Žurnāla rubrika: Svarīgi

Citius, Altius, Fortius

Posted on jūlijs 25, 2012 by - Redaktores sleja

Ja būtu jāsacenšas ar idejām, kuras aizpeldējušas vistālāk no sava starta veidola, olimpiskās spēles būtu medaļnieces. Pēdējās desmitgadēs tās pārvērtušās dārgā televīzijas šovā, kur devīze «ātrāk, augstāk, stiprāk» skan kā dzelžaina biznesa prasība. Pagātnē ir laiki, kad spēles bija amatieru sporta svētki un piedalīties bija svarīgāk, nekā uzvarēt, tagad katram posmam lielajā patēriņa ķēdē jāspēj pelnīt.

Taču viena lieta ir nemainīga – lai kādi būtu tehnoloģiskie, finanšu, medicīnas vai mārketinga jauninājumi, finiša līniju joprojām šķērso dzīvs cilvēks ar miesu un asinīm. Un viņam sāp tāpāt kā pirms 100 vai 2500 gadiem.

Olimpisko spēļu atklāšanas nedēļā pievēršamies šai pamatlietai, lūdzot vairākus Latvijas olimpiešus atkailināt savus «Ahileja papēžus» – parādīt sava ķermeņa vārīgās vietas un pastāstīt, kā viņi tiek galā ar krīzēm, kur spēcinās. Piemēram, daudzcīņniecei Aigai Grabustei patiešām ir Ahileja papēdis, precīzāk, visa pēda, kas pēc intensīvās slodzes jālutina ar olu kompresēm.

Gluži kā pēc mūsu pasūtījuma, arī izcilais amerikāņu peldētājs Maikls Felpss atklājis savus īpašos paņēmienus, kā cer atgriezties uz pjedestāla un kļūt par moderno spēļu vēsturē visgodalgotāko sportistu. Felpss peld tumsā – viņa aizsargbriļļu stikli ir aizkrāsoti ar flomāsteru, bet no ietriekšanās baseina sienā pasargā perfekti uztrenētā spēja ar prātu pārvaldīt savu ķermeni. Atmetot visu lieko, olimpiāde atgādina – katrs starts ir cilvēka uzvara pār savu nespēku un sāpēm.

Ir jautā

Posted on jūlijs 20, 2012 by - Viedoklis

Nosaukta Latvijas olimpiskā izlase. Uz kuru sportistu liekat vislielākās cerības?

Martins Dukurs, 2012.gada Pasaules un Eiropas čempions skeletonā:
Uz Māri Štrombergu. Protams, būs psiholoģiskais slogs, jo pēc Pekinas olimpiādes visi gaidīs tikpat labu rezultātu. Taču viņš jau iepriekš ir sevi pierādījis, ir diezgan stabils.

Jānis Brikša, sudraba medaļa starptautiskajā ķīmijas olimpiādē 2011.gadā:
Esmu par pludmales volejbolistiem. Tāpēc ka pats par volejbolu fanoju un, manuprāt, mūsējiem ir lielas izredzes iegūt augstus rezultātus, jo līdz šim spēlējuši pārliecinoši.

Ieva Liepiņa, 2012.gada olimpiskās lāpas nesēja:
Laikam jau Štrombergs. Kāpēc? Jo tā tautā runā. Bet principā sports ir laimes spēle, reti kad uzvar tie, uz kuriem liek lielākās cerības. Varbūt būs kāda jauna zvaigzne.

Radars pasaulē

Posted on jūlijs 18, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja svētdien paziņoja, ka turpmāk Sīrijas konfliktu uzskatīs par pilsoņu karu, un pieprasīja, lai visā valsts teritorijā tiktu ievērotas starptautiskās humānās tiesības. Sīrijas galvaspilsētā šonedēļ turpinājās karadarbība. Pirmdien nemiernieku izveidotā Brīvās Sīrijas armija paziņoja, ka tā ir sākusi pilna mēroga uzbrukumu Damaskai.

Līdz ar Seima vēlēšanām Lietuvā 14.oktobrī notiks referendums par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, nolēmis kaimiņvalsts parlaments. Referendums gan būs tikai konsultatīvs un nebūs juridiski saistošs. Vēlētājiem referendumā būs jāatbild, vai atbalsta AES būvniecību.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pirmdien samazināja 13 Itālijas banku kredītreitingus par 1-2 pakāpēm. Aģentūra pagājušajā nedēļā samazināja Itālijas valsts kredītreitingu no A3 līdz Baa2, šādu lēmumu skaidrojot ar sekām, kādas Itālijas tautsaimniecībai radītu iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas un Spānijas banku problēmas.

NATO iznīcinātāji ik nedēļu vai pat biežāk paceļas gaisā, lai pavadītu kādu no Krievijas militārās aviācijas lidmašīnām, kuras pēdējā laikā izrāda pastiprinātu aktivitāti virs Baltijas jūras, paziņojusi Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene. Viņa atkārtoti uzsvēra Krievijas militāro vienību aktivitāti NATO robežas tuvumā Kaļiņingradas apgabalā. NATO iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas gaisa telpā, bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā.

Krievijas Valsts dome pagājušo piektdien pieņēma likumu, ka nevalstiskās organizācijas, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, jāreģistrē kā «ārvalstu  aģenti». Likumprojekts tika izstrādāts pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzēja ASV Valsts departamentu par to opozīcijas aktīvistu finansēšanu, kuri protestē pret viņa valdīšanu valstī. Turpmāk varas iestādes veiks daudz detalizētākas šo organizāciju darbības pārbaudes.

Francijas galēji labējā partija Nacionālā fronte paziņojusi, ka sūdzēs tiesā popmūzikas leģendu Madonnu, jo koncertā Parīzē viņa izmantojusi video, kurā redzama partijas līdere Marina Lepēna ar svastiku uz pieres. Lepēna (43) gan personīgi izteicās, kas šo izrādīšanos neņems vērā: «Tas ir saprotams, ka novocojošām dziedātājām ir nepieciešama publicitāte un tās ķeras pie ārkārtējiem līdzekļiem.» Šī ir Madonnas (53) devītā pasaules koncertturneja, kas noslēgsies 2013.gada sākumā ar koncertu Austrālijā.

Baltkrievijas atvaļinātā militārpersona, kas aizturēta par spiegošanu Lietuvas labā, veidoja Lietuvas izlūkdienestu aģentūras tīklu Baltkrievijā, par to saņemot finansējumu komerciālam projektam, otrdien paziņoja Baltkrievijas Valsts drošības komiteja.

Globālā patērētāju pārliecība šāgada otrajā ceturksnī samazinājusies par trīs punktiem – līdz 91 punktam, liecina starptautiskās tirgus pētījumu kompānijas Nielsen apkopotā informācija. Pārliecības indekss palielinājās 23 no kopumā 56 Nielsen aplūkotajiem tirgiem, 26 tirgos piedzīvoja samazinājumu, bet septiņos tirgos situācija saglabājās nemainīga. Patērētāji pasaulē joprojām saglabā piesardzību attiecībā uz saviem tēriņiem.

Eiropas Komisija otrdien sākusi izmeklēšanu pret ASV informācijas tehnoloģiju gigantu Microsoft saistībā ar apsūdzībām, ka tas nesniedz patērētājiem iespēju izvēlēties, kādu interneta pārlūkprogrammu lietot. Tikmēr Microsoft jau otrdien publiski atvainojās pēc EK paziņojuma un nodēvēja radušos situāciju par kļūdu.

Radars Latvijā

Posted on jūlijs 18, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Latvijas ekonomika pēc krīzes kļuvusi spēcīgāka, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds. Pirmajā ziņojumā pēc aizdevuma programmas pabeigšanas SVF eksperti secina, ka Latvijas ekonomikā norit strauja atveseļošanās, neraugoties uz parādu krīzi eirozonā. Taču tā joprojām cieš no augsta bezdarba un kvalificētu strādājošo deficīta, kā arī iekļaujošas izaugsmes trūkuma. 

Valdības partijas ir panākušas kompromisu ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» grozījumu otrreizējā caurlūkošanā virzīs priekšlikumu, ka referenduma ierosināšanai līdz 2015.gadam saglabās divas kārtas. Pirmajā no tām būs nepieciešams savākt 50 tūkstošus parakstu, nevis 150 tūkstošus, kā to paredzēja sākotnējais likumprojekts, ko prezidents neizsludināja.

Prokuratūra uzrādījusi sākotnējo apsūdzību basketbolistam Andrim Biedriņam par izvairīšanos maksāt 11 543 latu pievienotās vērtības nodokli, ievedot Latvijā ASV nopirkto motorlaivu. Sākotnējās apsūdzības šajā lietā uzrādītas vēl divām personām.

Atkarībā no izaugsmes un demogrāfijas scenārija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits līdz 2018.gadam samazināsies par 50 000-70 000, secināts Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā.

Vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv visvairāk elektronisko pieteikumu pamatstudijām no 11 augstskolām saņēmusi Latvijas Universitāte – 21 830, Rīgas Tehniskā universitāte – 17 741 un Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 4236, liecina portālā pieejamā statistika līdz plkst.16 otrdien, kad noslēdzās pieteikšanās. Elektroniski pamatstudijām 11 Latvijas augstskolās pieteikušies 10 625 reflektanti. Pērn elektroniski pamatstudijām pieteicās vairāk nekā 11 000 reflektantu.

Šāgada pirmā ceturkšņa beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā bija 6,567 miljardi latu, kas ir par 10% vairāk nekā 2011.gada pirmā ceturkšņa beigās, secināts Ekonomikas ministrijas ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Lielākoties tās ir Eiropas Savienības valstu investīcijas. 2012.gada marta beigās ES valstu ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 71,7% no visām uzkrātajām ārvalstu investīcijām, piektā daļa no tām ir jauno ES dalībvalstu investīcijas, un gandrīz puse ir eirozonas valstu investīcijas.

Jūnijā iztikas minimums pieaudzis līdz 177,26 latiem, kas ir rekordaugsts rādītājs. Iepriekš vēsturiskais iztikas minimuma rādītāja maksimums tika reģistrēts pērn jūnijā – 176,63 lati. Salīdzinājumā ar maiju iztikas minimuma rādītājs jūnijā audzis par 0,56%. Maijā iztikas minimums bija 176,26 lati.

Jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā šāgada jūnijā palielinājās par 15,1%, kas ir astotais straujākais pieaugums Eiropā. Jūnijā Latvijā reģistrētas 1050 jaunas automašīnas, salīdzinot ar 912 automašīnām pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Trešdien divu dienu vizītē Latvijā ieradās NATO spēku virspavēlnieks Eiropā admirālis Džeimss Stavridis, lai pārrunātu NATO iesaisti Afganistānā līdz 2014.gadam, patrulēšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas un NATO militārās mācības un vingrinājumus Baltijas valstīs. Plānots pārrunāt arī jautājumus par aizsardzības spēju uzturēšanu un stiprināšanu ierobežota budžeta apstākļos.

Par Latvijas karognesēju Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā izraudzīts pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš. Pļaviņš olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīrā startēs pārī ar Jāni Šmēdiņu. Pļaviņam šīs būs otrās olimpiskās spēles. Pirms četriem gadiem Pekinā viņš kopā ar Aleksandru Samoilovu izcīnīja devīto vietu.

Vokālais ansamblis Latvian Voices ASV notikušajā Pasaules koru olimpiādē sieviešu kamerkoru kategorijā ieguvis zelta medaļu un čempionu titulu, kas ir augstākais iespējamais novērtējums. Koru olimpiādē piedalījās 15 000 dziedātāju no 64  pasaules valstīm.

Milžu cīņas

Posted on jūlijs 18, 2012 by - Pasaulē

Tehnoloģiju uzņēmumi skaidrojas – ko kurš kuram nozadzis

Ar ko atšķiras planšetdatori iPad un Samsung Galaxy 10.1? Otrais ir par nepilniem 16 milimetriem garāks, par 13 milimetriem šaurāks un par 35 gramiem vieglāks? Lielbritānijas Augstākās tiesas tiesnesim Kolinam Bērsam ir vēl viena būtiska norāde: «They are not as cool.» Tātad Samsung produkts «nav tik stilīgs». Tieši šie vārdi ir galvenie spriedumā pēc vairāk nekā gadu ilgušās tiesāšanās. Jau pērn jūnijā, tikai pāris nedēļu pēc Galaxy 10.1 pirmizrādes, iPad ražotājs Apple iesūdzēja korejiešu konkurentu tiesā par, viņuprāt, acīmredzamo dizaina nozagšanu. «No priekšpuses izskatās, ka [Samsung planšetdatori tiešām] pieder Apple dizaina ģimenei, taču (..) tiem nepiemīt tāda pati neuzbāzība un ārkārtīgā vienkāršība kā Apple dizainam. Kopējais iespaids ir citāds,» pamatoja britu tiesnesis.

Līdzīgu prasību Apple pērn augustā cēla arī Vācijas tiesā, pieprasot bloķēt korejiešu planšetdatora tirdzniecību visā Eiropas Savienībā – tur tiesneši gada beigās atzina, ka nekādi patenti nav pārkāpti.

Pēdējais iPad un Galaxy planšetdatoru cīņas lauks ir palikusi Apple dzimtene – Kalifornijā lietas izskatīšana aizvien turpinās, un tikmēr Samsung produkta tirdzniecība ir aizliegta.

Šķiet, pēdējā laikā elektronikas milžu cīņas par patentu aizsargāšanu ir kļuvušas īpaši uzkrītošas. Un to var saprast, ja paskatās uz kompāniju finanšu radītājiem. Šāgada pirmajā ceturksnī Apple visā pasaulē pārdeva 13,6 miljonus planšetdatoru un viņu īpatsvars tirgū bija iespaidīgi 63%. Tīrā peļņa, ieskaitot citus produktus, bija nepilni 12 miljardi dolāru.

Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi datus arī par dažām citām lielākajām tiesvedībām. Piemēram, somu Nokia 2009.gada rudenī iesūdzēja tiesā Apple par specifiskas bezvadu tehnoloģijas nozagšanu. Apple atbildēja ar pretprasību, taču pēc pusotra gada panāca mierizlīgumu. Cik lielu kompensāciju amerikāņi samaksāja somiem, netiek atkāts.

2010.gada martā Apple sāka karu pret konkurējošo mobilo iekārtu operētājsistēmu Android, iesūdzot tiesā Taivānas ražotāju HTC par 20 patentu nozagšanu to izgatavotajos tālruņos. ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija aizliedza divu modeļu tālruņu tirdzniecību Amerikā. Apple akciju cena kopš tā laika pieaugusi par 65%, bet HTC ir zaudējusi 72% no savu akciju vērtības. Šogad maijā tiesa pavēlēja abām kompānijām sākt sarunas un pašām panākt mierizlīgumu līdz augusta beigām. Fotoaparātu ražotājs Kodak šāgada aprīlī zaudēja divus gadus ilgušā tiesā pret Apple un viedtālruņu Blackberry ražotāju kanādiešu Research in Motion par specifisku digitālā attēla apstrādes tehnoloģiju. Kodak sūdzējās, ka viņi pirmie izdomāja veidu, kā modernajās kamerās fotografēšanas laikā vispirms parādās zemas izšķirtspējas attēls, kamēr fotoaparāts vai mobilais tālrunis savā atmiņā saglabā augstas izšķirtspējas attēlu. Interesanti, ka pirms tam korejiešu uzņēmumi LG un Samsung bija samaksājuši Kodak 964 miljonu dolāru kompensāciju par šīs pašas tehnoloģijas izmantošanu bez patenta nopirkšanas.

Līdzīgu strīdu sarakstu varētu turpināt, jo savstarpējo pretenziju ir daudz. Un, visticamāk, tās turpināsies arī nākotnē. Ne velti amerikāņu uzņēmums Google pērn par 12,5 miljardiem dolāru pārpirka telekomunikāciju ražotāju Motorola Mobility, kura pūralādē ir 17 000 dažādu patentu. Eksperti lēš, ka puse summas samaksāta tieši par tiesībām turpmāk kontrolēt patentus – tātad katrs no tiem vidēji izmaksājis 400 000 dolāru.

Tādu pašu darījumu nesen noslēdza Microsoft, pārpērkot interneta pakalpojumu kompānijas AOL patentu portfeli: par katru no 800 patentiem samaksāta vēl iespaidīgāka summa – 1,3 miljoni. 

Bet, atgriežoties pie Apple un Samsung cīņas, vērts piebilst, ka korejieši var izrādīties tikai pagaidu zaudētāji. Viņi bijuši ārkārtīgi naski, attīstot un reģistrējot jaunākās mobilo sakaru standartu paaudzes 4G tehnoloģijas. «Samsung ir visiem krietni priekšā. Viņu patentu skaits par 50% pārsniedz tuvākos sekotājus,» The New York Times saka konsultāciju firmas iRunway līdzdibinātājs Animešs Kumārs. Apple nav pat pirmajā desmitniekā. «Apple būs jāpērk daudz 4G tehnoloģiju licenču.»

Atkal purvā

Posted on jūlijs 18, 2012 by - Pasaulē

Globālo finanšu pasauli satricinājis jauns skandāls – atklājies, ka vairākas bankas apzināti manipulējušas ar LIBOR procentu likmi, ar to nodarot investoriem miljardiem lielus zaudējumus

Kad Bobs Daimonds apsēdās britu parlamenta apakšpalātas deputātu priekšā, viņš izskatījās sanervozējies. Tikai dienu iepriekš viņš bija spiests atkāpties no varenās Barclays bankas vadītāja amata. Tagad Daimonds, kuru līdz šim uzskatīja par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem finansistu aprindās, izskatījās mazs un vārīgs.

