Ir 27.jūnija numura rakstā Treknie gadi klauvē Aivara Lemberga kā valsts amatpersonas ienākumiem kļūdaini pieskaitīti biedrībā Ventspils attīstības aģentūra pērn nopelnītie 58 800 latu. Precizējam, ka Aivara Lemberga kā valsts amatpersonas vidējie mēneša ienākumi pērn Ventspils domē un Ventspils brīvostas pārvaldē bijuši 3950 latu. Atvainojamies iesaistītajām pusēm un lasītājiem!
Žurnāla rubrika: Svarīgi
Radars pasaulē
Nedēļas notikumi pasaulē
Jaunas parlamenta vēlēšanas Ēģiptē notiks tikai nākamā gada sākumā, paziņojis pagaidu prezidents Adlijs Mansurs. Tikmēr nemieri Kairā nerimst – līdz otrdienai uzbrukumos gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem bija nogalināts vismaz 51 cilvēks. Eiropas Savienība nosodījusi Musulmaņu brālības atbalstītāju nogalināšanu. Ultrakonservatīvā salafītu partija Al Nur paziņojusi, ka tā izstājas no valdības veidošanas sarunām.
Eirozonas finanšu ministri pirmdien apstiprinājuši nākamo aizdevumu Grieķijai, vienlaikus uzsverot, ka parādu jūgā nonākušajai valstij steidzami jāveic nepieciešamās reformas. Ministri vienojās Grieķijai izmaksāt 6,8 miljardus eiro (4,77 miljardus latu). Starptautiskais Valūtas fonds Grieķijai piešķirs 1,8 miljardus eiro.
Vašingtonā sākušās Eiropas Savienības un ASV sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu, kas varētu ilgt divus gadus. Ja šo vienošanos izdosies noslēgt, tas kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. Sarunu sākumu aptumšo ASV spiegu skandāls, atklājoties, ka amerikāņu slepenais dienets izsekojis arī ES institūcijas. Līgumam pretojas arī Francija, kas kategoriski atsakās mīkstināt savu līdzšinējo nacionālās kultūras aizsardzības politiku.
Kanādas Kvebekas provinces Lakmegantikas pilsētas centrs tika iznīcināts sestdienas naktī, kad no sliedēm noskrēja vilciens ar 73 naftas produktu cisternām, kas eksplodēja. Pilnībā nodegušas 30 ēkas, dzīvību zaudējuši 13 cilvēki, daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Izlijusī degviela sūcas uz upi, radot ekoloģiskus draudus. Kanādas premjers Stīvens Hārpers avārijas vietu pielīdzinājis kara zonai.
Sešus gadus cietumā un miljonu rubļu naudas sodu Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam pieprasījis prokurors par uzņēmuma «Kirovļes» īpašuma izšķērdēšanu. Navaļnijs, kurš plāno kandidēt Maskavas mēra vēlēšanās, šo lietu uzskata par politiski motivētu un safabricētu. Tiesa savu spriedumu paziņos 18.jūlijā.
Sagaidāms, ka līdz šā gada beigām svēto kārtā tiks iecelts bijušais Romas pāvests Jānis Pāvils II. Vatikāns apstiprinājis divus viņa brīnumus. Vatikāna Svēto kanonizācijas kongregācijas eksperti nule apstiprinājuši otro brīnumu – kādas Kostarikas sievietes izdziedēšanos pēc smadzeņu traumas.
Čehijas prokuratūra lūgusi parlamentu atcelt imunitāti bijušajam premjeram Petram Nečasam, lai varētu sākt kriminālvajāšanu. Nečass jūnijā demisionēja pēc tam, kad viņa biroja vadītājai Janai Nagjovai izvirzīja apsūdzības kukuļošanā un amata ļaunprātīgā izmantošanā. Nečass joprojām ir parlamenta deputāts, viņu aizsargā deputāta imunitāte.
Uz priekšvēlēšanu kampaņas laiku 28.jūlijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām Mali atcelts ārkārtas stāvoklis, kas ilga gandrīz pusgadu. Dekrēts par komandantstundu un pulcēšanās aizliegumu stājās spēkā 12.aprīlī – dienu pēc Francijas spēku negaidītā iebrukuma, lai padzītu valsts ziemeļus sagrābušos islāmistus. Mali konflikts sākās pērnā gada janvārī ar tuaregu nomadu sacelšanos.
Pagājusī desmitgade – no 2001. līdz 2010. gadam – bijusi siltākā visā meteonovērojumu vēsturē. Gaisa temperatūra kāpusi neierasti strauji, turklāt rekordlielā karstuma dēļ dramatiski audzis arī bojāgājušo skaits. Zinātnieki secinājuši, ka XXI gadsimta pirmā desmitgade bijusi karstākā kopš 1850. gada, kad tika sākti šādi novērojumi.
Radars Latvijā
Nedēļas notikumi Latvijā
Latvija 9.jūlijā uzaicināta pievienoties eirozonai. Līdz ar to Latvija nākamā gada janvārī kļūs par 18. eirozonas valsti. Nākamā gada janvārī pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Latu nomaiņa pret eiro komercbankās bez komisijas maksas notiks sešus mēnešus.
XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus un XV Deju svētkus nedēļas laikā apmeklējis apmēram pusmiljons skatītāju. No 30.jūnija līdz 7.jūlijam ilgušie svētki noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē sasniedza rekordu, pulcējot ap 70 000 cilvēku – gan dalībniekus, gan skatītājus. Svētkos piedalījās 40 600 dalībnieku no dažādām pasaules vietām. Absolūti dalībnieku līderi bija dejotāji ar kopumā 603 deju kolektīviem, dziedāja 388 kori un 224 vokālie ansambļi.
Latvijas augstskolās un koledžās sākusies studentu uzņemšana, no pirmdienas tiek pieņemti dokumenti klātienē. Tomēr studijām kādā no 11 Latvijas augstskolām pieteikties var arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Valsts izglītības satura centrs šogad izsniedzis 24 222 sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību.
Saeima ārkārtas sesijā otrdien galīgajā lasījumā nolēma no 1.septembra indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Pensiju indeksācija attieksies arī uz invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Pensiju indeksācija skars aptuveni 85% no pensiju saņēmējiem. Indeksācija šā gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā – 30,1 miljonu latu.
Pasaules Banka (PB) Latviju atzinusi par augstu ienākumu valsti. PB katru gadu 1.jūlijā pārskata valstu klasifikācijas, balstoties uz nacionālā kopienākuma (NKI) uz vienu iedzīvotāju aplēsēm par pagājušo gadu. Visaugstākais NKI uz vienu iedzīvotāju reģistrēts Monako, Lihtenšteinā un Bermudu salās, bet viszemākais – Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Pēc pašvaldību vēlēšanām jūnijā samazinājies partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) un partijas Vienotība reitings, kas ierindojusies 2.vietā. Trešajā vietā, pēc Latvijas faktu aptaujas, ir opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). SC reitings krities par 1,6% un Vienotībai par 2,4%, ZZS popularitāte pieaugusi par 3%. Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, 24,4% respondentu balsotu par SC, Vienotību atbalstītu 12,2%, bet ZZS – 11,1% vēlētāju.
Vācijas prezidenta Joahima Gauka pirmā vizīte Latvijā rezultējusies ar Valsts prezidentam Andrim Bērziņam veltītas stipendijas dibināšanu 12 tūkstošu latu apmērā. Naudai jāveicina Latvijas valsts administrācijas darbinieku vācu valodas zināšanu uzlabošana.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija deputāti Irinu Cvetkovu (SC) sodījusi bargākajā iespējamajā veidā – ar rakstveida brīdinājumu un publikāciju Latvijas Vēstnesī. Par deputātes necienīgo rīcību sūdzējās deputāts Valdis Liepiņš (RP), norādot uz Cvetkovas izteikumiem organizācijas Pasaule bez nacisma konferencē Vašingtonā. Tur viņa izrunājusies, ka Latvijas pilsonības piešķiršana Rietumos dzīvojošiem latviešiem liecinot par neonacisma atdzimšanu.
Tiesai nodota Neo lieta jeb Latvijas Universitātes pētnieka Ilmāra Poikāna krimināllieta. Viņš apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu. Poikāns norādījis, ka 4300 lappušu lielajā lietā ir 22 sējumi.
Jūnijā Latvijā atgriezusies gada inflācija – vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar 2012.gada jūniju, palielinājās par 0,2%. Gada inflācija divus mēnešus atradās mīnusos, nu atkal ir pacēlusies virs nulles. Lielākais faktors bija cenu kāpums pārtikai, savukārt uz leju vilka cenu samazināšanās degvielai un telekomunikāciju pakalpojumiem.
Ernests zīmē
Vēsture
Bišofa skats
Dārzeņi
Čūskas azotē
Nicināja kompromisu mākslu un uzskatīja, ka armija ir viņa sabiedrotā – tādi ir divi galvenie iemesli, kāpēc pēc gadu ilgas valdīšanas ir gāzts un arestēts Ēģiptes pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents Muhameds Mursi
Pēdējās stundas, kamēr Muhameds Mursi vēl bija pirmais vēlētais Ēģiptes prezidents, viņš uzturējās savas apsardzes telpās. Tieši tur viņu sazvanīja kādas arābu valsts ārlietu ministrs ar pēdējo ieteikumu, kādā veidā atrisināt saķeršanos ar Ēģiptes galvenajiem armijas ģenerāļiem. Ārlietu ministrs esot teicis, ka rīkojas kā Vašingtonas starpnieks, atstāsta Mursi padomnieki. Vai Mursi piekritīs idejai iecelt jaunu premjeru un valdību – tādu, kuram būtu reāla lemtspēja, un nomainīs Mursi ieceltos provinču gubernatorus?
