par ebreju īpašumiem, ka bija jāatkāpjas no ministra amata, Lemberga manta ir tik principiāli svēta, ka tās pasargāšanai būtu gatavs ļaut savējo paturēt arī notiesātiem laupītājiem, kontrabandistiem un suteneriem. Vai arī viņš cer, ka no visiem piedāvātajiem grozījumiem likumā beigu galā izdosies iemudžināt vismaz tos, kuri vajadzīgi smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam. 

Lemberga uzvaras vienmēr bijušas Latvijas valsts un tiesiskuma zaudējumi. Juridiskā komisija ir noraidījusi šo Bērziņa atvadu dāvanu grimstošajam oligarham, taču par grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai. ZZS un SC, nav šaubu, būs ļoti daudz dažādu argumentu, kāpēc tos vajagot. Vai Lembergs tos dabūs un vai Saeima galu galā pieņems arī viņam tik nevēlamos grozījumus Kriminālprocesa likumā, būs atkarīgs no VL-TB/LNNK deputātiem, kuriem atkal piepulcējies arī bijušais ministrs. Ieguvums būtu arī skaidrība par to, kādi kuram ir patiesie principi.

Komentārs 140 zīmēs
Atrodi atšķirības: auto un laiva; Lietuva un ASV; Zaķis un Biedriņš. 

Kalvītim bija visgrūtāk? Trekno gadu premjerministrs uzskata – kad ir daudz naudas, politiķiem ir grūtāk nekā tad, kad tās nav.

Nenovēršamā priekšnojautas. Sīrijas diktators Asads nebaidoties, ka ar viņu varētu notikt kā ar Kadafi Lībijā vai Mubaraku Ēģiptē.

Radars pasaulē

Posted on jūlijs 11, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Eirozonas finanšu ministri panākuši vienošanos par 30 miljardu eiro piešķiršanu Spānijas banku atbalstam. Spānijai nāksies ievērot Briseles noteiktos budžeta defi cīta līmeņa griestus un samazināt budžeta defi cītu līdz 6,3% no iekšzemes kopprodukta jau šogad, nākamgad – līdz 4,5%, bet 2014. gadā līdz 2,8%. Spānijas valdība solījusi šogad samazināt budžeta deficītu līdz 5,3% no IKP. Tās defi cīts maijā bijis 8,9% no IKP.

Sīrijā pārejas procesa nebūs, kamēr pie varas būs prezidents Bašars al Asads, opozīcijas izveidotā Sīrijas Nacionālā padome paziņoja otrdien, dienu pirms tās jaunais vadītājs Abdelbasits Saida devās vizītē uz Krieviju, kas neatbalsta Asada atkāpšanos kā priekšnoteikumu pārejas laika valdības izveidei. Krievija nosūtījusi uz bāzi Sīrijas ostā Tartūsā sešus karakuģus, otrdien, atsaucoties uz anonīmu avotu armijā, ziņoja aģentūra Interfax. Otrdien Krievija nāca klajā ar aicinājumu rīkot jaunu lielvaru sanāksmi Sīrijas krīzes jautājumā.

Krasnodaras novadā Krievijas dienvidos postošos plūdos pagājušonedēļ gājis bojā vismaz 171 cilvēks. Varasiestādes par lielo upuru skaitu vaino vietējās amatpersonas, kas nav laikus brīdinājušas iedzīvotājus par draudošajām briesmām. Mēģinot mazināt sabiedrības sašutumu, Krasnodaras gubernators Aleksandrs Tkačevs pirmdien atlaidis plūdos vissmagāk cietušās pilsētas Krimskas rajona vadītāju.

Krievijas Valsts dome otrdien ratificēja Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Parlamenta apstiprinājums stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad to parakstīs prezidents Vladimirs Putins. Krievija pieteicās dalībai PTO 1993. gadā, tomēr sarunas ievilkās un tika jo vairāk apgrūtinātas, kad 2008.gadā tā sāka karu ar Gruziju, kas jau ir PTO valsts, un tai ir veto tiesības par jaunu valstu uzņemšanu. Galīgo apstiprinājumu dalībai PTO Krievija saņēma pērn decembrī.