Viņš sev glāzē ielēja ūdeni, izskaloja rīkli un kabatlakatiņā noslaucīja muti. Un tad sāka izklausīties pēc ietiepīga bērna – tāda bija sajūta, klausoties baņķiera versiju par to, kā finanšu institūcija, kas ir viņa pārvaldībā, manipulēja ar procentu likmēm, kā iznākums ir amata zaudēšana.

Jā, Barclays darbinieki uzvedušies negodprātīgi, gadiem ilgi manipulējot ar likmēm, taču viņš pats par to neko neesot zinājis. Turklāt līdzīgi savus finanšu rādītājus esot uzspodrinājušas arī citas bankas. «Es mīlu Barclays. Vēsture novērtēs Barclays kā apbrīnojamu institūciju tajā strādājošo cilvēku dēļ.»

Tomēr tikpat lielā mērā iespējams, ka vēsturnieki diezgan labi atcerēsies šo Daimonda atskaitīšanos parlamentā un likmju skandālu kā pavērsienu investīciju banku likteņos.

Alkatība un patmīlība
Par gadiem ilgu Londonas starpbanku tirgus likmes LIBOR manipulēšanu Barclays jau samaksājis trīs sodanaudas: 53 miljonus latu Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei, 114 miljonus latu ASV Nākotnes patēriņa preču tirdzniecības komisijai un 92 miljonus ASV Tieslietu departamentam. Attiecīgas iestādes Londonā un Vašingtonā vēl lemj, vai ierosināt arī kriminālprocesu. LIBOR jeb London Interbank Offered Rate ir procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Londonas starpbanku tirgū. To katru dienu nosaka Britu baņķieru asociācija, izskatot vairāku banku iesniegtos datus.

Kopš eiro ieviešanas līdzīgu indeksu EURIBOR veido Eiropas banku federācijas, un tas nosaka likmes, par kādām bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū. Tomēr LIBOR indeksu pasaulē izmanto visplašāk, un tas katru darba dienu parādās uz vērtspapīru tirgotāju, fondu menedžeru un krājbanku vadītāju monitoriem dažādos zemeslodes nostūros. Uz LIBOR balstās vairāk nekā 350 triljonu ASV dolāru darījumi un aizdevumi.

Tagad gaismā nākušais skandāls nozīmē, ka bezatbildīgu baņķieru rokās bija nonākusi viena no vissvarīgākajām globālās ekonomikas finanšu svirām. Un atkal nākas runāt par baņķieru alkatību un patmīlību.

Kopā ar Barclays par apzināti neprezīcu datu ievadīšanu LIBOR izskaitļošanas sistēmā tiek turētas aizdomās vēl aptuveni 20 citas bankas. Tas viss noticis vismaz no 2005. līdz 2011.gadam. Ja tā tiešām ir taisnība, tad dažādi investori, aizdevēji un citi klienti varētu būt cietuši miljardiem dolāru zaudējumus. Un tas var izrādīties kārtējais smagais trieciens finanšu industrijai, kas dažos pēdējos gados jau tāpat ir piedzīvojusi smagu periodu.

Turklāt Barclays sodanaudas un bosa atkāpšanās vēl nemaz nav beigas – amerikāņu mediji ziņo, ka vairākas ASV pilsētas un pat štati jau nolīguši advokātus un grasās sūdzēt tiesā ne tikai Barclays, bet arī citas lielas bankas, to skaitā Bank of America, JPMorgan Chase un Citigroup.

Šīs pašvaldības uzskata, ka, noguldot savu naudu depozītā, tās ir cietušas zaudējumus, jo starpbanku aizdevumu likme ir bijusi mākslīgi samazināta un nav atspoguļojusi reālo situāciju. Laikraksts The New York Times ziņo, ka, piemēram, Nasau apgabala pašvaldība Ņujorkas štatā lēš – viņi tādā veidā ir zaudējuši vismaz 13 miljonus dolāru, kas ārkārtīgi noderētu papildu skolotāju, ugunsdzēsēju un citu sabiedriskā sektora darbinieku algošanai. 

Britu valdība no savas puses tagad sola ieviest stingrākus banku darbības noteikumus. Tiek apspriesta ideja atdalīt investīciju bankas no pārējā banku sektora. Līdzīgi plāni parādījušies arī ASV.

Šādi skandāli un sarūkošā peļņa krietni sarežģījusi finanšu industrijas nozīmīgāko spēlētāju darbu. «Pašlaik pat nav vērts ieguldīt naudu investīciju banku akcijās, jo ik pa laikam virspusē izpeld kaut kādi mēsli,» anonīmi izsakās kāds ietekmīgs analītiķis.

Slikta attieksme
Vēl pirms klajā nāca fakti par Barclays mahinācijām un tai piespriestajiem sodiem, pa nepatīkamu ziņu virsrakstiem kūlās arī citas investīciju bankas. Maijā viena no ietekmīgākajām ASV bankām JPMorgan Chase paziņoja, ka riskanti spekulatīvos darījumos ir zaudējusi divus miljardus dolāru, taču nupat koriģējusi savas prognozes uz slikto pusi – gada otrajā ceturksnī ir zaudēti 5,6 miljardi.

Nesen Vācijas sabiedrību satricināja baņķiera Dirka Notheisa rīcība. Viņš vadīja amerikāņu Morgan Stanley nodaļas Vācijā un Austrijā un kopš jūnija beigām ir devies piespiedu atvaļinājumā. Atklājās, ka, izmantojot politiskos sakarus, viņš 2010.gadā ir iegādājies akcijas enerģētikas grupā EnBW par 4,7 miljardiem eiro. Par darījumu vienojās Notheiss un divi kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās partijas CDU politiķi, «aizmir-stot» painformēt pat juristus.

Gan Londonā, gan Ņujorkā, gan Frankfurtē pat paši lielākie britu un amerikāņu akcionāri pēdējā laikā arvien skaļāk sūdzas, ka dažu finanšu institūciju vadītāji pat smagos laikos paši sevi atalgo ar parāk lielām prēmijām.

Gan šeit minētie, gan vēl citi piemēri, kā arī LIBOR skandāls, ir sacēlis sašutuma vētru. Nav noturējies pat parasti atturīgais Anglijas bankas vadītājs Mervins Kings, atzīstot, ka «banku industrijas kultūra ir korumpēta, (..) prēmijas ir pārmērīgi augstas, attieksme pret klientiem ir slikta, un tiek maldīgi manipulēts pat ar pašu svarīgāko procentu likmju indeksu».

«Lielā diena»
Finanšu industrijas avoti norāda, ka Barclays nav vienīgie grēkāži, jo maldinošus datus vidējās LIBOR likmes aprēķināšanai varētu būt iesniegusi arī Royal Bank of Scotland, šveices banka UBS un amerikāņu Citigroup, un tas varētu būt darīts arī ar vadošo darbinieku ziņu. Šīs bankas vēl nav komentējušas izteiktās apsūdzības.

Aizdomas ir par vēl aptuveni 15 bankām, taču tajās likmju manipulācija varētu būt bijis atsevišķu darbinieku roku darbs. Atklātībā nonākuši e-pasti, kurus vērtspapīru tirgotāji ir sūtījuši banku darbiniekiem, kas savukārt ir atbildīgi par datu iesniegšanu Britu baņķieru asociācijai.

«Lielā diena ir pienākusi,» kāds atvasināto finanšu instrumentu brokeris 2006.gada martā rakstīja Barclays darbiniekam, kas iesniedz datus LIBOR aprēķināšanai. Tirgotājam bija nepieciešama zemāka trīs mēnešu fiksētā likme, tāpēc viņš norādīja, ka «jebkāda palīdzība tiks augstu novērtēta, kā vienmēr». Bankas pārstāvis atbildējis, ka norādīs likmi, kas ir par vienu bāzes punktu zemāka.

«Kad es aiziešu pensijā un rakstīšu grāmatas par šo biznesu, tavs uzvārds tiks iespiests zelta burtiem,» pateicies brokeris.

Jau pāris mēnešu izmeklēšana par likmju varbūtēju manipulāciju notiek arī vācu Deutsche Bank. Divi darbinieki uz laiku ir atstādināti. Ja aizdomas izrādīsies patiesas, tā var pārvērsties par ļoti dārgu tiesāšanos. Ne jau tikai tāpēc, ka baņķierus vēlētos sodīt valstiskās uzraudzības institūcijas, bet arī tādi cilvēki kā Fridrihs fon Mec-lers. Šī ietekmīgā Frankfurtes finansista holdinga kompānijas sastāvā ir sava investīciju firma, kas jau iesniegusi prasību tiesā Ņujorkā gan pret Deutsche Bank, gan dažām citām bankām. Iespējams, Mecleram pievienosies arī citi investori, kas uzskata, ka likmju manipulēšana ir radījusi viņiem zaudējumus.

Apsūdzības iesniedzēji uzskata, ka LIBOR bankas apzināti samazināja likmes indeksu, it īpaši 2007. un 2008.gadā, kad sākās globālā finanšu krīze. Pašām bankām tas bija izdevīgi, jo tās varēja norādīt, ka starpbanku aizņemšanās procenti ir ļoti zemi, tātad krīze tās īpaši nav ietekmējusi. Piemēram,
Deutsche Bank līdz šim vienmēr uzsvērusi, ka tai nevienu brīdi nav bijušas refinansēšanas problēmas.

