Pirms dažiem gadiem Rīdzenes numuriņā Ainārs Šlesers partneriem stāstīja par vērienīgiem biznesa plāniem savos īpašumos, kas oficiāli viņam nemaz nepieder. KNAB jau vairāk nekā divus gadus turpina šķetināt sarežģīto «oligarhu lietu». Optimismu par lietas iznākumu zaudējis arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, taču Juta Strīķe sola: rezultāts būs
Par to, ka attēlā redzama Zaķusala Daugavā, nevis kāda izklaides saliņa Āzijā, liecina vairs tikai vecais televīzijas tornis salas galā. Augstceltnes apjomīgā ēku kompleksa modelī pie sienas uzņēmēja Viestura Koziola darba kabinetā uzbur mazliet futūrisku ainu.
«Pie tā es tagad strādāju,» saka Koziols. Ar uzņēmēju tiekos viņa birojā Brīvības ielā, pie durvīm plāksnīte ar norādi uz SIA WEB projekti. Šī firma viņam pieder pilnībā, kā arī daļas vēl 22 kapitālsabiedrībās, to skaitā vienā uzņēmumā pusmiljona, dažos citos – vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Koziols stāsta, ka pašlaik meklējot investorus vērienīgajam Zaķusalas apbūves projektam.
Viņš sagaida mani mundrs, uzsvērti draudzīgs un cienā ar «Rīgā gardākajām» biezpienmaizēm, taču ātri iekaist par nepatīkamiem jautājumiem. Viņš piekritis runāt par tā saukto oligarhu lietu, kurā jau vairāk nekā divus gadus turpinās izmeklēšana. KNAB pārbauda aizdomas, ka virkne vērtīgu īpašumu slēpti pieder politikas darboņiem, kas publiskajos amatos rūpējušies par savu personīgo kabatu. Biežāk piesauktais vārds «oligarhu lietā» ir Koziola sens biznesa partneris Ainārs Šlesers, kura mājās Saeima 2011.gada vasarā nepieļāva kratīšanu, tā pamudinot prezidentu Valdi Zatleru rosināt parlamenta atlaišanu, bet sekojošās vēlēšanas no politiskās skatuves aizmēza gan Šleseru, gan viņa politisko sabiedroto Andri Šķēli.
Koziols: nekad, nekad, nekad
Zaķusalas apbūves projekts ir ar senu, dāsna pašvaldības atbalsta piesātinātu vēsturi – 2002.gadā Gundara Bojāra vadītā dome uz 49 gadiem iznomāja vairākus apbūves gabalus kopumā 12,6 hektāru platībā Zaķusalā, bet 2005.gadā, mēnesi pirms vēlēšanām, atkārtoti noslēdza līgumu ar iznomātājiem – SIA Zaķusala Estate. Kad pie varas Rīgā nāca Nila Ušakova (Saskaņas centrs) un Aināra Šlesera (LPP/LC) veidotā koalīcija – 2009.gadā -, pašvaldība piekrita zemes atsavināšanai par labu šim uzņēmumam. Par vairāk nekā 12 hektāru lielo apbūves gabalu firma samaksāja Rīgas domei 1,3 miljonus latu jeb 10,3 latus par kvadrātmetru. Toreiz izskanēja minējumi, ka šajā vietā varētu veidot azartspēļu paradīzi, tādu kā «mazo Lasvegasu». Apstiprinājumu šādiem plāniem deva arī tā dēvētās Rīdzenes sarunas – izmeklētāju veikti slepeni ieraksti, kas fiksē Aināra Šlesera sarunas ar darījumu partneriem viesnīcas Rīdzene luksusnumurā 2010.gadā. Šīs sarunas 2011.gada nogalē publiskoja portāls Pietiek.com, ļaujot ikvienam ielūkoties tālaika politiskās elites biznesa aizkulisēs.
Kaut Šleseram oficiāli nepieder ne Zaķusala Estate, ne daļas tās mātesfirmās, 2010.gada 14.oktobrī Šlesers ar Koziolu runā par šā projekta virzību un izvērtē tā plusus, salīdzinot ar iecerēm Andrejsalā. «Kas ir labi Zaķusalā? Es vienkārši redzu, tur var taisīt lielos… Apartamentu viesnīcu, apartamentu dzīvokļus tirgot priekš ārzemniekiem, tiem pašiem krieviem. Plus tas kazino destination*, viss,» ierakstā klāsta Šlesers.