Prezidenta palīgi stāsta, ka jau zinājuši, kāda būs Mursi atbilde. Uz līdzīgu jau agrāk izteiktu piedāvājumu viņš atbildējis, ar pirkstu pieliekot pie sava kakla. «Vispirms tad šo,» viņš esot teicis saviem palīgiem, vēlreiz atkārtojot, ka drīzāk gatavs mirt, nekā dot zaļo gaismu faktiskam valsts apvērsumam, kas novājinātu jau tā trauslo Ēģiptes demokrātiju.
Prezidenta galvenais padomnieks ārlietu jautājumos Esams el Hadads esot izgājis no telpas, lai piezvanītu ASV vēstniecei Annei Patersonei un pats paziņotu, ka Mursi no šāda piedāvājuma ir atteicies. Kad padomnieks atgriezās, viņš pastāstīja, ka esot runājis arī ar ASV prezidenta padomnieci nacionālās drošības jautājumos Sjūzenu Raisu. Viņam nodota ziņa, ka tūlīt pat armija sāks īstenot varas pārņemšanu.
«Mamma nupat teica, ka mēs beigsim spēlēties stundas laikā,» padomnieks nosūtīja īsziņu kādam paziņam, izmantojot Ēģiptē izplatītu sarkastisku apzīmējumu «mammai Amerikai».
Ietiepīgs ideālists
Ēģiptes pirmās islāmistu valdības gals no malas izskatījās ļoti straujš, lai gan patiesībā spriedze pieņēmās spēkā jau vairākus pēdējos mēnešus. Amerikāņi esot centušies rast tādu risinājumu, lai Mursi paliktu savā amatā, vismaz simboliski. Vienotu aliansi bija izveidojuši jauniešu aktīvisti un Mubaraka ēras elite un sāka organizēt arvien plašākus protestus ielās. Tā tika izdarīts spiediens uz Musulmaņu brālību – agrāk aizliegto islāmistu grupu, kas kopā ar Mursi pie varas nāca pirms gada, kad tika sarīkotas pirmās vēlēšanas pēc iepriekšējā prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas. Arvien saspīlētākas bija kļuvušas arī jaunā prezidenta attiecības ar valsts armijas vadību. Kāda šajās pēdējās dienās bija amerikāņu loma un kas ar ko runāja, Baltais nams nekomentē.
Mursi nelokāmā atbilde uz pēdējo piedāvājumu kā ideālisma un arī ietiepības apvienojums principā raksturo arī visu viņa prezidentūras laiku, saka Musulmaņu brālības vadošās amatpersonas. Iespējams, tieši šo rakstura īpašību kombinācija arī pielika punktu viņa valdīšanai.
Pirmā krīze, kad sāka runāt par Mursi iespējamo gāšanu, bija jau pagājušā gada rudenī. «Vai jūs domājat, ka šī ir kulminācija?» acīmredzami norūpējies prezidents esot retoriski jautājis savam padomniekam. «Nē. Kulminācija būs tad, kad jūs uz grīdas redzēsit manas asinis,» viņš pats arī esot atbildējis.
Tieši pagājušā gada rudens krīze bija pirmais pamatīgais klupiens, kas tagad novedis pie Mursi valdīšanas gala, uzskata bijušā prezidenta padomnieki un Musulmaņu brālības amatpersonas. Mursi toreiz pieņēma lēmumu atlaist tiesnešus, kuri savos amatos bija iecelti vēl Mubaraka laikos un kuri atlaida jauno islāmistu vadīto parlamentu. Mursi atbilde bija īpašs prezidenta dekrēts, ar kuru tika pasludināts, ka viņa vara ir augstāka par tiesām līdz brīdim, kamēr tiks pabeigts darbs pie jaunās konstitūcijas izstrādāšanas.
Tūkstošiem cilvēku šo dekrētu uztvēra kā autoritārisma pazīmi un izgāja ielās, kur notika pirmās lielās saķeršanās starp Mursi kritiķiem un atbalstītājiem. Izrādās, ka dusmīgi bijuši arī daži no prezidenta sabiedrotajiem Musulmaņu brālībā. Viņi sūdzējās, ka prezidents nav pirms tam konsultējies, akli paļaujoties uz to, ka viņa piekritēji tik un tā izies ielās un bez ierunām aizstāvēs prezidenta lēmumu.
«Ja es nebūtu pašreizējā amatā, es noteikti padomātu, ka viņš vēlas kļūt par nākamo diktatoru,» esot teicis kāds Musulmaņu brālības līderis, par dekrētu uzzinot televīzijas ziņās. Šo epizodi atstāsta kāds kolēģis, kurš nevēlas, lai tiktu publiskots viņa vārds.
Mursi no savas puses esot raizējies, ka izskatīsies vājš, ja atkāpsies no savas pozīcijas, atstāsta viņa padomnieki. «Drīzāk stūrgalvīgs,» pretī pukojies viens no brālības līderiem.
Neatšifrēja ģenerāļus
Mursi esot ticējis, ka ģenerāļi nekad nevērsīsies pret viņu, ja vien prezidents respektēs armijas līderu autonomiju un privilēģijas. Galu galā, viņš bija viens no brālības sūtņiem, kas devās uz sarunām ar valdošo militāro padomi pēc Mubaraka gāšanas.
Viņš pazina ģenerāļus, arī pulkvedi Abdulfatahu as Sisi, kas kopš pagājušā gada augusta ir Ēģiptes armijas virspavēlnieks, bet šāgada 3.jūlijā realizēja militāro apvērsumu.
Nav šaubu, ka Musulmaņu brālība pret militāristiem izturējās ar aizdomām, jo armija ir bijusi viņu oponente jau daudzus gadus. Taču ģenerālis Sisi sākumā izrādījis lielu labvēlību pret Mursi, pat lauzis ierastās armijnieku tradīcijas, paziņojot, ka ir dievbijīgs musulmanis. «Tāds bija viņu attiecību sākums,» atceras kāda brālības amatpersona. «Viņš [Mursi] ģenerālim uzticējās.»
Attiecības bija kļuvušas ļoti ciešas, un Mursi pat pārsteidza daudzus savus padomniekus, kad bez iepriekšēja brīdinājuma iecēla ģenerāli Sisi aizsardzības ministra amatā. Tā bijusi savdabīga vienošanās – atrodot uzticamu sabiedroto armijas elitē, prezidents varēja pārņemt pilnu kontroli pār valdības darbu (agrāk tā savos lēmumos vienmēr rēķinājās ar ģenerāļu pozīciju). Attiecības ar militāristiem kļuva par Mursi «personīgo lietu», stāsta viens no padomniekiem.
Taču jau pēc dažiem mēnešiem, kad rudenī sākās protesti pret brālības vēlmi monopolizēt varu, ģenerālis Sisi esot licis saprast, ka armijas paiešana malā no valdības lietām var izrādīties īslaicīga. Nekonsultējoties ar prezidentu, Sisi publiski uzaicināja visu lielāko politisko spēku pārstāvjus – viņu vidū gan sociāldemokrātus, gan ultrakonservatīvos šeihus – sēsties pie sarunu galda un izstrādāt kompromisu par valdību, kas pārstāvētu pēc iespējas dažādāku politisko spektru. Prezidents Mursi šo ideju noraidījis.
Ģenerālis Sisi pirms divām nedēļām paziņoja, ka prezidenta norādi toreiz neesot ņēmis vērā un turpinājis meklēt kaut kādu kompromisu ar opozīciju, lai atvieglotu Ēģiptes politisko paralīzi. Tieši tad Mursi un viņa padomniekiem radusies nojauta, ka Sisi patiesībā esot intrigants, atstāsta pietuvinātas personas.
Mursi ļoti bieži esot lūdzis ģenerālim skaidrojumu par dažādiem draudošiem un nicinošiem paziņojumiem, ko par prezidentu izteikušas vārdā nenosauktas armijas amatpersonas. Sisi parasti atbildējis, ka «avīzes un citi mediji pārspīlē» un ka viņš pats «cenšas kontrolēt spriedzi pret prezidentu armijas rindās».
To visu dzirdot, Mursi nācis pie secinājuma, ka var uzticēties ģenerālim. Prezidents arī bijis pēdējais, kas savā iekšējā politiskajā lokā nonācis pie atziņas, ka Sisi patiesībā ir ieplānojis Mursi gāšanu, atstāsta padomnieki.
ASV visu šo laiku esot aktīvi mudinājušas Mursi pašam sākt meklēt kompromisu ar opozīciju un piedāvāt tai vietas valdībā. Pērn decembrī Mursi ārlietu padomnieks Hadads viesojās Baltajā namā un savu palīdzību krīzes risināšanā piedāvājis pats Baraks Obama. Viņš solījis personīgi sazināties ar redzamākajiem ēģiptiešu opozīcijas līderiem – bijušo ANO diplomātu Mohamedu al Baradeju un bijušo Mubaraka laika ārlietu ministru Amru Musu. Taču arī šo piedāvājumu Mursi noraidījis.