«Nepareizi sapratis»
Barclays bosa nedienas metušas ēnu arī uz valsts institūcijām. Pēc atkāpšanās Daimonds nāca klajā ar diezgan skandalozu paziņojumu, ka ievadīt samazinātas likmes LIBOR sistēmā viņu esot mudinājis Lielbritānijas Centrālās bankas Bank of England augsta ranga darbinieks. Proti, Pols Takers, kas pašlaik pilda centrālās bankas vadītāja vietnieka pienākumus. Takers 2008.gada rudenī Daimondam esot teicis, ka «ne jau vienmēr vajag iesniegt tik augstas likmes, kādas pēdējā laikā ir piedāvājusi Barclays». Daimonds šīs telefonsarunas galvenos punktus esot fiksējis savā piezīmju blociņā.

Taču, kad Barclays boss jau ieradās sniegt paskaidrojumus britu parlamentā, viņa liecība bija mainījusies. Daimonds uzsvēra, ka esot pārpratis Takera izteikumu.

Taisnojas arī pats Takers: viņš neesot prasījis Barclays samazināt procentu likmes, un šāds spiediens nav izjusts arī no valdības ministriem. Daimonds esot kaut ko «nepareizi sapratis», un žēl, ka sarunas pierakstu no savas puses nav veicis arī viņš pats.

Tomēr viena lieta ir ļoti uzkrītoša – tieši pēc abu baņķieru sarunas 2008.gada oktobrī Barclays regulāri sāka iesniegt krietni vien zemākas likmes, kas tagad izskatās pēc mākslīgas manipulācijas.

Ja apstiprināsies aizdomas, ka bankas sev izdevīgā brīdī ir pacēlušas LIBOR likmi, lai kāds specifisks darījums būtu pēc iespējas ienesīgāks, bet citā reizē nepamatoti to samazinājušas, lai demonstrētu, ka ar to finanšu veselību viss ir kārtībā, tas viss tām var ļoti dārgi maksāt. Kā jau minēts, LIBOR likme ir ietekmējusi 350 triljonus vērtus darījumus, un aizdevumu likmes pabīdīšana pat par 0,25% varētu būt radījusi milzīgus zaudējumus klientiem. 

«Tas var sagraut pat pašas lielākās bankas,» saka kapitāla tirgus eksperts Kristofs Kazerers no Minhenes Tehniskās universitātes. Tiesa, būšot diezgan sarežģīti tiesā pierādīt, kādus konkrētus zaudējumus ir cietuši individuāli prasītāji.

Tikmēr valstiskie regulatori steidzas ieviest jaunus noteikumus, kas samazinās banku ietekmi uz reālo LIBOR likmi. «Pastāvošā procedūra diezgan viegli ļauj tajā iesaistītajām bankām manipulēt ar aizdevumu likmēm, jo tas viss notiek uz pašuzraudzības principiem,» uzskata Vācijas valsts bankas valdes loceklis Andreass Dombrets. «Pašlaik tā var ciest arī no krāpšanās.»

Kā tiek veidots LIBOR, un ko tas ietekmē
Katru darbdienu pasaules lielākās bankas iesniedz skaitli – procentu likmi, par kādu tās spētu aizņemties naudu no citām bankām

Britu baņķieru asociācija atmet 25% augstākos un zemākos pieteikumus, bet no atlikušajiem izrēķina vidējo skaitli – tā arī ir LIBOR likme

LIBOR likme tiek aprēķināta 10 dažādās valūtās un 15 dažādiem aizdevumu termiņiem

LIBOR bieži izmanto finanšu instrumentos, piemēram, nākotnes līgumos. Tiek lēsts, ka LIBOR likmei kopumā ir piesaistīti 350 triljonus dolāru vērti atvasinātie finanšu instrumenti un citi finanšu produkti

Izsniedzot aizdevumus, bankas izmanto LIBOR kā pamatlikmi, kurai klāt pieskaita arī pašas bankas aizdevuma procentus. Ja LIBOR palielinās, pieaug arī kredīta maksājumi

ASV pie LIBOR mainīgās likmes ir piesaistīti 45% «augstvērtīgo» mājokļa kredītu un 80% «zemas kvalitātes» kredītu (mājokļi krīzes laikā ir ievērojami zaudējuši savu vērtību)

ASV pie LIBOR mainīgās likmes ir piesaistīta puse studentu kredītu

Avots: The New York Times

LIBOR ietekme uz Latviju
Vēl ir pāragri spriest, vai manipulācijas ar LIBOR ietekmējušas Latviju, taču pirmās piesardzīgās reakcijas liek domāt, ka efekts, ja tāds ir bijis, drīzāk izrādīsies negatīvs.

Daudzviet pasaulē ierindas hipotekārā kredīta ņēmējs varētu priecāties par Barclays manipulācijām ar starpbanku aizdevumu likmi krīzes laikā. Ja Barclays un citas bankas tādējādi ir samazinājušas LIBOR, tās līdz ar to samazinājušas arī aizņēmēja ikmēneša maksājumus. Taču nešķiet, ka Latvijā ir daudz kredītņēmēju, kuru procentlikmes ir saistītas ar šo indeksu. 

Kā Ir uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), Latvijā netiek apkopoti dati par to, kuriem naudas tirgus indeksiem tiek piesaistītas izsniegto kredītu mainīgās procentu likmes. Tomēr liekas ticami, ka eiro izsniegtajiem kredītiem visbiežāk tiek piesaistīts EURIBOR indekss, un šāgada maijā 84% no visiem Latvijas kredītiestāžu rezidentiem izsniegtajiem kredītiem bija denominēti eiro. LIBOR varētu tikt izmantots kredītiem, kas nav ne eiro, ne latos, bet tādu ir tikai 4% no kopējā apjoma. 

No otras puses, ASV jau vairākas pilsētas un pašvaldības solījušas vērsties tiesā, lai piedzītu mākslīgi pazemināto likmju radītos zaudējumus. Ne FKTK, ne Latvijas Komercbanku asociācijā aptaujātie nebija dzirdējuši, ka Latvijā kāds apsvērtu iespēju tā rīkoties. Taču Valsts kase pēdējos divos gados aizņēmusies 1,5 miljardus ASV dolāru starptautiskajos tirgos, lai gatavotos parāda atmaksai Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai. 

Uz Ir jautājumu par šo tēmu Valsts kases pārstāve atbildēja: «Valsts parāda stratēģijas ietvaros, lai ierobežotu valūtas riskus un valsts parāda stratēģijas optimālos parāda portfeļu procentu likmju rādītājus, Valsts kase ir slēgusi valūtas mijmaiņas un procentu likmes valūtas darījumus. Darījumi nav slēgti ar Barclays banku. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, pašlaik turpinās apstākļu noskaidrošana un izmeklēšana saistībā ar iespējamajām manipulācijām ar starpbanku likmēm LIBOR un EURIBOR. Valsts kase seko līdzi aktualitātēm un nepieciešamības gadījumā vērtēs ietekmi uz darījumiem un attiecīgi rīkosies, ja tas būs nepieciešams.»

Bizness uz viļņa

Posted on jūlijs 18, 2012 by - Tēma

Dažas dienas jūlijā ienes pusi no visas sezonas apgrozījuma, vaļsirdīgi par konkursa Jaunais vilnis ietekmi uz vietējo biznesu ir daži Jūrmalas uzņēmēji, turpretim citi vairāk par estrādes zvaigznēm gaida īsto debesu spīdekli – sauli

Pustukša Jomas iela, dažiem atpūtniekiem mugurā rudens vējjakas, un tikai pāris galdiņi restorānu terasēs ir aizņemti. Blakus kāpām, Jūras ielā, brīvu vietu automašīnai var atrast jau pie Baltic Beach Hotel, kaut parasti brīvdienās šeit apstāties nav ne mazāko cerību. Pusstundu pastaigājot pludmalē, saskaitu vien trīs peldētājus. Termometrs rāda šovasar ierastu skaitli – 16 grādus.

«Tas jau nav tikai šodien, visa vasara tāda – klientu nav, biznesa nav, un arī mums tējas naudas nav,» lielajā Golden Coffee Club terasē Jomas ielā apkalpotāja ir kreņķīga. «Pēc nedēļas Jaunais vilnis, mēs pat papildu pavārus un oficiantus esam pieņēmuši darbā, bet izskatās, ka veltīgi…»

Tomēr visi nav tik skeptiski. Jūrmalā netrūkst biznesu, kuru cenas ir krietni uzlēkušas un gaida lielo naudas vilni.