Tā paša gada 3.novembrī tajā pašā viesnīcas numuriņā viņš kādam uzņēmējam atklāj, ka pašam pieder puse kapitāldaļu šajā projektā. «Man jau arī ir visādi projektiņi, kuri vēsturiski sākti. Un viens no tiem ir Zaķusala. Bet viņš ir iesaldējies uz ilgu laiku. Tur ir savi mīnusi, plusi. Bet viņš ir privāts, tur 12 hektāri zemes. Nu, tur ir mums viens norvēģu uzņēmums, kurā es piedalos ar 50 procentiem, otri 50 ir vēl vienai struktūrai.»
Uzņēmumu reģistra oficiālie dati liecina, ka 50% firmā Zaķusala Estate pieder norvēģu kompānijai Tritan Group AS, otra puse – SIA Merks. Savukārt viens no Tritan Group AS kapitāldaļu līdzīpašniekiem ir Koziols.
«KNAB pie manis mājās dabūja Norvēģijas reģistra notariāli apstiprinātu apliecinājumu, kam pieder kompānija Tritan, kam pieder kompānija Asito (Asito Holding ir viens no ķēdes uzņēmumiem, caur kuru Koziolam pieder daļas Jaunrīgas attīstības uzņēmumā (JAU), kas savukārt plāno vērienīgus attīstības projektus Andrejsalā – red.). Visas norvēģu kompānijas, kas man pieder – tur ir norvēģu reģistra dokumenti, notariāli apstiprināti – [īpašnieks ir] Viesturs Koziols,» savas īpašumtiesības uzsver uzņēmējs.
Koziols ļauj izlasīt latviskotu Šveices prokuratūras atbildi uz KNAB lūgumu sniegt tiesisko palīdzību, meklējot Zaķusalas Estates, JAU, Zein Holding un vēl vienas Šveices kompānijas patiesos īpašniekus. JAU pieder plaši īpašumi jau minētajā Andrejsalā, savukārt Zein Holding ir viens no akcionāriem Rīgas Tirdzniecības ostā – loģistikas firmā, kas vērienīgi attīstījusies Rīgas brīvostā un pērn kļuva arī par mediju holdinga Diena īpašnieku. KNAB palīdzības lūgumā pauž aizdomas, ka Koziols ir «Šlesera fiktīvā persona», kā arī lūdz Šveici sniegt informāciju par virkni naudas pārskaitījumu saistībā ar minētajām kompānijām. Šveiciešu atbildē lasāms, ka uzņēmumu īpašnieks ir Koziols.
«Tur Šlesers tuvumā nav bijis. Ne pie dibināšanas, ne pie kompānijas finansēšanas, ne pie dividenžu saņemšanas. Viņš nekad, nekad to nav saņēmis. Nekad, nekad nevienu maksājumu viņš nav saņēmis no šiem uzņēmumiem,» nepagurstoši uzsverot «nekad», man stāsta Koziols. Viņš arī kategoriski noraida, ka Šlesers kā satiksmes ministrs valdībā vai vicemērs Rīgas domē būtu sekmējis šo uzņēmumu darbību. «Es Šleseram nekad, nekad neesmu lūdzis, lai viņš palīdz kādam no šiem uzņēmumiem. Nekad, nekad.»
Šī ir tikai viena epizode no apjomīgās «oligarhu lietas», kas labi raksturo situāciju šajā lietā kopumā – no vienas puses, ir sarunu ieraksti, no otras puses, ar to vien nepietiek amatpersonu vainas pierādīšanai, patieso labuma guvēju konstatēšana var būt juridiski sarežģīta. «Es nezinu, ko nozīmē fiktīva persona. Kad es eju uz veikalu pirkt pienu, es to pērku kā Koziols vai kā Šlesera fiktīva persona?» saka Koziols.
Jāizķemmē 173 personu konti
Kā liecina informācija, kas ir žurnāla Ir rīcībā, KNAB izmeklētāji joprojām strādā visos trīs sākotnēji izvēlētajos «oligarhu lietas» virzienos. Vistālāk pavirzījusies izmeklēšana tā dēvētajā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļošanas epizodē. Tā attiecas uz 2010.gada rudeni, kad 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Šlesers grasās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā. Izmeklētāji secinājuši, ka Šlesers vērsies pie Aivara Lemberga, mēģinot viņu pierunāt, lai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis – brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks – balsotu par Šlesera partijas biedra Andra Amerika apstiprināšanu brīvostas priekšsēdētāja amatā, bet Lembergs par to esot pieprasījis, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu Mediju nama izdevumos.
Ir zināms, ka KNAB bija vēlējies šo salīdzinoši nelielo epizodi izdalīt kā atsevišķu kriminālprocesu, ko arī ātrāk varētu virzīt kriminālvajāšanas sākšanai, taču prokuratūra kā KNAB izmeklēšanu uzraugošā iestāde pērn to noraidījusi, uzskatot, ka šo epizodi nevar nodalīt, neatbildot uz jautājumu, kas ir patiesie Rīgas Tirdzniecības ostas (RTO) īpašnieki.