Pēc tam starpnieku lomu uzņēmās ASV vēstniecības diplomāti. Taču šogad vēstniece Patersone vienam no Mursi padomniekiem skaidri un gaiši pateikusi, ka Vašingtona sāk zaudēt pacietību, bez ierunām aizstāvot Ēģiptes jaunos islāma līderus.
Jūnijā bija jūtams, ka Ēģiptes ekonomika sāk smagi buksēt. Ikdienā to varēja just, kad aptrūkās degviela un pazuda elektrība. Jauniešu organizāciju aktīvisti, jūtot visā valstī augošo neapmierinātību, nāca klajā ar petīciju, pieprasot Mursi atstādināšanu. Tika plānots, ka protestu kulminācija būs 30.jūnijā – Mursi inaugurācijas pirmajā gadadienā.
Nopietns satraukums sāka pārņemt arī Mursi biroju, it īpaši pēc 21.jūnija, kad ģenerālis Sisi izplatīja publisku paziņojumu, ka «sabiedrības šķelšanās» starp Mursi atbalstītājiem un oponentiem arvien palielinās un armijai var nākties «iejaukties».
Mursi uzreiz sazvanījis ģenerāli, kurš paskaidrojis, ka ar savu paziņojumu vēlas «apmierināt atsevišķus vīrus armijas aprindās» un «tas nav nekas vairāk kā iekšēju dusmu amortizēšana», atstāsta viens no prezidenta padomniekiem. «Pēc tam prezidents turpināja uzskatīt, ka nekāds apvērsums nav iespējams.»
Dažas dienas pirms 30.jūnijā izsludinātajiem protestiem ģenerālis Sisi sazvanījis prezidentu un mudinājis akceptēt vairākas opozīcijas prasības, to skaitā jaunas valdības izveidošanu. Mursi atkal atteicies rīkoties, paskaidrojot, ka vispirms vēlas konsultēties ar islāmistu koalīciju.
Pēdējās dienas
Aizpagājušajā nedēļā protesti sākās. Iespējams, papildu azartu demonstrantiem deva tieši generāļa pirms tam izteiktais paziņojums par iespējamo armijas iejaukšanos. Ēģiptes pilsētu ielās izgāja miljoniem cilvēku.
«Šādā situācijā liktos pareizi, ja viņš rīkotos,» tās dienas vakarā reportieriem izteicās kāda Musulmaņu brālības amatpersona. «Taču prezidents ir ietiepīgs.»
Tikmēr Mursi birojā valdīja rosība – darbinieki uzmanīgi sekoja ziņām par to, cik daudz cilvēku ir izgājuši ielās. Sūtīja uz pulcēšanās vietām paši savus novērotājus, pētīja Google Earth uzņēmumus un pat salīdzināja mobilo tālruņu signālus dažādos publiskos laukumos, tā cenšoties aplēst, cik daudz cilvēku tur sapulcējušies. Daži aprēķini nebija pareizi, piemēram, tika aplami secināts, ka vienā no Kairas piepilsētām Mursi atbalstītāju pūlis ir daudz lielāks par protestētāju skaitu. «Mēs izjutām atvieglojumu,» stāsta prezidenta padomnieks.
Nākamajā dienā, pirmdienā, ģenerālis Sisi deva politiskajiem līderiem 48 stundu ultimātu, lai atrastu kompromisu. Prezidenta aprindās tas faktiski tika uztverts kā «militāra apvērsuma pieteikums», atstāsta viens no Mursi palīgiem.
Mursi padomnieki nekavējoties devās uz tikšanos ar ASV vēstnieci Patersoni, kā arī zvanīja Sjūzenai Raisai. Ēģiptes prezidenta padomnieki uzstāja, ka pirmā ievēlētā līdera gāšana būs «ilgtermiņa katastrofa» gan Ēģiptei, gan visai arābu pasaulei, jo cilvēki būs «zaudējuši ticību demokrātijai». Tas var izraisīt sprādzienbīstamu situāciju ielās, kuras vairs nebūs iespējams kontrolēt.
Padomnieki piebilda, ka tā būs arī neslava Amerikai. «Neviens, kurš labi pazīst Ēģipti, neticēs, ka apvērsumam savu zaļo gaismu nav devuši amerikāņi.» ASV diplomāti ieteikuši pašiem ēģiptiešiem meklēt kompromisu, un tovakar oma Mursi birojā esot nedaudz uzlabojusies.
2.jūlijā ap pulksten 14 Mursi padomnieki devās uz tikšanos ar ģenerāli Sisi un paziņoja, ka islāmistu koalīcija ir piekritusi armijas vadītāja agrāk izteiktajai prasībai veidot jaunu valdību. Taču, kad pulksten 18 ģenerālis atgriezās Republikas gvardes štābā, viņš paziņoja, ka «opozīcija ar šādu vienošanos vairs nav mierā».
Mursi komanda apgalvo, ka nezina, ar ko ģenerālis pa šo laiku bija runājis – ar jauniešu protestu līderiem vai opozīcijas partiju vadītājiem. Tāpēc tovakar Mursi nāca klajā ar asu paziņojumu, kurā nosodīja savus oponentus kā nodevējus un sazvērniekus.
Ģenerālis Sisi no savas puses šo prezidenta paziņojumu esot uztvēris kā lūzuma punktu, kad jāsāk rīkoties. Trešdienā armijas ģenerāļi pulcējās uz četras stundas ilgu apspriedi militārajā štābā, uzaicinot arī jauniešu protestu organizētāju pārstāvjus un opozīcijas partijas. Uzaicināts bija arī Mursi pārstāvētās islāmistu partijas vadītājs, taču viņš neieradās. (Tagad šī persona ir aizturēta.)
«Ģenerālis Sisi ļoti uzmanīgi klausījās, ko mēs viņam teicām,» stāsta Muhameds Abdels Azizs, viens no jauniešu aktīvistiem.
Tikmēr amatpersonas Vašingtonā atkāpās soli atpakaļ un neko daudz vairs neteica.
Mursi savas pēdējās darba dienas drošības apsvērumu dēļ pavadīja apsardzes telpās. Gaidot arestu, viņš esot stāstījis leģendas par savas jaunības politiķiem. «Viņš izskatījās diezgan relaksēts,» atstāsta viens no prezidenta padomniekiem.
3.jūlija vakarā, kad padomnieki nolēma doties mājup, viņi izdzirdēja stindzinošu armijas ģenerāļa pavēli prezidenta apsargiem: «Nekavējoties aizslēdziet vārtus!»
Visu paņemt nepaspēja
Latvenergo kriminālprocesā figurē līdz šim lielāko Latvijā pieķerto kukuļu summas. Tiesībsargi rēķina, ka vairāk nekā pieci miljoni latu tika paņemti un vēl aptuveni septiņu miljonu ceļu pārrāva KNAB operācija. Pierādījumu nostiprināšana lietā vēl turpinās, tomēr nesen tiesai nodotās epizodes un prokuratūras lēmumi parāda koruptīvo shēmu mērogu
Kukuļi, ko Latvenergo bosi saņēmuši no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom, nebūt nebija tie ienesīgākie. Taču tieši kārtējais no Alstom ienākušais maksājums bija iemesls, kāpēc 2010.gada 15.jūnija rīts, kas ausa saulains un silts, viņiem izvērtās murgains un dzīvi sagrieza ar kājām gaisā. Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko aizturēja tūlīt pēc tam, kad viņš Mārupē pie enerģētikas konsultanta Andreja Livanoviča mājas bija saņēmis 146 tūkstošus eiro skaidrā naudā, ko tiesībsargi uzskata par kukuli. Šajā pašā dienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica plašas kratīšanas un aizturēja vēl sešus cilvēkus, viņu vidū Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu.
Nevar gan teikt, ka KNAB operācija viņiem bija pilnīgi negaidīta – sazvērnieki iepriekš savā starpā bija pārrunājuši, ko teiks gadījumā, ja viņus aizturēs.
Kad tieši Livanovičs ar Latvenergo amatpersonām vienojies par kukuļu došanu Alstom vārdā, pirmstiesas izmeklēšanā nav noskaidrots. Līgums par Pļaviņu HES trīs hidroagregātu rekonstrukciju ar uzņēmuma Zviedrijas atzaru Alstom Power Sweden noslēgts 2006.gada novembrī (vēlāk par līguma pusi kļuva arī firma Alstom Hydro Sweden). Līguma summa – 32 miljoni eiro. Kā uzskata apsūdzības puse, šī vienošanās pastāvējusi pirms līguma noslēgšanas un paredzējusi, ka Alstom konkursā tiks atzīts par uzvarētāju un līguma izpildes laikā Latvenergo tam izrādīs īpašu labvēlību.
Vienošanās dalībnieki bija sarunājuši, ka kukuļa summa sastādīs ap 72% no katra maksājuma, ko Livanoviča uzņēmums Energy Consulting kā atlīdzību saņems no Alstom, ar kuru tas 2006.gada augustā bija noslēdzis līgumu par konsultāciju sniegšanu Pļaviņu HES rekonstrukcijas konkursā. Konsultāciju līgums noteicis, ka atlīdzību Alstom izmaksās pa daļām proporcionāli tām summām, ko būs saņēmis no Latvenergo. Pēdējo atlīdzību izmaksātu, kad Alstom būs saņēmis visu līguma summu un Latvenergo to būs atbrīvojis no visām līgumsaistībām.