1310 latu par nakti
«Varam piedāvāt tikai ekonomiskās klases numuriņu ar skatu uz parku. Jūras pusē viss ir aizņemts. Cena 1310 latu. Jā, tas ir par vienu nakti,» laipni atbild Baltic Beach Hotel administratore, kad vaicāju par iespēju pārnakšņot viesnīcā 26.jūlijā. Cik šis numurs maksās augusta beigās, kad tūrisma sezona vēl nebūs galā, bet Jaunā viļņa paisums gan atkāpies? 85 latus. Tātad uzcenojums – piecpadsmit reizes.

Viesnīcas īpašnieks Maikls Avrutins nevēlas sīkāk komentēt savu cenu politiku, bet negrasās arī slēpt, ka šis ir īstais pļaujas laiks. «Domāju – neviens jums nepateiks, par cik Jaunā viļņa laikā pieaug cenas. Es arī neteikšu. Bet tāda prakse ir visā pasaulē – es nesen viesojos Ņujorkā liela simpozija laikā un samaksāju par viesnīcu piecreiz vairāk nekā ikdienā. Tas ir normāli,» saka uzņēmējs, kura viesnīca ir pazīstama kā Krievijas šovbiznesa lielāko spīdekļu mītne Jaunā viļņa laikā. 

«Tas, ka pie mums parasti apmetas zvaigznes, ir prestiža jautājums – ir taču patīkami dzīvot numurā, kur blakus iekārtojusies Alla Pugačova.» Avrutins apstiprina, ka šogad slavenā Krievijas estrādes dīva Jūrmalā neviesosies. Tomēr pateikt, ko vietējam biznesam nozīmētu Jaunā viļņa pazušana, uzņēmējs neņemas spriest. «Es nevaru to izteikt procentos, bet, protams, Jaunais vilnis mūs ietekmē. Tāpat kā visus. Mēs nezinām, kā būtu bez tā.»

Jomas ielā iekārtotajā Hotel Jūrmala SPA vēl ir pāris brīvu numuriņu arī pašām karstākajām sezonas dienām. «Jūs varat dabūt divvietīgu numuru par 162 latiem. Cenā ir iekļautas brokastis, sauna un trenažieru zāles apmeklējums. Baseins ir remontā,» stāsta viesnīcas administratore.

Jaunā viļņa aritmētika šajā viesnīcā esot vienkārša – konkursa norises laikā trešdaļa viesu ir tā dalībnieki vai apkalpojošais personāls. Būtiska daļa ir arī Krievijas tūristi, kuriem Jaunais vilnis ir kā papildu āķis, lai apmeklētu «modernu vietu», par kādu tiek uzskatīta Jūrmala. Caurmērā gada laikā Krievijas tūristi veido aptuveni pusi no viesiem, bet jūlijā un augustā šis skaitlis sasniedz pat 90%. Protams, viņi piemaksā, jo standarta cena numuriņam, kuru administratore man piedāvāja par 162 latiem, ir 70 latu līdz jūnija vidum, pārējā vasarā 100, bet Jaunā viļņa laikā uzcenojums ir 60%.

«Jūlijs un augusts ir galvenie mēneši mūsu biznesā, kad viesnīca ir piepildīta par 85-95%. Daudzi uz Jaunā viļņa laiku numuriņus rezervē pat gadu uz priekšu,» skaidro Hotel Jūrmala SPA mārketinga vadītāja Kristīne Štāle. Ja Jaunā viļņa nebūtu, nāktos atteikties arī no lielajiem uzcenojumiem. «Piemēram, skandināvi šajās nedēļās pie mums nebrauc – viņiem šī cena šķiet par augstu. Arī viesu no Latvijas mums vasaras sezonā gandrīz nemaz nav, vietējiem tas ir pārāk dārgi.»

Štāle novērtē arī to, ka Jūrmala iegūst milzīgu publicitāti Krievijā tieši Jaunā viļņa dēļ. «Tā ir reklāma, ko Latvija un pilsēta pati nekad nevarētu atļauties. Jūrmalā vasarā lielākā daļa atpūtnieku ierodas no Krievijas. Un ne tikai vasarā, uz pareizticīgo Ziemassvētkiem un Jaungadu gandrīz visi klienti ir no Krievijas. Šis tirgus mums ir ļoti svarīgs,» stāsta Štāle.

Loterija
Jomas ielas viducī iepriekšējā sezonā atvērtā restorāna nosaukuma patoss – Golden Coffee Club – vedina domāt, ka bizness orientēts tieši uz Krievijas viesiem. Pērn Jaunā viļņa laikā šeit iespraukties nebija iespējams, ļaudis pat 40 minūtes gaidīja rindā uz brīvu galdiņu. Uzņēmuma īpašnieks Sergejs Pušnojs neslēpj: «Ja godīgi, pamatā mēs naudu tieši Jaunā viļņa laikā arī nopelnām.» Konkursa dienās tiekot ieņemta vismaz trešdaļa vai pat puse no visas sezonas apgrozījuma. Šajā laikā brīvu vietu nav, toties cenas uzkāpj par 20-30%. «Ekskluzīva situācija, un mēs uz tās rēķina nopelnām.» Rezultātā katra Jaunā viļņa diena ienes restorāna kasē trīs reizes vairāk naudas nekā jebkura cita diena vasaras karstajā sezonā jūlijā.

Jautāts, vai bez Jaunā viļņa būtu vērts turēt restorānu Jomas ielas centrā, Pušnojs godīgi atzīst: «Diezin vai. Bez konkursa kūrorts zaudētu savu aktualitāti. Daudzas izklaides vietas izputētu.»

Viņam gan oponē pazīstamā restorāna Orient īpašnieks Aleksandrs Useinovs, pēc viņa domām, Jūrmalā ir gan ēstuves, kuru izdzīvošana ir tieši atkarīga no Jaunā viļņa, gan arī «darba zirgi», kas baro vietējos un iebraucējus visu cauru gadu, jebkurā sezonā un laika apstākļos. Kaut arī uzņēmejs priecājas par papildu peļņu konkursa laikā, tomēr izšķiroša loma biznesā esot nevis Krievijas estrādes zvaigznēm, bet gan saulei vai mākoņiem debesīs. «Saule tūristu pieplūdumam ir daudz svarīgāka. Konkursa programmu noskatās pieci tūkstoši, bet pludmalē pietiek vietas 50 tūkstošiem,» saka Useinovs. Tieši slikto laika apstākļu dēļ bizness šogad rit stipri gausāk, vismaz par trešdaļu mazāki ieņēmumi. «Ar vai bez Jaunā viļņa mums Jūrmalā aktīvā biznesa sezona ir tikai pusotru mēnesi, sākot no jūnija beigām.» Kad neatlaidīgāk jautāju tieši par konkursa ietekmi, uzņēmējs iesmejas: «Jūs ko – aģitējat, lai viņi neaiziet? Nekur viņi nedēsies! Par Jūrmalu jau nekā labāka nav… Vienīgi šeit ir tāda krievvalodīgā aura, tas ir īpašs brends…»

Apjautājoties Jūrmalas restorānos, visi (tiesa, anonīmi!) norāda vienā virzienā – ja nu esot kāds, kura bizness pilnībā atkarīgs no Jaunā viļņa, tad tas jāmeklē tieši blakus Dzintaru koncertzālei. Runa ir par slēgto pludmales restorānu un atpūtas zonu Havana Lounge Club, ko atvēris tas pats uzņēmums, kas apsaimnieko VIP zonas kafejnīcu Dzintaru koncertzālē.

«Pilnīgas muļķības!» sparīgi oponē uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Teons. Ak, arī kolēģi tā runā? «Skaudība nav labākās emocijas.» Teons stāsta, ka pērn darbu sākušajā atpūtas vietā nekādas apgrozījuma izmaiņas tieši konkursa laikā neesot manītas. «Pie mums cilvēki nāk visu vasaru. Puse vietējie, trešdaļa skandināvi, pārējie no Krievijas,» stāsta uzņēmējs. Tomēr privātā sarunā kāds no apkalpotājiem atzīst ko citu – jā, aptuveni 80% no visiem klientiem Jaunā viļņa laikā ir no Krievijas, pēc tam vismaz puse. Arī kluba Facebook lapā, kur visa informācija atrodama latviešu, angļu un krievu valodā, cenu diapazons ir norādīts rubļos: 2000-3000 rubļu (tas ir 40-55 lati, nav precizēts, par ko tieši ir runa).

Vai tiesa, ka klubā jāiegādājas 700 latu abonements? «Muļķības, pie mums jebkurš var iedzert kafiju par 2,5 latiem,» atkal iebilst Teons, tomēr vēlāk atzīst, ka klubā tiešām ir VIP zona 10 cilvēkiem un to varot apmeklēt, ja iemaksāts 700 latu depozīts. Tad jau nav pilnīgas muļķības? «Nu, VIP zona mums ir tikai viena, tajā ir džakuzi ar skatu uz jūru. Ļoti pieprasīta.» Ne velti šogad atpūtas zona divkāršota. Tomēr kopumā Teons saka – projekts Jūrmalā esot drīzāk tēla, nevis peļņas dēļ: «Kā lai vispār runā par biznesu, ja mums ir 10 saulainas dienas gadā! Ja saule būtu vismaz 90 dienas, tā būtu cita runa. Tagad – loterija.»