Šis ir otrais virziens, pie kura strādā KNAB. Izmeklētāji pārbauda, vai caur virkni uzņēmumu patiesie RTO īpašnieki nav Šlesers, Šķēle un Lembergs. Visi trīs to kategoriski noliedz. Šķēle atteicās no komentāriem, savukārt Lembergs uzskata, ka lieta ir safabricēta un «tas ir politisks kriminālprocess, neizsakāmi politiskāks nekā Navaļnija lieta». «Nez kāpēc par to nesatraucas ES un ASV augstākās politiskās aprindas.»
Tomēr RTO vadībā pašlaik atrodami vairāki ar oligarhiem saistīti ļaudis. Piemēram, Jānis Svārpstons, kura kā Kempmayer Media Latvia valdes locekļa vārds savulaik izskanējis līdzās Šķēlem Digitālgeitas ietvaros, LPP/LC savulaik dažādiem amatiem virzītais Jānis Maršāns un Lemberga dēlam labi pazīstamais Jānis Lācis.
Ne Šlesera, ne Šķēles, ne Lemberga deklarācijās neatrast RTO vai to daļu īpašnieku nosaukumus, taču, ja KNAB pierādītu, ka politiķi slēpti kontrolē šo uzņēmumu, viņus varētu saukt pie atbildības par valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citiem noziegumiem.
Par to, cik apjomīga ir šī pārbaude, liecina kaut vai tas, ka tiek analizēti 173 juridisku un fizisku personu banku konti, dažām lietā iesaistītajām personām pieder vairāk nekā 20, citām – vairāk nekā 30 banku konti. Pagaidām pāragri spriest, kad šajā virzienā varētu sagaidīt kādu rezultātu. Pašlaik darbs koncentrēts uz patiesā labuma guvēju pierādīšanu. KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore intervijā uzsver – pagājuši padsmit gadi, kopš tikusi dibināta pētāmo uzņēmumu ķēde. «Mēs pašlaik analizējam šos kontus, šo darījumu ķēdi un noskaidrojam patiesos labuma guvējus. Saprotam, ka šie darījumi ir veikti ļoti profesionāli – ar augsti apmaksātu, augstas profesionalitātes juristu un finansistu piesaisti. Tas ir lielais darbs, kas mums jāatšķetina, lai saprastu kā ir noticis, kas ir noticis.» Šikore uzsver: «Tur nevar būt aizdomas, ka tas kādam pieder, ir jāpierāda, ka kādam pieder.» Pēdējo gadu laikā KNAB darba kārtībā bijuši vairāki apjomīgi kriminālprocesi, kas veiksmīgi pabeigti, tāpēc tagad spēki tiks koncentrēti šīs lietas pabeigšanai, skaidro KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. «Izmeklējot Latvenergo, izmeklējot Daimler [kukuļošanas lietas], mēs esam kļuvuši vēl pieredzējušāki, vēl gudrāki,» uzsver Strīķe.
Trešais virziens, pie kura KNAB turpina darbu šajā procesā, ir saistīts ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic, tās ilglaicīgā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamu Šlesera saikni ar Flika firmu Baltijas Aviācijas sistēmas. Šī firma agrāk bija svarīgs airBaltic akcionārs un turpina ar valsti cīnīties par ietekmi aviokompānijā, ko zaudēja pēc sava finansiālā balsta – Krājbankas – kraha. Šis izmeklēšanas virziens kopš lietas ierosināšanas ir gājis plašumā, tāpēc ir izdalīti divi atsevišķi kriminālprocesi. Tādējādi kopumā «oligarhu lietas ietvaros» KNAB izmeklētāji tagad strādā pie trim kriminālprocesiem, no kuriem neviens vēl nav nodots prokuratūrai, lai tā izvirzītu apsūdzības un nodotu lietas tiesā.
Šovs un valsts apvērsums?
Kopš «oligarhu lietas» ierosināšanas 2011.gada pavasarī pagājuši vairāk nekā divi gadi. Lietā joprojām nav neviena aizdomās turamā, bet septiņi cilvēki ir statusā «persona, pret kuru ir sākts kriminālprocess». Zināmākie no šiem cilvēkiem ir Koziols un Šlesers.
Koziols ir pārliecināts, ka vismaz daļa pret viņu tiks izbeigta, bet Šlesers paredz lietas izgāšanos kopumā. Viņuprāt, par to liecina arī KNAB nesenais lēmums atcelt ierobežojumus Koziolam rīkoties ar viņam piederošajām Zein Holding akcijām.