Šveices prokuroru secinājumi
Latvenergo amatpersonu labvēlības apsolījumi Alstom acīmredzot noderēja, kad radās domstarpības par līguma izpildi. Par darbu kavēšanu Latvenergo tam bija aprēķinājis nepilnu 650 tūkstošu eiro līgumsodu. Zviedri gan izvirzījuši pretprasību par papildu izdevumiem, kas tiem radušies rekonstrukcijas laikā. Strīds beidzies ar mierizlīgumu atbilstoši Alstom piedāvātajiem nosacījumiem.
Kā ziņots, Šveices Ģenerālprokuratūra 2011.gadā Alstom Šveices struktūrvienībai Alstom Network Schweiz piemēroja 22 miljonu latu sodu par to, ka kompānija nav izveidojusi tādu pārvaldes struktūru, kas novērstu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Starp kukuļdošanas piemēriem līdztekus Tunisijai un Malaizijai minēta Latvija. Kā teikts Šveices ģenerālprokuratūras lēmumā, Latvenergo amatpersonas apmaiņā pret nelegālajiem maksājumiem panāca to, ka uzņēmums nepieprasīja Alstom kompensēt zaudējumus par nekvalitatīviem vai novēlotiem darbiem.
Saskaņā ar Latvijas ģenerālprokuratūras apsūdzību kopumā Meļko no Alstom grupas kukuļos saņēmis 444 500 eiro, visu skaidrā naudā. Alstom epizodē apsūdzība kukuļņemšanā uzrādīta vēl vienai Latvenergo amatpersonai – bijušajam ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, kurš kukuļos saņēmis nepilnus 183 tūkstošus eiro. Savukārt konsultants Livanovičs apsūdzēts kukuļdošanā. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, tajā skaitā Meļķo, kurš aizturēts ar skaidru naudu. Pēc neoficiālas informācijas, izmeklētājiem viņš sacījis, ka nezina, kā viņa automašīnā uzradies tik daudz naudas, jo braucamais pirms tam vairākas dienas bijis atstāts lidostas autostāvvietā.
No avotiem tiesībsargājošās institūcijās Ir zināms, ka Livanoviča datorā atrasta tabula, kurā atspoguļots, kā sadalīta no Alstom konsultāciju līguma saņemtā atlīdzība. Viena no pozīcijām tajā bijusi pārējo apsūdzēto iniciāļi, un sākotnēji Livanovičs ārpus protokola KNAB izmeklētājam arī atzinies kukuļošanā. Tāpat kukuļu pierādīšanai kalpo liecinieku liecības un telefonsarunu ieraksti. Pēdējo maksājumu saņemšana fiksēta videoierakstos.
Šveices Ģenerālprokuratūras lēmumā starp kukuļu saņēmējiem Latvenergo minēts arī Kārlis Miķelsons, tomēr Latvijā viņam apsūdzība Alstom lietā nav celta. Kā skaidro prokurors Māris Leja, kurš uztur valsts apsūdzību šajā lietā un izbeidzis kriminālprocesu pret Miķelsonu, bijušā Latvenergo prezidenta saukšanai pie atbildības trūkst pierādījumu. Minētajā Livanoviča tabulā viņa vārda nav bijis, liecības par viņa saistību ar šiem kukuļiem nav sniegusi neviena pratinātā persona, uz Miķelsona kratīšanā izņemtajām naudaszīmēm nav fiksēti kukuļdevēja pirkstu nospiedumi vai DNS pēdas. Par Miķelsona saistību ar Alstom lietu signalizējušas vairākas e-pasta vēstules un telefonsarunas, bet, pēc Lejas vērtējuma, tās tikai rada «vājas aizdomas» un nav pietiekams pamats, lai ar apsūdzību ietu uz tiesu. Arī Šveices prokuratūras lēmumā nav minēti fakti, uz kuru pamata izdarīts secinājums, ka Alstom nauda būtu nodota Miķelsonam.
Par to, ka Miķelsons vismaz zinājis par Alstom maksājumiem, liecina KNAB ierakstīto telefonsarunu fragmenti, kurus pērn nopludinājis bijušais biroja darbinieks Ruslans Balakleiskis. No šīm portālā Pietiek.com publicētajām sarunām noprotams, ka Alstom maksājums konsultanta Livanoviča firmai 2010.gada pavasarī kavējies. Kad tas beidzot saņemts, Livanovičs ziņo Miķelsonam, ka pilnā apmērā «esmu saņēmis to, ko jau biju necerējis saņemt no mana bijušā darba devēja». (Livanovičs agrāk Baltijas valstīs pārstāvējis Alstom.) «Ak, Dievs,» atbildot iesaucas Miķelsons.
Tālāk Livanovičs lūdz Miķelsonu, «ja nu var, tad viņus [Alstom] tiešām tā brīvāk palaist vaļā», un pastāstīt «Aigaram par mana bijušā darba devēja lielo varonību», un, «ja pēkšņi Gunārs nāk ar kādām samiernieciskām iniciatīvām, lai tavs kolēģis nesāk uz viņu brēkt un bremzēt», Pirms tam Livanovičs ir informējis Miķelsonu, ka par maksājuma saņemšanu pastāstījis «Gunāram» un lūdzis, «lai viņš kļūst ļoti draudzīgs un konstruktīvs». Var pieņemt, ka abi runā par šajā lietā apsūdzētajiem Aigaru Meļko un Gunāru Cvetkovu. Miķelsons telefonsarunā prasīto apsola.
Alstom lieta ir izdalīta no Latvenergo lielā kriminālprocesa, un šāgada 21.oktobrī to sāks skatīt Rīgas rajona tiesa. Meļko un Livanovičs izteikt savu viedokli žurnālam Ir nevēlējās, ar Cvetkovu neizdevās sazināties.
Miķelsons: tas ir pārpratums
Miķelsons ir vienīgais, kurš piekrīt sarunai par kriminālprocesu. Ieskatīties viņam acīs krietnu sarunas daļu neizdodas, jo bijušais Latvenergo šefs kafejnīcā sēž saulesbrillēs. Neformālā baltā kreklā, pie neaizpogātās apkakles spīd zeltīta ķēdīte. Viņš pasūta zaļo tēju ar medu un citronu un stāsta, ka pašlaik nodarbojas ar biznesa konsultēšanu. «Protams, tas izmainīja dzīvi. Bet – vai tāpēc kaut kas fundamentāli manī būtu mainījies? Nezinu, nē,» Miķelsons saka, kaut atzīstas, ka aizturēšanu atceras «ļoti bieži – 24 stundas septiņreiz nedēļā». «Ar to es dzīvoju,» viņš raksturo.
Miķelsons no somas izvelk prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret viņu un sola «vēl ilgas sarunas» ar Šveices prokuratūru par nepamatotu viņa vārda pieminēšanu starp kukuļņēmējiem. Par kolēģu lomu šajā lietā viņš nav informēts. «Nezinu, nezināju un domāju, ka tas arī ir kaut kādā veidā pārpratums, ka viņš [Meļko] ņēma naudu no Alstom. Es par to neesmu pārliecināts,» viņš saka. Jautāts, kāpēc Livanovičs viņu informēja par maksājuma saņemšanu no Alstom, Miķelsons atbild, ka šādu sarunu neatceras. «Nevienā brīdī negribu teikt, ka tā ir mana saruna ar viņu. Sarunas mēs mākam likt kopā šajā tehnoloģijā, piedodiet, tīneidžeri to dara.» Mierizlīguma sarunas ar Alstom gan viņš atceras. «Protams, bija daudz un dažādi konsultanti, ietekmīgi un mazāk ietekmīgi cilvēki, kuri mēģināja kaut kādā veidā ietekmēt, [lai] ar Alstom mazliet draudzīgāk apietas,» taču to Miķelsons sauc par «normālu parādību».
Visu Latvenergo kriminālprocesu viņš no sākta gala uzskata par politisko pasūtījumu. «Tas nav vadošu politiķu zvans konkrētai iestādei, lūdzu, arestējiet to un to. Tā jau tas nenotiek. Bet tās ir ekonomiskās intereses, kas ir pietiekami lielas. Tie projekti, kurus man nācās kūrēt, varbūt vienam otram sajauca kārtis, ne tikai šajā valstī. Tāpēc es to traktēju kā politisko pasūtījumu,» skaidro Miķelsons.
Paši sev pasūta darbus
Bijušajai Latvenergo otrajai augstākajai amatpersonai Meļko rudenī nāksies sēsties uz apsūdzēto sola vēl vienā kriminālprocesā, kas radies no Latvenergo kukuļu izmeklēšanas. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 10.oktobrī sāks izskatīt lietu, kurā viņš apsūdzēts par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā. Par šādu pašu noziegumu vienlaikus tiesās arī divus Sadales tīklu bijušos vadītājus – valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andri Stalažu, kuri papildus vēl apsūdzēti par piedalīšanos valsts amatpersonai neatļautos mantiskos darījumos.
Tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka minētajām amatpersonām uzņēmumā Būvenergoserviss katram slēpti piederēja vismaz 10% daļu, par kurām viņi kā īpašnieki realizējuši ietekmi un guvuši labumu. Katras amatpersonas daļa uzņēmumā tiek lēsta 36 tūkstošu latu vērtībā. Būvenergoserviss bija liels Sadales tīklu pasūtījumu izpildītājs, un, kā var saprast no apsūdzības, Liuziniks un Stalažs pretēji likuma aizliegumam bija piedalījušies lēmumu pieņemšanā par pasūtījumu piešķiršanu Būvenergoservisam. Apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Neilgi pēc kriminālprocesa Būvenergoserviss mainījis nosaukumu – tagad tas ir Austrumu energoceltnieks. Jūnija beigās Konkurences padome šo uzņēmumu sodīja par ilgstošu dalību energobūvnieku kartelī, kas pirms dalības iepirkumu procedūrās vienojās par cenu un tādējādi kropļoja konkurenci.