Zelta brilles Rozenbaumam
«Šogad vispār nesaprotu, kas notiek,» – par to, ka Jūrmala šajā sezonā «nav izšāvusi», žēlojas ekskluzīvo briļļu veikalu tīkla Oda Optika īpašniece Marina Pestova. Viens no viņas veikaliem visu gadu darbojas Jomas ielā, kaut arī reāls bizness esot tikai mēnesi – no jūlija. Tagad viņa visas cerības liek uz Jauno vilni un tā «klusajiem telefoniem», kas perfekti darbojas kā reklāma. Ja kāda no zvaigznēm būs nopirkusi dārgas brilles par 500 vai 1000 latiem (zelta rāmjos vēl dārgākas), tad nākamajā dienā pēc ballītes noteikti ieradīsies vēl vairāki klienti, kas būs uzklausījuši rekomendācijas. 

«Pie mums taču vienmēr ienāk skatuves mākslinieki! Aleksandrs Rozenbaums tā arī saka – meitenes, jūs esat vislabākās! Klāra Novikova regulāri ienāk. Aleksandrs Masļakovs tepat netālu dzīvo, tā ka arī ziemā iegriežas,» krievu estrādes eliti piesauc Pestova. Viņa atzīst, ka Krievijas viesu dēļ arī gadumija esot labs laiks pārdošanai, jo daudzi turīgi Krievijas cilvēki šeit ir iegādājušies nekustamos īpašumus un ierodas brīvdienās. «No tūristiem mēs vienmēr gaidām tieši krievus. Zviedri vai norvēģi mums neko daudz nepalīdzēs,» secina veikalniece.

To, ka laikapstākļi šogad pamatīgi iegriezuši biznesam, sarunā piemin katrs Jūrmalas uzņēmējs, ar ko runāju. Ar Jauno vilni vai bez, tomēr bez saules Jūrmala esot daudz lielāka cietēja – tā uzskata vietējais nekustamo īpašumu mākleris Jurmala Real Estate līdzīpašnieks Igors Daņiļevičs. Viņa klientu vidū gandrīz visi ir Krievijas vai NVS valstu pilsoņi, kuri vēlas iegādāties vai īrēt īpašumus Jūrmalā.

Nekustamo īpašumu tirgū Jaunais vilnis noteikti nav brīdis, kad kādam kaut ko ātri pārdot. «Konkurss ir kā Igora Krutoja dzimšanas dienas svinības – labs iemesls bagātiem viesiem satikties Latvijā. Kad viņi ir atbraukuši, tad izbauda emocijas un uz to pamata arī pieņem lēmumu – pirkt vai nepirkt te īpašumu. Konkursa dēļ neviens nepērk. Jaunais vilnis ir iemesls pavadīt te nedēļu un tad padomāt,» skaidro Daņiļevičs.

Tomēr izšķirošais faktors esot tieši laika apstākļi. «Šajā sezonā man bija gadījumi, kad klienti bija noīrējuši mājokļus visai vasarai, bet jūnijā aizbrauca prom uz siltajām zemēm,» stāsta Daņiļevičs. Viņš gan nenoliedz, ka konkursa laikā strauji palecas nekustamo īpašumu īres cenas – vidēji tās dubultojas. Pirkšanas darījumi gan notiek galvenokārt pavasarī vai vasarā, un 90% klientu nāk no NVS valstīm. 

Komentējot preses ziņu, ka šogad uz Jauno vilni plāno ierasties 16 Krievijas miljardieri, Daņiļevičs atzīst, ka par nekustamo īpašumu Jūrmalā tiešām interesējas arī cilvēki no žurnāla Forbes saraksta pirmā simtnieka. Tiesa, esot švaki ar varian-tiem, ko piedāvāt, lai atbilstu augstajām prasībām. «Ir pat grūti atrast adekvātu māju par pieciem miljoniem eiro! Vajag taču gan labu vietu, lai būtu pie jūras, liela teritorija un arī pašai ēkai jābūt atbilstošai…» Beigu beigās, lielākoties pircēji izrādās «vidēji bagātie» Krievijas un NVS pilsoņi, kas iepērkas par pusmiljonu vai miljonu eiro.

Krievijas slavenību mājokļi Jūrmalā
Jau gadiem runā, ka Krievijas estrādes zvaigznes īpaši iecienījušas Jūrmalu, tomēr daudzas preses ziņas par nekustamo īpašumu pirkumiem tā arī paliek baumu līmenī vai vēlāk tiek atsauktas (kā informācija par Ksenijas Sobčakas dzīvokli Jūrmalā). Ticamākā informācija ir par zvaigznēm, kas iegādājušās dzīvokļus kompleksā Lielupes Marienbāde – pēc nekustamo īpašumu mākleru sniegtajām ziņām, te mājoklis ir konkursa KVN vadītājam Aleksandram Masļakovam, humoristiem Vladimiram Vinokuram, Klārai Novikovai, kinorežisoram Denisam Jevstegņejevam un aktrisei Olgai Budinai. Prestižākajā Dzintaru «jaunajā projektā» Jūrmalas vilnis jau pirms krīzes īpašumu iegādājies komiķis Genādijs Hazanovs, aktiera Oļega Tabakova dēls Antons Tabakovs. Te īpašumu lūkojis arī dziedātājs Boriss Moisejevs, tomēr vēlāk izšķīries par lētāku variantu Lielupes Rivera.

Ārpus Jūrmalas kādā no zvejnieku ciemiem kāpu zonā kopēju īpašumu iegādājušies vairāku padomju kinozvaigžņu bērni Mihails Širvindts, Deniss Jevstegņejevs. Savukārt dziesminieks Mihails Taņičs un satīriķis Mihails Zadornovs ir Jūrmalas iemītnieki jau kopš padomju laikiem.

Vienkārši kruts

Posted on jūlijs 18, 2012 by - Tēma

Ukrainas pilsēta Gaivorona ir pazīstama ar ūdenskrātuvi, kurā mītot piecus metrus gari sami. Neviens gan tādus nav izmakšķerējis, toties visi par tiem runā. Kāpēc piesaucam samus? Tāpēc, ka noķert šādu samu seklajā upē ir tikpat neticami, kā zēnam no Gaivoronas kļūt par miljonāru. Un tomēr viens puika to ir paveicis. Igors Krutojs (57), tagad viens no ietekmīgākajiem Krievijas šovbiznesa lielajiem «samiem»

Krievu vārdam «krutoj» ir daudz nozīmju. Tāpēc komponistam ne reizi vien nācies pierādīt, ka «Krutojs» ir viņa īstais uzvārds, nevis pseidonīms, kas aizgūts no sarunvalodas apzīmējuma veiksmei, slavai un varenībai. Patiešām, Igoram Krutojam netrūkst nekā no tā. 

Piemēram, pērn pavasarī viņš iekļuva preses slejās ar savdabīgu rekordu – par 48 miljoniem dolāru iegādājās 590 kvadrātmetrus plašus apartamentus Piektajā avēnijā ar skatu uz Centrālparku, samaksājot augstāko līdz šim fiksēto cenu par dzīvokli Ņujorkā. Tas nav viņa vienīgais pirkums ASV, Krutojam pieder ekskluzīvs nekustamais īpašums arī Maskavā, blakus agrākajai PSRS prezidenta Gorbačova dzīvesvietai. Šos pirkumus Krutojs varēja atļauties pēc tam, kad 75% no sava telekanāla Muz-TV daļām pārdeva pazīstamajam Krievijas biznesmenim un Forbes miljardieru saraksta figurantam Ališeram Usmanovam. Laikraksts Komersant lēsa, ka darījuma summa bijusi aptuveni 400 miljoni dolāru. 

Krutojs arī neslēpj iemeslus, kas lika šķirties no kontroles pār šo biznesu. «Piekusu cīnīties,» viņš dod mājienu par konfliktiem ar ietekmīgo Krievijas televīzijas Pirmo kanālu. Iespējams, tā ir varas zenītā esošas slavenības koķetērija, bet varbūt tiešām par sevi liek manīt self made man gadiem krātais nogurums?

Bajānists no Gaivoronas
Bērnībā Igors labi spēlēja bajānu – ar šādiem vārdiem sākas gandrīz katrs mūsu varoņa dzīves apraksts. Kā viņš pats stāstījis presei, bajāns piederējis tēvam, kas to bieži spēlējis savam priekam. Igora ģimene nepavisam nebija muzikāla – ne tēvam, ne mātei mūzika nebija maizes darbs. Tēvs strādāja par ekspeditoru Gaivoronas radiodetaļu rūpnīcā, bet māte bija laborante sanitāri epidemioloģiskajā laboratorijā. Tieši viņa pirmā pamanīja, ka dēlam mūzikā ir kas vairāk par viduvējiem dotumiem, un uzstāja, lai viņš iestājas mūzikas skolā, kurā Igoram, pēc paša teiktā, galīgi negribējās iet. Pats viņš bērnībā gribēja kļūt par šoferi.