«Var meklēt jebkurā pasaules malā kaut kādus uzņēmumus, ofšorus, kontus un tā tālāk, kas pieder Šleseram, bet neviens to nekad neatradīs, jo tas vienkārši nepastāv,» telefonsarunā man saka Šlesers. Viņš uzskata, ka jautājums par slēptajām īpašuma tiesībām ir atrisinājies līdz ar brīdi, kad «mans sens draugs Viesturs Koziols ir atguvis visas akcijas». Pēc viņa domām, KNAB apzināti nepiemēro nevienam aizdomās turamā statusu, lai varētu lietu vilcināt. «Ja netiek iedots nekāds statuss, tad var teikt tā: kamēr politiskā vara būs tāda, kas mums ir labvēlīga, mēs cīnīsimies ar šiem politiskajiem konkurentiem un mēģināsim viņus ierobežot,» domā Šlesers.
Arī Koziols pārmet KNAB «šova rīkošanu» – viņš esot bijis gatavs tiesībsargus iepazīstināt ar visām savām īpašumtiesībām arī bez kratīšanām. «Tas bija veids, kā samazināt šo trīs cilvēku [Šlesera, Šķēles, Lemberga] ietekmi valstī, politikā. Tas bija valsts apvērsums zināmā mērā,» uzskata Koziols.
Lietas izmeklēšana komplektā ar ekonomikas krīzi un ārkārtas vēlēšanām ir radījusi zināmu «apvērsumu» trīs oligarhu ietekmē un turībā. Neoficiālās sarunās ar biznesa vides pārstāvjiem Ir nācies dzirdēt, ka Šleseram un Šķēlem «iestrēgusi» virkne projektu. Kāds no sarunbiedriem, kas nevēlas publiski atklāt savu vārdu, norāda – vēriens vairs nav iepriekšējais, ja jau Šlesers joprojām brauc ar «savu veco mersedesu», kas iegādāts 2006.gadā. Abi pēdējā laikā izrādot iniciatīvas par jaunām biznesa idejām, bet Šlesers pat apsver atgriešanos politikā, solot uzplaukumu valstij no uzturēšanās atļauju tirgošanas ārzemniekiem.
Šikore gan intervijā uzsver – ierobežojumu atcelšana Koziolam ir saistīta tikai un vienīgi ar likuma nosacījumiem (tos atļauts piemērot uz 22 mēnešiem ar pagarinājumiem), nevis tāpēc, ka izmeklētāji būtu atklājuši, ka šie ierobežojumi ir nepamatoti. Tāpat KNAB amatpersona noraida kritiku par nesamērīgi ilgu izmeklēšanu, nevienam neuzrādot aizdomās turamās personas statusu. Šikore uzsver, tas ir izmeklēšanas taktikas jautājums: «Izmeklētājs var strādāt ar šiem cilvēkiem statusā «persona, pret kuru sākts kriminālprocess» līdz pat brīdim, kad lietu nosūta kriminālvajāšanai. Arī tāda iespēja pastāv, tas nav nekāds rādītājs.» Viņa kategoriski noraida minējumus par lietas izbeigšanos ar neko. «Mēs nevienā brīdī pa šiem diviem gadiem neesam šaubījušies par to, ka mums ir pietiekami daudz ziņu, faktu, dokumentu, pierādījumu, kas dod pamatu meklēt, meklēt un šo lietu izmeklēt līdz galam.»
Kalnmeiers zaudē optimismu
Tomēr bažas par lietas virzību izskan Ģenerālprokuratūrā. «Divi gadi pirmstiesas izmeklēšanas līdz vajāšanai – tas tomēr ir trauksmes zvans. Tātad tomēr neiet, kā sākotnēji domāja – ka tūlīt, tūlīt viss notiks, visa tā lieta viegli aizies. Nu, neiet tik viegli, tur nav ko slēpt. Smagi,» intervijā man atzīst ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš gan atkārto – gan toreiz, pirms diviem gadiem ierosinot lietu, gan arī tagad ir pārliecināts: «Pastāvot tādiem pašiem apstākļiem, tai informācijai, kāda bija savākta, un pierādījumiem, kādi bija uz to brīdi, neapšaubāmi arī šodien process būtu jāsāk.»
Arī divi gadi slēptu īpašumtiesību izmeklēšanai «nav nekas, jo nav tik vienkārši saņemt šo informāciju,» secina ģenerālprokurors.