ASV žurnāla Fortune sastādītajā pasaules 500 lielāko kompāniju reitingā Ķīna pirmo reizi apsteigusi Japānu. Pirmo vietu ieņēmumu ziņā lielāko uzņēmumu reitingā ar 132 kompānijām ieņem ASV, bet Ķīna ar 73 uzņēmumiem ierindojusies otrajā vietā, tai ar 68 kompānijām seko Japāna. Ķīna šajā prestižajā sarakstā pievienojusi 12 uzņēmumus, kamēr Eiropas kompāniju skaits sarucis no 172 līdz 161.

Pagājušo piektdien Rumānijas parlaments atbalstīja prezidenta Trajana Basesku impīčmenta procedūras ierosināšanu. Taču prezidents tiks atcelts no amata tikai tad, ja likumdevēju lēmumu apstiprinās arī referendums, kas notiks 29.jūlijā. Līdz tam Basesku ir atstādināts no prezidenta amata pienākumu pildīšanas. Rumānijā valdošā koalīcija – Liberālsociālā savienība (USL) – apsūdz Baseku premjerministra pilnvaru uzurpēšanā, 2010. gadā izsludinot bargus taupības pasākumus, kā arī par iejaukšanos tiesu darbā.

Tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdija krievu valodas versija otrdien pārtraukusi darbu, protestējot pret Krievijas parlamentā ierosināto likumprojektu. Likuma grozījumi paredz izveidot federālo reģistru, apkopojot informāciju par tīmekļa vietnēm, kurās atrodama aizliegta informācija. Šo vietņu īpašniekiem būtu pienākums slēgt aizskarošās mājaslapas.

Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā bijušajam Kongo nemiernieku līderim Tomasam Lubangam piespriedusi 14 gadu cietumsodu par bērnu rekrutēšanu nemiernieku armijā. Martā tiesa Lubangu atzina par vainīgu pusaudžu līdz 15 gadu vecumam vervēšanā, lai iesaistītu tos pilsoņu karā Kongo Demokrātiskajā Republikā 2000. gadu sākumā. Piecos kara gados bojā gāja aptuveni 60 tūkstoši cilvēku.

 

Radars Latvijā

Posted on jūlijs 11, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Gada beigās gada vidējā inflācija samazināsies līdz 2,3%, prognozē Finanšu ministrija. Salīdzinot ar maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis jūnijā samazinājās par 0,1%, pirmdien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 1,9% augstāks.

Šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports audzis par 10,4%, imports – par 15,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada maijā bija 1,253 miljardi latu – par 5,3% jeb 63,2 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 6,5% jeb 77 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gada maijā. 

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic izvēlējusies jaunās lidmašīnas iegādāties no Kanādas lidmašīnu ražotāja Bombardier, paziņojis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Uzņēmums parakstījis nodomu protokolu ar Bombardier par 20 lidmašīnu piegādi. Ražotāja cena par 20 šādām lidmašīnām ir 1,57 miljardi ASV dolāru. Pirms tam kā galvenie iespējamie lidmašīnu piegādātāji tika minēti ASV Boeing un Francijas Airbus.

Valdība otrdien atbrīvoja no amata Izglītības ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu. Valsts sekretāra pienākumus pagaidām uzticēts pildīt ministrijas Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktorei Laumai Sīkai. Izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nolēma rosināt atbrīvot Gruškevicu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem par deviņus miljonus latu vērtu datoru iepirkumu.

Valsts ieņēmumu dienests lūdzis sodīt Nacionālās basketbola asociācijas kluba Golden State Warriors spēlētāju Andri Biedriņu par izvairīšanos maksāt 11 543 latu pievienotās vērtības nodokli. Tas nav samaksāts par ASV nopirktas motorlaivas Malibu Wakesetter ievešanu Latvijā.