Turki atzīst vainu
Prokuratūra punktu pielikusi vēl vienai nelielai kriminālprocesa epizodei. Kukuļu došanā Latvenergo faktiski ir atzinies Turcijas uzņēmums Gama, kurš ieguva 230 miljonus latu vērto līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju un solīja lielāko ienesumu Latvenergo šefu kabatās.
Turcijas uzņēmuma darbinieks kādam «konsultantam L» piedāvājis atlīdzību 3,4% apmērā no līguma summas jeb 7,9 miljonus latu, lai tas nokārtotu Latvenergo līguma piešķiršanu Gama. Prokuratūra nesauc vārdā aizdomās turēto konsultantu, taču, ņemot vērā aprakstīto ietekmi, var pieņemt, ka runa ir par to pašu Livanoviču. Konsultants piegādājis Gama citiem nepieejamu Latvenergo informāciju, kas uzņēmumam ļāva uzvarēt iepirkuma konkursā.
Pēc līguma noslēgšanas 2010.gada martā un pirmā maksājuma saņemšanas no Latvenergo turki uz «L» kontu Kipras bankā pārskaitījuši daļu atlīdzības – nepilnus 800 tūkstošus latu. Turpmākos maksājumus izjaucis KNAB, kurš noziedzīgi iegūtās naudas apritei izmantotajiem kontiem dažādu valstu bankās uzlicis arestus. Šajā epizodē arestēto naudu – ap 900 tūkstošiem latu dažādās valūtās – tiesa jau ir atzinusi par noziedzīgi iegūtu un konfiscējusi.
Lietas apstākļu noskaidrošanā Gama ir sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm un atlīdzinājusi kaitējumu, tāpēc prokurore Viorika Jirgena ir uzskatījusi par iespējamu izbeigt kriminālprocesu pret turkiem, piemērojot prokurora priekšrakstu. Vienošanās paredzēja, ka Gama samazina līguma summu ar Latvenergo par 3,4% un samaksā Latvijas valstij 850 tūkstošu latu sodu. 12 000 latu soda naudu samaksājis arī nelikumīgo atlīdzību organizējušais uzņēmuma darbinieks, kurš bija apsūdzēts par tirgošanos ar ietekmi.
Par personām, kas no Latvijas puses organizēja šo iepirkumu un saņēma kukuļus, pašlaik prokuratūra informāciju nesniedz, jo izmeklēšana turpinās. Zināms tikai tas, ka saistībā ar kukuļošanu TEC-2 otrās rekonstrukcijas kārtas iepirkumu kopumā apsūdzības celtas pieciem cilvēkiem, viņu vidū Latvenergo bijušajam šefam Miķelsonam. Viņš savu vainu neatzīst un pauž uzskatu, ka arī Gama lēmums samaksāt sodu un samazināt līguma summu nenozīmē atzīšanos kukuļdošanā. Turkiem neesot bijis citas izvēles, jo līguma nosacījumi paredzējuši, ka kukuļošanas aizdomu gadījumā Latvenergo «ir tiesības viņus izlikt no būvlaukuma, pie tam, viņiem būtu jāaiziet, atstājot visu, kas tur ir, un nesaņemot ne santīma». Piekrītot izlīgumam, Gama tomēr nopelnīšot, kaut mazāk.
Kukuļus Latvenergo vadītāji ņēmuši arī no TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbu veicēja – Spānijas uzņēmuma Iberdrola, par ko izmeklēšana turpinās un detaļas nav zināmas. KNAB agrāk ir informējis, ka par 124 miljonus latu vērto līgumu spāņi caur vairākām ārvalstīs reģistrētām firmām nodevuši vismaz 4,2 miljonus latu vērtu kukuli.
Pēc KNAB iepriekš sniegtās informācijas, kukuļošanas starpnieks, iesaistot citus cilvēkus, faktiski arī pārvaldījis Latvenergo bosiem domātos kukuļus. Lai slēptu naudas izcelsmi un kukuļus legalizētu, nauda ceļojusi starp neskaitāmām Latvijā un ārvalstīs reģistrētām firmām, ieguldīta nekustamajos īpašumos un amatpersonām piederošajos uzņēmumos.
KNAB minēto starpnieku vārdā nesauc, taču nopludinātās telefonsarunas ļauj izteikt pieņēmumu, kas tas varētu būt Livanovičs. Kādā sarunā ar Miķelsonu viņš pārrunā darījumus valūtu tirgū, kur pēdējās «valūtu vētras» ir ļāvušas labi nopelnīt, un informē, ka atbilstoši Miķelsona rīkojumam «200 uzliku uz vienas nedēļas depozītu». Ja šis «izmēģinājuma gājiens» došot labu rezultātu, «nu, tad liks kaut vai visu uz nedēļu». Miķelsons neatceras arī šādu telefonsarunu, kaut atzīst, ka Livanovičs viņu konsultējis dažos projektos un viņiem bijis kopējs uzņēmums (Innovia), kura plānos bijusi jaunu transformatoru izveide. «Šobrīd [tas] ir veiksmīgi nosists gar zemi, bet varbūt varēja būt Nokia veiksmes stāsts,» viņš saka.
Citā sarunas ierakstā Miķelsona un Meļko kopīgi dibinātās firmas Cell Finance menedžerim Livanovičs stāsta, ka abi firmas īpašnieki nevar ieguldīt tik lielu naudu, kāda būtu nepieciešama valūtas spekulācijām, jo viņi to nav deklarējuši. Tāpēc Livanovičs piedāvā iespēju, ka viņš pats kļūst par firmas darbinieku un šo naudu aizdod uz sava vārda.
«Naudas summa ir tik milzīga, ka vienā «ofšorā» to nevar glabāt, to ieguldīja dažādos labumos Latvijā un ārvalstīs,» agrāk intervijā stāstīja viens no Latvenergo lietas izmeklētājiem KNAB Jānis Baumanis. «Tā bija labi izstrādāta sistēma, gadiem darbojusies. Diezgan radoša,» – tā kukuļošanas sistēmu Latvijas lielākajā energouzņēmumā raksturoja viņa kolēģe Anda Rumjanceva.
Latvenergo izmeklēšanu kopumā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe vērtē kā lielu biroja veiksmi, par ko liecina Gama piekrišana samazināt TEC-2 rekonstrukcijas izmaksas par astoņiem miljoniem latu, kā arī valsts budžetā pārskaitītās konfiscētās summas un sodi. «Tas ir vairāku gadu KNAB budžets,» salīdzina Strīķe. Piedevām izmeklēšana bija starptautiska, un no tās ir izauguši kriminālprocesi arī citās valstīs.
Prokuratūra pašlaik atturas prognozēt, kad tiesā varētu nonākt pārējais Latvenergo kriminālprocess.
Pretpadomju pirāti
Savulaik Birgita Jonsdotira organizēja WikiLeaks darbu, bet nu Islandes parlamentā liek pamatus globālai digitālai revolūcijai
Trīs nedēļas paiet e-pastu sarakstē, lai norunātu interviju ar Birgitu Jonsdotiru (46), kas ir viena no trim Pirātu partijas deputātiem Islandes parlamentā un savas vēstules paraksta «ar dumpiniecisku prieku». Tiekamies Reikjavīkā tieši dienā, kad aprit gads, kopš WikiLeaks dibinātājs un Birgitas agrākais kolēģis Džūljens Asanžs patvērās Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Sarunas vietu viņa atklāj tikai desmit minūtes pirms norunātā laika. «Pirms četriem gadiem man pat nebija stabila darba, iztiku pelnīju kā gleznotāja, dizainere, mājaslapu veidotāja un rakstniece, taču tagad es cīnos par vārda brīvību visā pasaulē,» saka Birgita.
Jūsu pārstāvētā Pirātu partija ir pirmā šāda veida partija Eiropā, kas tikusi nacionālajā parlamentā. Vēlēšanās kopumā uzvarēja eiroskeptiskās partijas – kas tagad notiks ar Islandes ārpolitiku un iestāšanos Eiropas Savienībā?
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Islande nepievienosies ES, un tā iemesls ir vienkāršs – lielākā daļa iedzīvotāju to nevēlas. Kad izlēmām pievienoties, Islandē tika izplatīta masīva propaganda. Galvenokārt bija jautājumi par [ieguvumiem] zivju zvejas un zemkopības jomā. Jāuzsver, ka tolaik mums bija koalīcijas valdības. Islande lēma par labu pieteikuma iesniegšanai, jo tā bija prasība no sociāldemokrātiem, ko pārējiem vienkārši nācās pieņemt pēc [sociāldemokrātu uzvaras] 2009.gada vēlēšanās.
Tagad esam dīvainā situācijā – pašreizējā valdība ir kategoriski pret iestāšanos ES un nemitīgi atkārto, ka iestāšanās sarunas tiks iesaldētas. Lai uzzinātu tautas viedokli, jārīko referendums. Taču šeit sākas interesantākais – sabiedrības vairākums tagad vēlas pabeigt iestāšanās sarunas kaut vai tādēļ, lai uzzinātu, ko tieši dos pievienošanās ES.
