Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem krievu vēlētājus uzrunāja tikai divas spēcīgas balsis – Saskaņas centrs ar Rubiku un PCTVL ar Ždanoku priekšgalā. Tagad viss ir citādi. Kāpēc līdzīgi domājoši spēki startē ar četriem atsevišķiem sarakstiem, un vai šāda taktika atnesīs viņiem pusi no visiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem Eiropas Parlamentā?
Uz rakstāmgalda pamanāmi izkārtoti Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikumi, pie sienas goda vietā – Maskavas mērijas atzinības raksts, bet nišā – apsūbējis patvāris un milzīgs tērauda seifs. Šajā klusa nama pagrabstāvā vēstniecību rajonā telpas īrē eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka un viņas pārstāvētā Latvijas Krievu savienība (LKS), kā janvārī sevi pārdēvējusi PCTVL. «Neslēpjoties uzskatu sevi par Latvijas krievu kopienas pārstāvi Eiropas Savienības līmenī,» savu lomu Eiroparlamentā skaidro Ždanoka. Tērpusies pelēkā bikškostīmā, ap kaklu pērles. Arī atbildes, gluži kā pērles – gludas, apaļas un vienādas -, virknējas bez aizķeršanās. Ja tiks ievēlēta atkal, turpinās pārstāvēt savus vēlētājus. «Mēs savā kongresā jau 2002.gadā pateicām, ka Latvija de facto ir divu kopienu valsts,» atgādina Ždanoka. Krievvalodīgo interešu aizstāvība ir un būs viņas prioritāte, pēc pašas ieskatiem, arī priekšrocība cīņā par vēlētāju balsīm attiecībā pret sīvāko konkurentu – partiju Saskaņa, kas priekšvēlēšanu kampaņā šopavasar sevi izteikti piesaka kā sociāldemokrātisku spēku. «Saskaņas centrs uzskata, ka ir jācīnās par sociāliem jautājumiem, it kā nelīdztiesības problēma atrisināsies pati no sevis. Mēs uzskatām, ka bez nelīdztiesības problēmas atrisināšanas nekāda progresa nebūs ne sociālajos jautājumos, ne ekonomiskajos, ne valsts attīstībā,» saka Ždanoka, klusi uzskaitot savas politiskās prasības – nepilsoņiem ir jādod Latvijas pases, jāmaina likumi par valsts valodu un izglītību Latvijā.
Pirms pieciem gadiem Ždanoka vienīgā no sava saraksta iekļuva Eiroparlamentā. Par PCTVL toreiz nobalsoja vairāk nekā 76 tūkstoši, divreiz mazāk nekā par SC, kas tika pie diviem deputātiem – saraksta līdera Alfrēda Rubika un ekscentriskā Aleksandra Mirska, kurš «uzlēca» no septītās vietas sarakstā, apsteidzot arī tādus zināmus vārdus kā Boriss Cilevičs un Nikolajs Kabanovs.
Šajās vēlēšanās notiek nikna grūstīšanās «krievu» flangā, jo kādreizējā vienotā SC saraksta vietā uzradušies trīs – atsevišķi startē Saskaņa, sociālists Rubiks, un savu sarakstu bīda Mirskis. Vai visiem izdosies tikt parlamentā, lielā mērā atkarīgs no kopējās vēlētāju aktivitātes – jo tā zemāka, jo mazāk balsu vajag 5% barjeras pārvarēšanai. Kad 2009.gadā EP vēlēja reizē ar pašvaldībām, uz iecirkņiem atnāca nepilni 54% vēlētāju, un mandāta iegūšanai vajadzēja vismaz 53 tūkstošus balsu. Toties pirmajās EP vēlēšanās 2004.gadā, kas, tāpat kā šoreiz, nebija apvienotas ar vietējām, piedalījās tikai 41%, un pietika ar 38 tūkstošiem balsu, lai nonāktu Briselē. Tagad sabiedriskās domas pētnieki prognozē vēl zemāku aktivitāti.
Šajās vēlēšanās Ždanoka atkal ir sava saraksta līdere. Latvijas Krievu savienība piedāvā balsot arī par Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāju Vladislavu Rafaļski, kurš lielāku atpazīstamību ieguva 2012.gada septembrī radio Baltkom paziņojot, ka ir nelojāls Latvijas valstij.
«Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu,» toreiz sacīja Rafaļskis, rosinot plašas diskusijas sabiedrībā, vai cilvēks ar šādiem uzskatiem ir piemērots pedagoga darbam. No šīs partijas vēlēšanās startē arī Nepilsoņu kongresa aktīvists un Krievijas «tautiešu» kustības Latvijā ideologs Viktors Guščins, viens no CVK apturētā referenduma iniciatoriem par pilsonības nulles variantu Aleksandrs Kuzmins un organizācijas Krievu sabiedrība Latvijā vadītāja Tatjana Favorska. Partijas solījumu spektrs plašs – no valsts garantijām krievu izglītībai Latvijā līdz vienotas sociālās politikas īstenošanai Eiropā un jaunas Eiropas un Krievijas nākotnes būvēšanai.