Mūzikas skolā viņš tomēr nonāca, bet pirms tam bieži pavadīja savas skolas kora priekšnesumu, spēlējot to pašu bajānu, un vēlāk uzstājās arī vietējā kultūras namā, kur apguva tiem laikiem retu, brālīgajā Vācijas Demokrātiskajā republikā ražotu instrumentu vārdā Ionika. 

Vispār jau padomju laikā par Ioniku mēdza dēvēt jebkuru sintezatoru, taču šis patiešām bija nācis no VDR. Gaivoronas kultūras nams to bija saņēmis, kā tolaik teica, «pēc sadales». Igora muzikālie dotumi patiešām tika novērtēti, jo kultūras nama vadība ļāva puisim ne tikai piedurties retajam «dārgumam», bet atvēlēja sintezatoru kārtīgai spēlēšanai. 

Pats nākamais komponists izturējās pret viņam uzticēto inventāru ar milzu bijību – viņš vēlāk stāstījis, ka pēc katra mēģinājuma vai koncerta ar drāniņu rūpīgi noslaucījis ikvienu instrumenta taustiņu. Koncertēt nācās bieži – kultūras nama ansamblis brīvdienās spēlēja deju laukumā, kas tolaik aizstāja naktsklubus. Arī kaimiņi dažreiz lūdza jauno bajānistu uzspēlēt dažādos ģimenes godos, piemēram, kāzās. Par to pat maksāja naudu, un ar to Igors ārkārtīgi lepojās. 

Pārsteigts viņš konstatēja, ka mūzika nemaz nav tāda blēņošanās vien, un pēc 7.klases mamma aizveda Igoru uz Kirovogradu, kur atradās apgabala mūzikas skola. Tur atklājās, ka puisim ir absolūtā dzirde, kaut mūzikas jomā nav nekādu zināšanu. Skolas vadība pateica – ja gada laikā iemācīsies spēlēt klavieres, viņu uzņems teorijas nodaļā. Tā sākās Igora Krutoja ceļš lielajā mūzikas pasaulē.

Kijeva noraida, Maskava pieņem
Kādi tik eifēmismi PSRS laikā netika izdomāti, lai padomju cilvēku valodā neielavītos «buržuāziski» vārdi. Tā radās abreviatūra VIA – vokāli instrumentālais ansamblis. Un patiesi, angļu band skan galīgi nepadomiski, turklāt ļoti līdzinās krievu vārdam «banda», bet kārtīgi padomju jaunieši nu nekādi nevar būt bandas dalībnieki. Krutojs izveidoja VIA kopā ar dziedātāju Aleksandru Serovu. Viņi galvenokārt uzstājās restorānā Nikolajevas pilsētā, kurp Igors bija pārcēlies pēc mūzikas skolas pabeigšanas. Tiesa, vispirms viņš bija devies iekarot Kijevu – dzīrās stāties konservatorijā. Taču neuzņēma. Nācās iztikt ar Nikolajevas Pedagoģiskā institūta kordiriģentu nodaļu, kur arī sastapās abi nākamie lielās estrādes iekarotāji. 

Serovu tolaik pat viņa dzimtajā Nikolajevā zināja retais, kaut arī viņš vietējās filharmonijas VIA Dziedošie jungas sastāvā jau kāpa uz skatuves ne tikai restorānā. Kāpēc jungas? Nikolajeva ir piejūras pilsēta, pazīstama ar savām kuģubūvētavām vēl no tiem laikiem, kas kņazs Grigorijs Potjomkins meistaroja tur pirmos Krievijas Melnās jūras flotes kuģus. Igors Krutojs arī paguva uzspēlēt Dziedošajos jungās, kur savu karjeru sāka arī citi vēlāk pazīstami izpildītāji, piemēram, Larisa Doļina.

Nikolajeva, protams, nebija Krutoja sapņu pilsēta. Kopā ar Serovu viņš devās iekarot Maskavu. Viegli negāja, un kā gan citādi varēja būt – provinces zēni galvaspilsētā bez protekcijas. Kā stāstījis pats Krutojs, vajadzējis daudz laika un pūļu, lai viņiem pievērstu uzmanību slavenā Ļeņina Komjaunatnes teātra, tagad vienkārši Ļenkom vadība.

Teātra nosaukums bija ļoti padomisks, bet repertuārs – gluži citāds. Ko vērtas bija kaut vai Grigorija Gorina lugas, kuras teātra galvenais režisors Marks Zaharovs vispirms inscenēja teātrī, bet pēc tam ekranizēja kino. Taču Igoru Krutoju gaidīja cits liktenis. Teātra administrācijai bija vajadzīgi puiši, kas izbraucienos uz provinci varētu nodrošināt muzikālo pavadījumu Jevgeņijam Ļeonovam, vienam no vispazīstamākajiem trupas aktieriem. Slavenais aktieris visā valstī tikās ar skatītājiem (tā bija laba iespēja piepelnīties) mazpilsētās, stāstīja dažādus mednieku stāstus, rādīja miniatūras, bet pauzi aizpildīja Krutojs un Serovs, spēlējot dziesmu no filmas Baltkrievijas stacija.

Maskava – tā ir pieslēgšanās plašam paziņu tīklam un brīnumainas iespējas trāpīties īstajā vietā un laikā. Starp citu, ar laiku Krutojam ļoti paveicās. Sākoties Gorbačova «perestroikai», bajānistam no Gaivoronas pavērās iepriekš neiedomājamas iespējas, jo stingrie ideoloģiskie rāmji mākslā sašķobījās. Agrāk cenzūras sietam cauri nebūtu tikusi dziesma ar nosaukumu Madonna – to aizliegtu uzreiz, pat nepievēršot uzmanību tam, ka šim stāstam par nelaimīgu mīlestību nav nekāda sakara ar reliģiju. Taču 1987.gadā šī Serova izpildītā dziesma kļuva par hitu televīzijas konkursā Gada dziesma, bet komponists Krutojs pēkšņi bija kļuvis slavens.

«Vienkārši komponists»
Galvenais ieguvums, kas nāca līdz ar padomju sistēmas sajukumu, – muzikanti vairs nebija atkarīgi no visādu veidu filharmonijām un valsts struktūrām, kas agrāk strikti reglamentēja darbu. Valstī plauka komercija. Tirgū pārdeva kaimiņmājas pagrabā šūtus džinsus, puiši ar ekonomista izglītību veidoja nākamos biznesa gigantus, nopelnot savus pirmos miljonus. Neatkarīgais producentu centrs ARS, kura izveidē iesaistījās Krutojs, radās gandrīz vienlaikus ar Menatep un Jukos, tikai šo milžu tagad vairs nav, bet ARS pastāv joprojām un organizē arī Jauno vilni Jūrmalā.

Pēc Madonnas panākumiem ātri kļuva populāras arī citas Krutoja dziesmas Irinas Alegrovas, Valērija Ļeontjeva un pat pašas Allas Pugačovas izpildījumā. No 90.gadu vidus tās varēja dzirdēt ne tikai radio, bet arī iegādāties pilnīgi legāli, bez pirātu starpniecības un nomaksājot visus obligātos maksājumus autoriem un izpildītājiem. Arī šeit Igors Krutojs prata nodrošināties, kļūstot par Neatkarīgās autortiesību aģentūras līdzdibinātāju vēl pirms tam, kad šo tiesību jautājums Krievijā kļuva īpaši akūts.

Turklāt ARS kļuva par starta laukumu virknei izpildītāju, kas šajā jomā spēra savus pirmos soļus. 1991.gadā televīzijas konkurss Gada dziesma tika slēgts – televīzija metās politikā. Programma Itogi ar Jevgēniju Kiseļovu, tiešās translācijas no Tautas deputātu kongresiem, politiskās diskusijas… Tomēr Igors Krutojs prata pārliecināt jaunos televīzijas kanālu vadītājus, ka bez populārās mūzikas tiem neiztikt. Gada dziesma atgriezās televīzijas ekrānos. Vēlāk, 1996.gadā, tika izveidots pat atsevišķs mūzikas kanāls Muz-TV, kā analogs MTV, kaut gan arī te bija savi politiskie apsvērumi. Tuvojās prezidenta vēlēšanas, kurās Borisam Jeļcinam pretim stājās komunistu kandidāts Genādijs Zjuganovs. Lai šī konfrontācija nebeigtos ar padomju pagātnes revanšu, uz vēlēšanu iecirkņiem bija jādabū gados jauni cilvēki. Akcija Balso vai zaudēsi! kļuva par pirmo un vienīgo politisko akciju mūzikas kanālā. Igors Krutojs un ARS iekļuva Muz-TV dibinātāju vidū. Taču kopš tā laika viņš cenšas par politiku nerunāt un uzsver, ka tā viņu neinteresē.

