Pretpadomju pirāti

Savulaik Birgita Jonsdotira organizēja WikiLeaks darbu, bet nu Islandes parlamentā liek pamatus globālai digitālai revolūcijai

Trīs nedēļas paiet e-pastu sarakstē, lai norunātu interviju ar Birgitu Jonsdotiru (46), kas ir viena no trim Pirātu partijas deputātiem Islandes parlamentā un savas vēstules paraksta «ar dumpiniecisku prieku». Tiekamies Reikjavīkā tieši dienā, kad aprit gads, kopš WikiLeaks dibinātājs un Birgitas agrākais kolēģis Džūljens Asanžs patvērās Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Sarunas vietu viņa atklāj tikai desmit minūtes pirms norunātā laika. «Pirms četriem gadiem man pat nebija stabila darba, iztiku pelnīju kā gleznotāja, dizainere, mājaslapu veidotāja un rakstniece, taču tagad es cīnos par vārda brīvību visā pasaulē,» saka Birgita.

Jūsu pārstāvētā Pirātu partija ir pirmā šāda veida partija Eiropā, kas tikusi nacionālajā parlamentā. Vēlēšanās kopumā uzvarēja eiroskeptiskās partijas – kas tagad notiks ar Islandes ārpolitiku un iestāšanos Eiropas Savienībā?

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Islande nepievienosies ES, un tā iemesls ir vienkāršs – lielākā daļa iedzīvotāju to nevēlas. Kad izlēmām pievienoties, Islandē tika izplatīta masīva propaganda. Galvenokārt bija jautājumi par [ieguvumiem] zivju zvejas un zemkopības jomā. Jāuzsver, ka tolaik mums bija koalīcijas valdības. Islande lēma par labu pieteikuma iesniegšanai, jo tā bija prasība no sociāldemokrātiem, ko pārējiem vienkārši nācās pieņemt pēc [sociāldemokrātu uzvaras] 2009.gada vēlēšanās.

Tagad esam dīvainā situācijā – pašreizējā valdība ir kategoriski pret iestāšanos ES un nemitīgi atkārto, ka iestāšanās sarunas tiks iesaldētas. Lai uzzinātu tautas viedokli, jārīko referendums. Taču šeit sākas interesantākais – sabiedrības vairākums tagad vēlas pabeigt iestāšanās sarunas kaut vai tādēļ, lai uzzinātu, ko tieši dos pievienošanās ES.