Lai arī Ždanokas partijas biedru skaits esot tikai ap trijiem simtiem, tai ir iespējas iegūt EP mandātu. Līdzīgas izredzes ir 2011.gadā no Saskaņas padzītā Aleksandra Mir-ska «pārņemtajai» partijai Alternative. No SC saraksta ievēlētais Mirskis pēc konfliktiem ar partijas vadību pameta šo politisko spēku, vēlāk iestājās partijā Spēks vienotībā, kas 2012.gadā mainīja vadību un nosaukumu, kļūstot par Alternative. Partijai savulaik izdevies savākt reģistrācijai nepieciešamo biedru skaitu, tomēr tā atstāj dažu cilvēku «kabatas organizācijas» iespaidu.
Ar Mirski sazināties ne klātienē, ne telefoniski neizdodas. Palīdze informē, ka deputāts priekšvēlēšanu laikā ir ļoti aizņemts un visu laiku pavadot Latgalē, tiekoties ar vēlētājiem. Savukārt bijušie partijas biedri un kolēģi Eiroparlamentā Mirski raksturo kā ekscentrisku populistu, kas nekautrēsies izmantot jebkādus līdzekļus balsu iegūšanai. Vienlaikus izskan minējumi arī par Mirskim pieejamo finanšu līdzekļu izcelsmi – mājieni norāda Baltkrievijas pašreizējai un Ukrainas iepriekšējai politiskajai varai pietuvināto personu virzienā.
Grandiozi, lai gan praktiski EP neizpildāmi, ir arī solījumi vēlētājiem. «Latvijas pensionāriem Eiropas pensiju, ievērojami palielināt algas medmāsām, panākt 2009.-2014.gadā neizmaksāto kompensāciju izmaksu,» šie ir tikai daži no solījumiem, ja neskaita vēl tādas lakoniskas frāzes kā «sieviete – valsts pamatvērtība», bet «korupcija – Latvijas nelaime», no kurām nav skaidrs, ko tieši deputāts sola darīt.
Revolūciju gaidot
Ap pieciem simtiem – Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks pēc uzstājīgas izvaicāšanas pazemina partijas biedru aptuveno skaitu. Sākotnējā atbilde skan «zem tūkstoša», bet precīzs skaitlis viņam neesot nevienam jāatklāj, ja nu vienīgi prokuroram. Partiju pirms vairāk nekā desmit gadiem esot pārņēmis ar divsimt biedriem un tagad ir apmierināts ar izaugsmi. «Bija tāds brīdis – cik mira, tik nāca klāt. Tagad stabili iet uz pieaugumu,» saka Rubiks – esot notikusi sociālistu paaudžu maiņa. Ar viņu tiekos partijas birojā Citadeles ielā, plašā, bezpersoniskā sanāksmju telpā. Pie sienas trīs plakāti latviešu un krievu valodā aicina balsot par 10.sarakstu. Vai sociālisma idejas joprojām ir dzīvas? «Neapšaubāmi, jo dzīvot kā tagad, kad bagātais gals briest un briest, korupcija briest un briest, un neviens nemācās no Ukrainas notikumiem, nevarēs.» Tomēr, pēc Rubika domām, PSRS augšāmcelt pašlaik nevar, jo NVS ir kapitālistiskas valstis, bet Padomju Savienības atjaunošana iespējama tikai ar sociālistiskām revolūcijām. Tā Latvijai vēl esot priekšā. «Ja ies kā tagad, [revolūcija] noteikti notiks. Es tikai nevaru pateikt datumu.»
Ja jau korupcija ir graujoša, kur tad paliek principi SC sadarbībā ar «Misteru 20%» Rīgas pašvaldībā? «Nezinu, nezinu. Neesmu ne pētījis, ne mani tas interesē.» Kāpēc neinteresē partneru darbība? «Neesmu «stukačs»,» Rubiks paskaidro.
«Laulībā» ar SC sociālisti atrodas kopš 2006.gada. Rubiks uzsver, ka arī tagad nekāda šķiršanās nav notikusi, lai gan startē atsevišķi. «Zaļie un zemnieki arī taču aizgāja atsevišķos sarakstos un zaudēja. Mums ir partijas kongresa lēmums. Esmu izrunājis ar Ušakovu, Urbanoviču, teicu, ka tā ir kļūda, cilvēkiem nepatīk, ka dalās un šķiras.»