Pirātu partijai patiesībā nav viedokļa par ES. Mūsu uzdevums ir cīnīties par referendumu rīkošanu, informācijas pieejamību sabiedrībai un ziņotāju aizsardzību. Mēs cenšamies padarīt valdību atvērtāku. Es personīgi esmu pret iestāšanos ES, vismaz pašlaik.
Kādi ir būtiskākie iebildumi?
Milzīgā birokrātija un dīvainie demokrātijas elementi, kuri dažbrīd nav izprotami. Kas tieši ir ES, kāds ir tās mērķis? Kādēļ Eiropas Komisijai ir tik liela vara? Kādēļ pāris cilvēkiem Briselē būtu jākontrolē dalībvalstu budžeti? Tas nekad nav bijis ES mērķis, taču tagad ir, un tas ir bīstami. Vēl mani uztrauc – arvien vairāk cilvēku, kuri strādā ES, pauž uzskatu, ka dalībvalstu starpā varētu sākties korupcija (ja vien tas jau nenotiek), lai tikai nodrošinātu mieru ES. Ja sabiedrība vēlas mieru, ES būtu jāpārdēvē par Miera savienību. (Smejas.) Esmu pragmatiska anarhiste. Nevēlos piedalīties birokrātiska monstra audzēšanā.
Cik caurskatāma un atvērta ir pati Islande?
Pašlaik ne visai. Lielai daļai sabiedrības ir vienalga, kas uzvar vēlēšanās. Sistēma maina cilvēkus, nevis otrādi. Esmu ļoti ieinteresēta visos iespējamajos veidos, kā iedrošināt cilvēkus pārmaiņām, iesaistīties lēmumu pieņemšanā, padarīt demokrātiju efektīvāku.
Piemēram?
Jau minētie referendumi. Pēc Islandes banku sabrukuma, kam sekoja ekonomiskā krīze, vairākas vietējās kustības vienojās, ka ir nepieciešama tiešāka demokrātija, vēl lielāka caurskatāmība, jauna konstitūcija. Tā arī sākās mana darbība politikā – no nelielām kustībām uz politisko partiju Pilsoņu kustība, kura darbojās pēc principa «izdari un bēdz».
Vai pēc tāda paša principa darbojas Pirātu partija?
Pirātu partija ir uz palikšanu. Mums jārada jauna digitālā revolūcija, un tas nebūs ātrs darbs. Vēlamies nodrošināt, lai sabiedrība varētu dalīties ar savām zināšanām, prasmēm un kontaktiem. Tam ir jānotiek visur, jo informācijai nav robežu. Viens no veidiem ir jau minētā tiešā demokrātija. Reikjavīkai ir interneta platforma Betri Reykjavik (Labāka Reikjavīka), kurā iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus pilsētas sakārtošanai. Pirātu partijai ir līdzīga platforma Betra Island, kurā var iesniegt parlamentam jaunus priekšlikumus un komentēt esošos.
Bet vai tam ir sabiedrības atbalsts?
Protams! Kā tad mūsu partija vēlēšanās pārvarēja 5% barjeru bez jebkāda finansējuma? Partijas biroju mēs ierīkojām nevis pilsētas centrā, bet ievācāmies krāmu tirgū. Satieku cilvēkus, kuri nav balsojuši par Pirātu partiju, taču pateicas par mūsu darbiem. Mēs ticam, ka katrs ir aktīvists. Piemēram, man neizdevās apturēt [Irākas] karu, taču es palīdzēju publicēt video, kurš mainīja pasauli.
Jūs runājat par WikiLeaks publiskoto ASV armijas video, kurā redzams helikopteru uzlidojums Irākas galvaspilsētai Bagdādei?
Jā, neilgi pirms tam es satiku Džūljenu Asanžu. Tolaik [2009.gadā] strādāju pie Islandes Moderno mediju iniciatīvas, kurai bija jārada pamats vārda brīvības aizsardzībai. Nesen Eiropas Parlaments pētīja Islandes mediju plānu un atzina to par kvalitatīvu – pastāv cerība, ka vismaz daļa no tā varētu tikt ieviesta arī ES dalībvalstīs. Pasaulē nav nevienas valsts, kuras likumdošana pasargā internetā pieejamos datus. Asanžs bija aizrāvies ar šo ideju, izteicās, ka Islande būs jaunā Šveice, tikai naudas vietā būs biti un baiti. Tad arī viņš pirmo reizi parādīja man šo uzbrukuma video. Viņam bija nepieciešama organizatoriska palīdzība, un es piekritu. Vēlāk biju WikiLeaks preses cilvēks. Vēlējos ieviest vismaz kaut kādu struktūru – nodrošināt ziņotāju anonimitāti, ieviest caurskatāmību, ieskaitot pārskatus par saņemto un izlietoto finansējumu.
Tomēr plāns netika īstenots. Kurš bija pret?
WikiLeaks tolaik nebija daudz cilvēku, nevēlos par to runāt sīkāk.
Jūs joprojām ticat WikiLeaks projektam?
Mūsdienās šādas platformas ir īpaši svarīgas, taču tajā pašā laikā es aktīvi strādāju pie tā, lai Islandes likumi novērstu WikiLeaks un to līdzinieku nepieciešamību. Faktiski plāns ir legalizēt informācijas brīvību, padarīt Islandi par ziņotāju un mediju paradīzi. Pie tā strādā žurnālisti, advokāti – neliela grupa, ieskaitot mani un pāris cilvēkus no Islandes Digitālās brīvības biedrības. Ir arī eksperti no Nīderlandes un Lielbritānijas. Mums ir plāns izstrādāt Islandes e-pastu servisu, kuru droši varētu izmantot ziņotāji un žurnālisti visā pasaulē, kā arī papildināt ANO cilvēktiesību deklarāciju ar punktu, ka ir jāaizsargā arī cilvēku privātums internetā. Nākamais solis būtu aizsargāt ziņotājus visā pasaulē.
Jūs runājat par atbalstu ASV Nacionālās drošības aģentūras datu nopludinātāja Edvarda Snoudena uzņemšanai Islandē, ja vien viņš to vēlēsies?
Pirmo reizi par Snoudenu uzzināju Kolorado kalnos – sēdēju vienā istabā ar Asanža advokātu, vērojām viņa runu no Ekvadoras vēstniecības. Pēc brīža man zvanīja Forbes žurnālists. Noskatījos interviju ar Snoudenu un sapratu – ir jārīkojas. Viņam būs nepieciešama visas pasaules palīdzība.
Es aicināju parlamentu rīkot diskusiju par Snoudenu, kā arī par ASV Nacionālās drošības aģentūras piekopto praksi. Tas ir Islandes drošības jautājums, jo arī mūsu iedzīvotāji tiek izspiegoti.
Kad es, Asanžs un citi aktīvisti pirms vairākiem gadiem brīdinājām, ka valdībām ir pieeja internetā publicētajai informācijai, reti kurš ticēja. Tagad ir svarīgi izglītot cilvēkus par kriptogrāfiju un veidiem, kā savu informāciju pasargāt. Arī valstij būtu jāsargā savi pilsoņi, jo var gadīties, ka FIB ierodas jūsu mājās. Viņi ieradās arī manā – ielauzās pa aizmugures durvīm, caur manu datoru. Visa mūsu dzīve ir šajā kastē, un tā ir jāaizsargā.
Kas notika pēc tam, kad FIB ieguva jūsu datus?
Tas joprojām nav skaidrs. Zinu tikai to, ka šajā lietā kopumā iesaistītas četras kompānijas. Man ir nojausma, ka viena no tām ir Google. Man ir plāns ar skaļu kampaņu slēgt visus savus Google kontus. Arī Facebook, jo ir pilnīgi skaidrs, ka viņi dara tieši to pašu. Vienīgā kompānija, kurai es uzticos, ir Twitter. Viņiem ir izcili advokāti, kuri cīnās par saviem lietotājiem. Bet nevienam jau nevar pilnībā uzticēties – kur ir garantija, ka Twitter netiek kādu dienu nopirkts kopā ar visiem maniem datiem un informāciju?
Par laimi, Eiropā tagad ir runas par «mūra» izveidi ap ES valstīm, kas varētu aizsargāt savus pilsoņus. Taču ir viens būtisks jautājums – uz kuru pusi koncentrēt šo aizsardzību. Ķīnu? Nē. Irānu? Šaubos. Ziemeļkoreju? Arī ne. Pareizā atbilde ir brīvības šūpulis – ASV. Tā ir valsts ar sapuvušu iekārtu, kas saprot vienīgi naudas valodu.
Kāds būtu risinājums?
Izdarīt spiedienu uz sociālajiem medijiem un valdībām. Iestāties par savām tiesībām netikt izsekotiem. Pilnībā piekrītu Ķīnas aktīvista Ai Veiveja teiktajam, ka ASV ir jaunā Ķīna. Vienīgais veids, kā vairākums sabiedrības sāk apjēgt pašlaik notiekošā nopietnību, ir tad, ja ASV salīdzina ar Ķīnu. Tas ir kā atgriezties Padomju Savienībā. Depresīvi.
Vērojot Snoudena publicēto karti ar valstīm, kurās notikusi noklausīšanās vai datu ieguve, nerodas pārliecība, ka tas varētu būt viegli paveicams process.