Šāgada Londonas olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs 46 sportisti, pirmdien tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē. Uz Londonu dosies 23 vieglatlēti, četri pludmales volejbolisti un četri BMX riteņbraucēji, divi peldētāji, divi modernās pieccīņas pārstāvji, divi smaiļotāji un arī brīvā stila cīkstoņi, divi džudisti un pa vienam šosejas riteņbraucējam, vingrotājam, galda tenisistam, šāvējam un svarcēlājam.

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, bet Latgalē to ikdienā lieto 35,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie tautas skaitīšanas dati. Latvijā pērn martā 164 500 cilvēki ikdienā lietoja latgaliešu valodu, no tiem Latgalē dzīvo 97 600 latgaliešu valodā runājošu personu. Salīdzinoši daudz latgaliešu valodas lietotāju ir arī Rīgā – 29 400 un Pierīgas reģionā – 14 400.

Lubānas ezera dienvidaustrumu dambja remontam kopumā varētu atvēlēt 1,5 miljonus latu. Aptuveni miljons latu nāktu no Eiropas naudas, vēl 570 tūkstoši – no valsts budžeta. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirmdien bija sasaucis Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, lai meklētu risinājumus problēmsituācijai Lubānas ezerā. Zemkopības ministrijas sagatavotajā ziņojumā bija teikts, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī.

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā jūlija sākumā bija piektā zemākā Eiropas Savienībā – 1326,25 eiro (932,09 lati) par 1000 litru, liecina Eiropas Komisijas dati. Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem jūlija sākumā bija Itālijā – 1719,88 eiro, zemākā Bulgārijā – 1184,78 eiro par 1000 litru.

No 1.septembra administratīvā pārkāpuma protokolus un naudas soda kvītis varēs noformēt arī elektroniski, ne tikai uz veidlapām, paredz valdības otrdien atbalstītie noteikumu grozījumi. Šim nolūkam izstrādāta speciāla datorprogramma MobApp administratīvo pārkāpumu protokolu sagatavošanai tiešsaistē.

 

Vasaras atklājumi

Posted on jūlijs 11, 2012 by - Redaktores sleja

Vasara ir piemērota ne tikai bezrūpīgām peldēm vai vitamīnu uzkošanaitieši no dobes, bet arī satriecošiem atklājumiem. 

Lielākais jaunums zinātnes pasaulē, kas aizrāvis daudzus neatkarīgi no skolas laika sekmēm fi zikā, – Higsa bozona atklāšana. Ilgi medītais pēdējais Visuma būvelements pagājušajā nedēļā ir «pieķerts»! 

Latvijas Universitātes rektors, fiziķis Mārcis Auziņš pusdienu intervijā šo atklājumu salīdzina ar elektrības izgudrošanu – nepaies ilgs laiks, kad par to iekasēs nodokļus. Vēl Auziņš drošina Latvijas jauniešus, kurus interesē šis zinātnes novirziens, droši uzstādīt sev mērķi nokļūt pasaules elitē. 

Šāds mudinājums nāk īstajā laikā, kad vidusskolas beidzēji izvēlas augstskolu, – varbūt tieši Higsa bozona atklāšana kādu iedvesmos fizikas studijām. 

Augstskolu programmu filtrēšanā lieti noderēs vēl kāds «jaunatklājums», kuru piedāvājam šajā žurnālā. Tas ir ekspertu izbrāķēto studiju programmu saraksts, ko esam noskaidrojuši un publicējam, jo uzskatām, ka vērtējuma veidotāju vēlme slēpt šo informāciju no refl ektantiem nekādi nesekmē izglītības kvalitāti. 

Vēl daži negaidīti burbuļi uzmutuļoja Latvijas politikas zaptē, kad nolēmām to apmaisīt – noskaidrot, ar ko īsti nodarbojas un kā naudu pelna «polittehnologi», kas medijos bieži komentē aktualitātes kā neatkarīgi eksperti, kaut patiesībā paši ir saistīti ar politikas procesu. Uzzinājām šo to interesantu, piemēram, Jurģis Liepnieks gatavojas savai privātai maksātnespējai. Atklājumiem bagāta vasara, patiesi.