Tomēr Kalnmeiers prognozē – kādā daļā lieta tiks izbeigta. «Es domāju, ka visā tajā apjomā, kādā lieta tika sākta, noteikti tā netiks virzīta uz prokuratūru apsūdzībai.» Viņaprāt, kriminālprocesa uzdevums ir maksimālā apjomā noskaidrot patiesību, «un arī attaisnojošu pierādījumu iegūšana – arī tas ir procesa virzītāja uzdevums». «Ja noskaidrojas, ka nav noticis noziegums, vai arī ja nevar pierādīt aizdomas – mēs varam domāt, ko mēs gribam, bet, ja to nevar pierādīt, nekāda apsūdzība tur nevar būt.» Sīkāk viņš atturējās skaidrot, ko varētu neizdoties pierādīt.
Salīdzinoši optimistiskāk par lietas virzību ģenerālprokurors žurnālistiem izteicās pirms diviem gadiem, bet tagad atzīst, ka «to bildi tik rožainu vairs nezīmē». Toreiz ģenerālprokurora amatā vēl neesot nostrādājis pat gadu, bet iepriekš prokuratūrā saskarsme bijusi vairāk ar jau kriminālvajāšanai nodotām lietām, savu toreizējo cerīgumu skaidro Kalnmeiers. «Būtu ļoti pārdroši no manas puses apgalvot, ka šajā lietā par slēptajām īpašumtiesībām būs apsūdzības. Es tādu apgalvojumu neizteiktu.»
Informācija, kas ir žurnāla Ir rīcībā, liecina – prokuratūrā bažas par lietas sekmīgu virzību visā apjomā raisījusi informācija par to, cik daudz un kādus pierādījumus KNAB izdevās iegūt daudzajās kratīšanās šīs lietas ietvaros. Proti, apjoma ziņā materiālu nav trūcis, taču ir bažas par to, cik un kas vispār varētu kalpot par pierādījumiem šajā lietā.
Šlesers jau drīz vien pēc «Rīdzenes sarunu» publiskošanas izteicies, ka blefot var visu ko, jo tas neesot nekāds pierādījums. Līdz ar to KNAB tagad ir ne vien jāatrod, bet arī pārskatāmi un saprotami jāpasniedz pierādījumi, kas apliecinātu, ka Šlesers kopš 2004.gada ir ieņēmis dažādus valsts pārvaldes amatus, kuros pieņēmis lēmumus «saistībā ar viņam faktiski piederošo uzņēmumu RTO», kā tika norādīts 2011.gada maijā, Saeimai prasot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta dzīvesvietā.
Pierādījumi būtu jāgūst arī aizdomām, ka «daļa no RTO kapitāldaļām, iespējams, slēpti pieder arī Lembergam un Šķēlem, ar kuriem tiek saskaņota RTO saimnieciskā darbība, lēmumu pieņemšana, finansiālie ieguldījumi un dividenžu izmaksa», kā tika minēts izmeklēšanas tiesnesim, kas sankcionēja kratīšanas «oligarhu lietas» ietvaros.
KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe intervijā atzīst – pie runām par KNAB izmeklējamo lietu izgāšanos viņa jau esot pieradusi, tādas bijušas par visām skaļākajām lietām. «Faktiski tā jau ir klasika – tiklīdz ir kāda sabiedriski nozīmīga lieta, tā gan iesaistītās personas, gan ar politiku dažkārt saistītās personas runā par to, ka nepietiks pierādījumu, [izmeklēšana] izgāzīsies,» saka Strīķe, norādot, ka noticis tieši pretējais – tiesā nonāca gan tiesnešu kukuļošanas lietas, gan Rīgas un Jūrmalas domes amatpersonu, gan Latvenergo un Daimler kriminālprocesi.
Viņa uzsver, ka divi gadi tik apjomīgas lietas izmeklēšanai ir par maz, turklāt «šie izmeklēšanas termiņi nav ne tuvu tam, lai teiktu, ka būtu ievilkušies pāri saprāta robežai».
Cik ilgu laiku izmeklēšana vēl prasīs, KNAB amatpersonas atturas minēt. Vai ir pārliecība, ka iegūtie sarežģīto shēmu piemēri būs saprotami tiesā? «Ja gribam būt demokrātiska, attīstīta valsts, mums ir jāspēj izmeklēt sarežģītus finanšu noziegumus. Ir jaspēj šīs lietas izmeklēt, tas attiecas ne tikai uz KNAB, bet arī uz prokuratūru un tiesu,» atbild Strīķe. Alternatīva ir skumja – «valsts, kas spēj izmeklēt tikai piecīša došanu ceļu policistam», saka Strīķe.
* Ceļojumu galamērķis – angļu val.