Sociālie mediji nepazīst robežas. Tas var notikt ar ikvienu un jebkur. Snoudena gājiens mainīs pasauli. Drīz pienāks brīdis, kad vairs nevarēs apklusināt ziņotājus. Paskatieties, kas notika ar ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieku Tomasu Dreiku, kas izvēlējās neklusēt! Viņa dzīve ir izpostīta, viņš vairs nevar atrast darbu. Līdzīga situācija ir ar Bredliju Meningu [WikiLeaks svarīgāko avotu, ko ASV pašlaik tiesā]. Viņam bija tikai 23 gadi, kad viņu apcietināja. Viņš tika gadu spīdzināts. Taču Snoudenu nevarēs ignorēt. Arī es esmu Edvards Snoudens, arī es esmu Bredlijs Menings. Mēs visi esam.
Latviešu «Davosa»
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma 10 idejas Latvijas attīstībai
Pēdējos gados bieži dzirdēta atziņa, ka krīze ir arī iespēja. Šādā rakursā var aplūkot daudzas lietas, to skaitā arī emigrāciju, kura ir kļuvusi par vienu no dominējošajām problēmām Latvijas sabiedrības apziņā. Taču ārzemēs dzīvojošie var būt arī resurss. Ar savu pieredzi viņi var gan sniegt padomus, gan palīdzēt atrast un nostiprināt kontaktus citās valstīs.
Ar šādu domu pēc Pasaules Brīvo latviešu apvienības un ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu Dziesmusvētku laikā Rīgā notika pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Piedalīties gribētāju bija tik daudz, ka organizatoriem bija daudziem pat jāatsaka. Konferences priekšvakarā dalībniekiem organizētās vakariņās premjers Valdis Dombrovskis izteicās, ka valdība būtu gatava atbalstīt šāda foruma kļūšanu par sava veida latviešu «Davosu», kurā regulāri no visas pasaules pulcējas ar Latviju saistīti uzņēmēji, lai apmainītos ar idejām un veidotu sakarus. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs rosināja radīt interneta vietni latviešu izcelsmes uzņēmējiem, lai veidotu kontaktus. Paneļdiskusijās tiešām izskanēja daudz vērā ņemamu ideju, no kurām dažas nododam tālāk lasītājiem.
1. Ir pierādīta korelācija starp valsts labklājību un tās novērtējumu Transparency International Corruption Perception Index. Turklāt, jo caurskatāmāka valsts pārvalde – no ciematiem līdz prezidentiem -, jo augstāka valsts patiesā labklājība. Mums visiem jāturpina pieprasīt arvien augstāku caurskatāmību valsts lēmumos un rīcībā. Caurskatāmība ir stipruma izpausme, nevis vājība, kas kaut kā administratīvi jāvada.
Baiba Rubesa, bankas Citadele padomes locekle
2. Lai provocētu, rosinu noteikt, ka 2030.gadā Latvija būs 20.vietā pasaulē pēc IKP uz cilvēku, vienlaikus saglabājot nacionālas valsts stūrakmeņus. Tas būtu Austrijas, Nīderlandes, Zviedrijas līmenī. Jāpakārto šim mērķim viss. Izglītībā vajag orientēties uz radošumu, uzņēmību, iniciatīvu un ikviena spēju attīstīšanu. Veselībā – galvenais ir prevencija, uzsvars uz veselīgu dzīvesveidu. Jāveic arī konstitucionālā reforma, lai stiprinātu izpildvaru, kas var pieņemt lēmumus un virzīties uz priekšu.
Aigars Rostovskis, Turība līdzīpašnieks
3. Latvijai kā otrajai zaļākajai zemei pasaulē būtu prātīgi rapsi un atmatas aizstāt ar kaņepēm un kļūt par otro lielāko kaņepju ražotāju pēc Francijas, kur tās audzē aptuveni 10 000 hektāru. Kaņepes ir jānovāc 100-130 dienas pēc iesēšanas, starplaikā nekas ar tām nav jādara. Nekādi pesticīdi vai herbicīdi – kaņepes pāraug visas nezāles un no bioloģiskās lauksaimniecības un inovatīvās attīstības viedokļa nākamajos gadsimtos būs viens no galvenajiem augiem. Ir aplēsts, ka no kaņepēm var iegūt vairāk nekā 30 000 produktu, sākot no papīra, drēbēm, būvmateriāliem, turpinot ar degvielu, farmāciju un bioloģisko kosmētiku. Ir selekcionētas šķirnes, kuras faktiski vairs nesatur narkotiskās vielas. Kaņepes ir Latvijas lauksaimniecības nākotne.
Kārlis Āboliņš, ekonomists un uzņēmējs, Luksemburga
4. Ja gribam panākt Latvijas ekonomikas izrāvienu, ir jāsaprot, ka bez spēcīgas Latvijas identitātes un tēla potenciālo pircēju acīs tas nav iespējams. Kompāniju vislielākā vērtība ir zīmols, un tas pats attiecas uz valstīm. Zīmolam jābūt atšķirīgam no konkurējošām valstīm – jāizceļas un jāpaliek atmiņā, uzrunājot mērķauditorijas vajadzības gan ar prātu, gan sirdi. Vissvarīgākais – zīmola izveidei, lietošanas kontrolei un valsts mēroga koordinēšanai ir jāizveido spēcīga valsts apstiprināta Latvijas Zīmola padome, kam jāvada šis darbs ar visām ieinteresētajām pusēm.
Andris Umblijs, McKinsey&Company vecākais eksperts, Lielbritānija
5. Latvija varētu piesaistīt ārvalstu tirdzniecību un investīcijas, uzlabojot un paplašinot Nepieciešama arī nodokļu vienkāršošana, lai varētu palielināt tirdzniecības apjomu ar Krieviju, Āziju un būtiski celt tirdzniecības apjomus, nopietni sacensties par pasaules lielfirmu apkalpošanu. Patlaban Latvijā ir otrās visaugstākās dzelzceļa piekļuves izmaksas ES un trešā viszemākā pārvadājumu tirgus daļa no kopējā tranzīta – 2%, kamēr vidējais rādītājs ES ir 17,7%.ostu infrastuktūru, paātrinot modernizāciju dzelzceļu tīklā, noliktavās un galvenajos autoceļos.
Uldis Sīpols, Procter&Gamble viceprezidents, ASV
6. Singapūra neuzskata, ka ir veikusi ko oriģinālu, palielinot savu IKP no 500 ASV dolāriem uz cilvēku 1965.gadā līdz 50 000 dolāru mūsdienās. Mēs analizējām citu valstu paveikto, jo daudz kas labs jau pasaulē ir izmēģināts, taču vienlaikus mēs arī nekopējām nevienu citu valsti, jo vēsturiskie apstākļi mainās. Mūsu panākumi balstās uz trim vienkāršiem principiem – meritokrātiju (godīga pārvalde, ko īsteno labākie), ambīcijām (imigrantu nācijā ir attīstīts uzņēmības gars), pragmatismu (neesam dogmatiski ideoloģiju piekritēji, bet skatāmies, kas reāli darbojas). Iespējams, šī karte (MAP) var palīdzēt arī Latvijai.
Sevs Tiams Lovs, Global Leadership Forum, Singapūra
7. Pašlaik notiek trešais pasaules karš – tā ir valstu cīņa par cilvēkiem. Mazai valstij ir jārīkojas gudri. Viens no risinājumiem ir uzturēšanās atļaujas, caur kurām Latvijā trīs gados ir investēts jau pusmiljards eiro. Cita ideja – augstākā izglītība. Britu universitātēs 17% studentu ir ārzemnieki. Liels studentu pieplūdums ir no Ķīnas, kur ir ļoti daudz bagātu cilvēku. Latvijas rezultāts pašlaik ir 3,7%, mēs varam konkurēt un, kā minimums, sasniegt Lielbritānijas rādītāju. Un pēc gadiem mums būs desmitiem tūkstošu Latvijas «vēstnieku», kas atcerēsies studiju gadus Rīgā un to, cik gards bija Valmiermuižas alus.
Kārlis Cerbulis, NCH Capital Inc. viceprezidents
8. Nevienā Holivudas tirgū neesmu redzējusi Latvijas skaņu ierakstu studiju pakalpojumus. Atšķirība cenās starp Austrumeiropu un Holivudas studijām ir desmit reizes. Holivudas producenti ir skopi, Prāga un Bratislava viņiem apnikusi – lūk, Latvijas iespēja!
Lolita Ritmane, komponiste, Emmy balvas laureāte
9. Vajadzīgas spēcīgas tehnoloģiskās un dabaszinību universitātes, kā arī uzņēmējdarbības izglītība, kas patlaban ir drausmīgā kvalitātē. Agrīnā sēklas nauda jaunuzņēmumiem ir nepietiekama. Grantiem ir sava loma, bet dot tos lielam uzņēmumam ir kā pieradināt meža zvērus pie barības, tā nav orientēšanās uz rezultātu. Pārstāvu viedokli, ka viss ir galvā, un galva ir jaunu uzņēmumu kultūra – dalīšanās, tīklošanās, kļūdīšanās, atvērtība dažādajam.
Viesturs Sosārs, Real Sound Lab līdzīpašnieks
10. Neder filozofija, kas liek visu uz vienu mērķi – ieviest eiro vai pēc desmit gadiem sasniegt Eiropas vidējo līmeni. Viss jādara pakāpeniski. Mana vecmāmiņa teica: ja gribi smilšainā zemē labu burkānu ražu, no sākuma kartupeļi jāstāda. Uzņēmējdarbībai Latvijā pietrūkst pakāpeniskuma. Bet tiem, kas sūdzas par birokrātisko slogu Latvijā, ieteiktu pastrādāt Itālijā.