Toties politiķi gan viņam līkumu nemet. Draudzības ordeni un ceturtās pakāpes ordeni Par nopelniem Tēvijas labā Krutojs saņēmis no paša Vladimira Putina rokām. Tas, ka viņa dzimšanas dienas ballītēs Jūrmalā līdzās biznesa haizivīm un estrādes zvaigznēm pulcējas arī politiskie pretinieki, laikam ir vēl viens apliecinājums Krutoja apolitiskumam. Piemēram, kur gan vēl citur vienā kompānijā varētu satikties Krievijas ekspremjers un Kremļa sens kritiķis Mihails Kasjanovs ar pašreizējo Kremļa politikas pārstāvi un Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu?

Tāpat kā norobežojies no politikas, Krutojs cenšas uzsvērt arī to, ka neuzskata sevi par darījumu cilvēku. «Es esmu vienkārši komponists,» viņš parasti norāda intervijās. Un tomēr viņa līdzveidotais centrs ARS, televīzijas kanāls Muz-TV, mūzikas radiostacijas, Pirmajā kanālā veidotā Zvaigžņu fabrika un, visbeidzot, jau vienpadsmito gadu jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis ir bizness, turklāt ienesīgs. Igors Krutojs stāsta, ka viņam patīk komponēt «to, kas ir pieprasīts», un vēlreiz atkārto, ka viņš vispirmām kārtām ir tieši komponists. 

Cita lieta, ka neviens izpildītājs nevar pastāvēt bez komponista un bez skatuves. Bet, ja komponists un skatuve ir viens un tas pats, tas nozīmē milzīgu ietekmi. Sevišķi tāpēc, ka popmūzika krievu valodā nozīmē ne tikai Krievijas tirgu, bet visas bijušās PSRS teritorijas, kurās runā krieviski. Ne jau velti Igors Krutojs par vienu no saviem labākajiem draugiem uzskata ukraiņu miljardieri Rinātu Ahmetovu, kura īpašumā ir… gandrīz uzrakstīju Donbass.

Bez zvaigžņu slimības?
Bieži runā, ka Igors Krutojs ir skarbs cilvēks, gandrīz diktators. Īpaši dzeltenās preses izdevumiem patīk apgalvot, ka viņš saviem izpildītājiem izvirza stingrus noteikumus – dziedāt tikai tajos festivālos un konkursos, kurus organizē viņš pats. Šajā pavasarī mediji brāzmaini apsprieda Igora Krutoja un Allas Pugačovas konfliktu. Šķiet, pat par Krievijas estrādes primadonnas kārtējām kāzām netika rakstīts tik daudz kā par šīm attiecībām. Kopsavilkums – prezidenta vēlēšanās «izzīmējies» miljardieris Mihails Prohorovs it kā sataisījies finansēt Allas Pugačovas muzikālo konkursu Jaltā, bet Krutojs aizliedzis tajā piedalīties tiem mūziķiem, kas sadarbojas ar ARS vai Jauno vilni. Nesaskaņas esot sākušās ar to, ka 2010.gadā Pugačova pieprasīja pārāk lielu honorāru tikai par savu parādīšanos Jaunajā vilnī – neoficiāli tiek minēts aptuveni pusmiljons eiro. 

Vēlāk Krutojs sūdzējās, ka Pugačova savā iecerētajā festivālā Crimea Music Fest kopējusi Jaunā viļņa formātu, bet pašu Jauno vilni piedraudēja pārcelt uz Sanremo.

Krutojs pats stāsta, ka viņam ir pilnīgi sveša «zvaigžņu slimība». Ar to nekad neesot sirdzis, un nav jau arī iemesla – tā piemeklējot, kad pusaudži pēkšņi kļūst slaveni 18 gadu vecumā, pulcē pilnus stadionus un pēc pāris gadiem izrādās nevienam nevajadzīgi. «Man bija 33 gadi, kad mana dziesma kļuva populāra, tikai 40 gados es kļuvu patiešām pazīstams autors,» skaidro Krutojs.

Savdabīgs pierādījums viņa relaksētajai attieksmei pret publicitāti bija 2009.gadā, kad Krutojs kļuva par Sudraba galošas laureātu – šo godalgu par apšaubāmiem sasniegumiem dažādās jomās, arī šovbiznesā, pasniedz Maskavas radiostacija Sudraba lietus. Krutojam tā tika par dziesmu, kas pārsteidzoši atgādināja kādu The Beatles kompozīciju. Atšķirībā no citiem balvas saņēmējiem, kas izvēlas neapmeklēt šo ceremoniju, Krutojs pats personīgi ieradās saņemt balvu, bet uznāciens izvērtās jaunā neražā. Jautāts, kā tad viņam gadījies ar savu melodiju trāpīt tik tuvu bītliem, Krutojs paziņoja, ka jau slavenais komponists Gļinka esot teicis: «Mūziku sacer tauta, bet mēs, komponisti, tikai aranžējam.» Āķis slēpjas tajā, ka Gļinka šos vārdus nav teicis – tie nākuši pār lūpām kādas padomju muzikālās komēdijas varonim un tieši brīdī, kad viņš tika pieķerts plaģiātismā.

Pretrunas piemeklē Krutoju ne tikai uz skatuves, arī viņa privātā dzīve ir sašķelta, jo norit divās valstīs – Krievijā un Amerikā. Pēc paša vārdiem, viņš jau 15 gadus lidinās šurpu turpu. Amerikā dzīvo komponista ģimene. Krutojs kļuva par vienu no pirmajiem Krievijas bagātniekiem, kas jau 90.gados iegādājās īpašumu ārzemēs, un ASV viņš iepazinās ar savu otro sievu Olgu, kurai tur bija bizness, un Ameriku pamest viņa negrasījās. Nācās pieskaņoties. Galu galā, no daudziem Krievijas miljonāriem dzirdams – Krievijā var tīri labi pelnīt, bet dzīvot labāk ir citur. Ņujorkā, Maiami… Bet jūlija nogalē derēs arī Jūrmala.

Igora Krutoja bizness
Producentu kompānija ARS
Neatkarīgā autortiesību aģentūra
25% telekanālā Muz-TV
Radiostacijas Love-Radio, Radio Dača, Taksi-FM
Organizē festivālu Gada dziesma un konkursu Jaunais vilnis

Viedokļi par Krutoju
Raimonds Pauls, komponists:
Visi domā, ka mēs esam lieli draugi, bet tā nav. Krutojs ir Maskavā, es – Rīgā. Satiekamies reizi gadā Jaunajā vilnī. Salīdzināt mūsu dzīvi nevar – tas, ko varu atļauties es, un tas, kā mūziķi dzīvo Latvijā, ir bērnu spēles, salīdzinot ar to, ko var atļauties viņš un kā dzīvo Krievijā. Man nav ne dzīvokļa Ņujorkā par 50 miljoniem, ne privātās lidmašīnas. Viņam ir. Krutojs ir ļoti solīds, inteliģents cilvēks, vismaz tāda ir ārējā čaula. Tas, ko viņš dara biznesā, ir kaut kas cits – tur ar inteliģenci vien nevar. Ja neparādīsi raksturu, ar tevi vienkārši izdarīs to, ko izdarīs. Vasarās uz viņa dzimšanas dienu Jūrmalā Jaunā viļņa laikā sabrauc miljonāri, slavenības. Tur  notiek viss kopā: ballīte un biznesa sarunas. Vienreiz biju tajā ballītē, vairs negribu. Man nav mājas Floridā, man pat nav mājas Kurzemē – nu, ko es tur piedalīšos, runāšu? Bagātie cilvēki pasaulē ir visādi. Piemēram, Stīvs Džobss staigāja vienos džinsos vairākus gadus, ēda vienā ēstuvē. Bet krieviem vajag izrādīties. Arī Jūrmalā viņi plātās. Žurnālisti jau arī pie tā vainīgi, tos tikai interesē, vai Abramoviča jahta būs Jūrmalā, vai nebūs. Vieniem patīk izrādīties, otri to labprāt skatās, lasa – tā tas notiek. Bet tā ir visur pasaulē, arī Kannu kinofestivālā, Oskara pasniegšanas ceremonijā.

Laima Vaikule, dziedātāja:
Igors ir talantīgs cilvēks. Labs draugs, asprātīgs. Ja jūs esat viņa intereses lokā, viņš ļoti ciena attiecības, ir uzmanīgs. Igors ir Raimonda Paula mazmeitas krusttēvs, vienmēr atceras apsveikt svētkos. Tajā pašā laikā biznesā viņš ir stingrs un mērķtiecīgs. Iesākto darbu vienmēr pabeigs, vai tā būtu dziesma, televīzijas vai radio mūzikas kanāla izveide. Cilvēki, kuriem viņš pieskaras, kļūst par zvaigznēm – tā es vienmēr saku par Raimondu Paulu un tāpat arī par Igoru Krutoju. Viņš nekad neatstāj tos, ko izveidojis. Seko līdzi viņu karjerai līdz galam. Domāju, ka Igors visu savā dzīvē sasniedzis ar talantu un stingru raksturu. Viņam nebija ne ar vienu jāpārguļ, nevienam jāmaksā, lai kļūtu par to, kas viņš ir.