Uldis Pīlēns, UPB holdings īpašnieks
Ideju izlases veidošanā piedalījās arī Elizabete Rutule, Elīna Stengrēvica, Sergejs Pavlovs
Kam eiro makā kritīs?
Valūtas nomaiņa Latvijā skars ikvienu, radot gan ieguvumus, gan zaudējumus
Jebkurās pārmaiņās parasti ir gan uzvarētāji, gan zaudētāji. Arī eiro ieviešanā, kuras rezultātā dažādiem uzņēmumiem un cilvēku grupām būs uzreiz redzamas un skaidri aprēķināmas izmaiņas finanšu situācijā.
Taču ir arī netveramākas, emocionālākas lietas. Kā redzams pēc aptaujām, Latvijā daudzi cilvēki baidās, ka līdz ar eiro ieviešanu zaudēsim daļu savas identitātes. Pērn veiktā Eurobarometer aptaujā ir izpētīta attieksme pret kopējo valūtu septiņās ES valstīs, kas apņēmušās ieviest eiro, un Latvijā ir visaugstākais iedzīvotāju skaits (68%), kas piekrīt apgalvojumam, ka, ieviešot eiro, valsts zaudēs nozīmīgu daļu savas identitātes. Lietuvā tam piekrīt 55%, bet Rumānijā, Polija un Ungārijā tikai ap 40% aptaujāto. Emocionālā saikne ar latu noteikti ir viens no galvenajiem skaidrojumiem sabiedrības pārsvarā noraidošajai attieksmei pret eiro ieviešanu, tomēr stipri jāšaubās, vai naudas maiņa tiešām nozīmēs, ka latvieši pēkšņi vairs nesapratīs, kas esam.
Citā kategorijā atrodas daudzie solījumi un draudi, kuri piesaukti ilgstošajās debatēs par eiro. Atbalstītāji uzbur virkni labumu tautsaimniecībai un vēl piebilst, ka eiro ir apdrošināšanas polise pret dažādiem satricinājumiem, noliedzēji biedē ar jaunām krīzēm un lieliem izdevumiem, glābjot citas eirozonas dalībvalstis – neveiksminieces.
Taču patiesībā nākotne ir neprognozējama, un, tāpat kā metot monētu, labākajā gadījumā varam runāt tikai par dažādām varbūtībām. Vai valstij paveiksies un augšā paliks ģerbonis, vai arī nāksies aprēķināt zaudējumu skaitli, to rādīs tikai laiks.
Ieguvēji
Eiro kredītu ņēmēji, jo nebūs jāmaksā par konvertāciju. Latvijas rezidentiem (privātpersonām un uzņēmumiem) izsniegto kredītu vērtība latos pašlaik pārsniedz 10 miljardus, un no tiem 81% ir izsniegts eiro valūtā.
Andris Vilks, finanšu ministrs un eiro kredītņēmējs: «Cilvēkam ar 1000 eiro ikmēneša maksājumu ieguvums no eiro ieviešanas tikai no konvertācijas izdevumu izzušanas būtu līdz 120 eiro gadā. Papildus konvertācijas izmaksām varētu mazināties kredītu procentu likmes, izzūdot devalvācijas riskam.»
Eksportētāji un importētāji, kuriem nebūs valūtas maiņas izmaksu un riska.
Edgars Štelmahers, veļas ražotāja New Rosme vadītājs: «Ieguvums būs, jo mums daudz ienākumu ir eiro, un, ja algas un norēķini būs eiro, ietaupīsim uz konvertācijas rēķina. Piemēram, pērn uzņēmums konvertācijā zaudēja 25 tūkstošus latu. Bet, tā kā esam arī mazumtirgotāji, eiro ieviešana mums nesīs arī izmaksas.»
Bieži ceļotāji, jo nebūs jāmaksā par valūtu maiņu. Pērn Latvijas tūristi ārvalstīs iztērējuši 338 miljonus latu, no tiem 199 miljonus ES valstīs, vēsta CSP.
Lūcija Kavale, ekonomikas profesore un ceļotāja: «Kā ekonomiste esmu pret eiro, bet kā ceļotāja – par. Vairs nav jāiespringst par eiro konvertāciju, domājot un rēķinot cenas. Arvien vairāk eiro kļūst populārs ārpus ES. Kenijā un Vjetnamā faktiski visos tirdziņos izmanto eiro. Eiro kļūst plašāks, līdz ar to ērtāks no naudas plānošanas viedokļa. Arī tūristiem no citām valstīm eiro ir saprotamāks nekā lats.»
Augstas kvalitātes mājokļu īpašnieki, jo var pieaugt nerezidentu interese.
Māris Gailis, ekskluzīvu īpašumu attīstītājs: «Neliels ieguvums varētu būt. Īpašumu cenas jau tagad ir eiro valūtā, tāpēc mums jātērē nauda konvertācijai. Kad valūtu riski ir mazāki, arī pircējiem vajadzētu būt drošākai sajūtai. Ja būs pieprasījums, cenas ekskluzīvajiem īpašumiem var palielināties. Taču kopējo nekustamo īpašumu tirgu eiro ieviešana stipri neietekmēs.»
Numismāti un tirgotāji, jo pieaugs kolekciju latu vērtība.
Madis Gerbaševskis, Rīgas Numismātikas salons: «Jau tagad pirmās īpašās latu monētas vairs nevar atrast, un nākotnē tās būs tikai dārgākas. Varbūt Latvijas Banka, kā dažas citas valstis, izdos arī īpašas 1,5 eiro monētas – arī tās latviešu kolekcionārus interesēs.»
Zaudētāji
Naudas mijēji, kas pelna no latu un eiro konvertēšanas.
Juris Žuravļovs, a/s Marika īpašnieks: «Eiro mums aizņem 30% no visas plūsmas. Mēģināsim pārgrupēties, nodarboties vairāk ar komunālajiem maksājumiem, varbūt kādu atlaidīsim no darba. Iespējams, palielināsies eiro apmaiņa pret dolāru.»
Ivars Svilāns, Swedbank komunikācijas vadītājs: «Liela ieņēmumu pozīcija bankai samazināsies. Pēc LB datiem, pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāji un uzņēmumi eiro konvertācijā iztērējuši 600 miljonus eiro. Arī mūsu tiešās izmaksas eiro ieviešanai ir visai lielas – aptuveni 10 miljoni eiro, pašlaik tikai ar to mūsu bankā strādā ap 200 cilvēku. Pāreja uz eiro spiež domāt par efektivitāti.»
Mazumtirgotāji, jo rodas tehniskas papildu izmaksas.
Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs: «Pāreja uz eiro nozīmē būtisku gatavošanās procesu – nepieciešama kases sistēmu un kases aparātu pielāgošana, lai pārejas posmā apritē varētu būt abas valūtas. Tāpat ieguldījumi nepieciešami jaunā drošības sistēmā, jo tiek lietotas atšķirīgas ierīces naudas viltojumu noteikšanai eiro un latiem. Šis process uzņēmumam varētu izmaksāt vismaz 150 000 latu.»
Bankas, kas orientējas uz nerezidentiem, jo eirozona gatavojas ieviest stingrāku centralizētu banku regulēšanu.
Ruslans Stecjuks, Rietumu bankas pirmais viceprezidents gan nepiekrīt: «Starptautiskie klienti izvēlas Latviju nevis «liberālisma», bet stabilas ekonomikas, banku reputācijas un izcila servisa dēļ. Esam pārliecināti, ka eiro ieviešana pozitīvi ietekmēs Latvijas un banku sistēmas tēlu starptautisko klientu un investoru acīs.»
Lata devalvācijas piekritēji, jo šāds solis vairs nebūs iespējams.
Jānis Ošlejs, ekonomists: «Izvairoties no vienas krīzes, varam sagaidīt citu. Pašlaik Latvija atkārto ES perifērijas ekonomisko modeli – pārdodam krieviem mājas, neveidojam eksportu rūpniecībā kā ES labo valstu piemēros.»
Eiro pretinieki, jo viņu politika nav īstenojusies.
Nikolajs Kabanovs, Saeimas deputāts, Saskaņas centrs: «Man patīk būt kopā ar tautu. Domāju, ka patiesībā zaudēs patērētāji, jo būs inflācija. Kopumā zaudēs Latvija, jo atteikšanās no savas valūtas ir liela kļūda. Ieguvēji ir tie, kam ir kredīti eiro, bet viņu ir mazākums no sabiedrības. Latvijai pēc 3-5 gadiem draud krīze, kas būs līdzīga iepriekšējai.»
Nenoteikti
Daudzi argumenti par vai pret eiro ieviešanu saistīti ar potenciālajiem ieguvumiem un riskiem tautsaimniecībā kopumā. To varbūtība ir grūti nosakāma, efektu lielums strīdīgs, bet lielākā vai mazākā mērā tie ietekmētu visus Latvijas iedzīvotājus.
Uzvarēsim, ja:
– pieaugs investīcijas,
– samazināsies procenti kredītiem,
– valsts varēs izdevīgāk aizņemties un mazāk tērēt budžeta naudu aizdevumu apkalpošanai,
– grūtā brīdī saņemsim palīdzību no citām eirozonas valstīm un Eiropas Centrālās bankas.
Zaudēsim, ja:
– eiro dēļ pieaugs inflācija,
– būs jāpiešķir nauda kādai citai krīzē nonākušai eirozonas valstij,
– eiro siltumnīcā atkal pārkarsīs ekonomika, novedot pie jaunas krīzes.