Rubiks vēlētos ES panākt vienotu regulējumu nepilsoņu jautājumā. «Tādu cilvēku Eiropā ir aptuveni divi miljoni, līdz ar to jautājums ir dienaskārtībā,» saka Rubiks. Viņš uzskata, ka problēmu varētu risināt ar obligātu kvotu noteikšanu dalībvalstīm uzņemamo pilsoņu skaita ziņā. «Teiksim, mana sieva – viņa jau trīs gadus ir zem zemes. Viņa dzemdēja divus latviešu dēlus, viņi abi ir Saeimas deputāti jau otro sasaukumu (Artūrs un Raimonds Rubiki ievēlēti no SC – red.), bet viņa nomira, būdama nepilsone,» saka Rubiks. Kāpēc dzīvesbiedre neizmantoja iespēju naturalizēties? «Ir principi cilvēkiem!»
LSP sola vēlētājiem cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, Eiropas sociālo garantiju vienlīdzību, bet LSP sarakstā līdzās partijas biedriem startē arī rūdīts eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
Jaunā saskaņa
«Latvijas problēma nav krievi, Latvijas problēma ir nabadzība!» – ar šādu lozungu vēlēšanās nāk Saskaņa. Lielākais un populārākais krievu elektorāta pārstāvis atšķirībā no trim iepriekš aplūkotajām partijām pirms vēlēšanām neafišē nepilsoņu problēmas. Turklāt liela daļa reklāmas kampaņas ir latviešu valodā latviešu vēlētājiem.
Partijas mērķis esot pilnībā integrēties Eiropas sociāldemokrātu saimē, skaidro Saskaņas priekšsēdētājs un SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. «Man patiesībā nav ilūziju, briesmīgu ambīciju un cerību mainīt visu pasauli vai kaut tikai ES, bet būt tajā saimē starp daudzajiem sociāldemokrātiem, gudriem cilvēkiem, ko es cienu, mācīties no viņiem un tās mācības nest uz Latviju,» partijas mērķi vēlēšanās skaidro Urbanovičs.
Tiekamies viņa kabinetā Saeimas frakcijā. Nedēļas nogalē dārza darbos Latgalē vaigi iedeguši tumši brūni, Urbanovičam mugurā Lacoste krekliņš, intervijas sākumā viņš apsola ātri neiekaist un solījumu arī pilda. «Neesmu nekāds cukurgailītis,» viņš vēlāk atzīst, raksturojot savas attiecības ar otru SC līderi – Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Grāmatu Tarass Buļba ar atzīmi vietā, kur slavenais kazaku varonis nogalina viņu nodevušo dēlu, sakot: «Es tevi laidu pasaulē, es tevi arī nonāvēšu!», Ušakovam reiz dzimšanas dienā esot uzdāvinājis kā joku. «Mums ir dinamisks dialogs par visu. Nevienam, lai kas viņš būtu, nav tiesību uz pēdējo vārdu sarunas sākumā, tāpēc mums uz nebēdu visi strīdas.»
Kandidātu saraksts EP vēlēšanām veidots, lai stingri atbilstu «sociāldemokrātu standartiem». «Mums tur vajadzēja tādus deputātus, kas būs šīs partijas sūtņi un arī atgriezeniskās saites nodrošinātāji. Rubiks neizvēlējās sociāldemokrātus, bet aizgāja pie radikāli kreisajiem. Tā ir viņa izvēle, es cienu to, bet vairs atpakaļceļa nav,» saka Urbanovičs.
Noprotams, ka arī uz Saeimas vēlēšanām rudenī Saskaņa sevi pieteiks kā sociāldemokrātus, taču sīkāk pagaidām netiek stāstīts. Pēc EP vēlēšanām notiks kongress, kurā var tikt pieņemti partijai nozīmīgi lēmumi, arī paziņoti jaunie līderi. Urbanovičs intervijā atzīst – viņš vairs nebūs Saskaņas premjera kandidāts un vēl nezinot, vai vispār startēs vēlēšanās, jo darbs Saeimā nekāda «ogu maize nav». «Es, iespējams, būtu labākais premjers Latvijai, bet labi saprotu, ka Latvija nav gatava tādam premjeram.» Tā kā Ušakovs palikšot strādāt Rīgā, Saskaņai jāizšķiras par jaunu kandidātu. Partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba tā nebūšot. «Viņa nevarētu būt mūsu kandidāte ne premjera, ne prezidenta amatam. Mums vajag kādu, kas ir kopā ar mums izcīnījis kādu karu,» saka Urbanovičs.
Ukrainas notikumu kontekstā arī noprotams, ka partija centīsies piedāvāt sevi kā mērenāko politisko spēku, salīdzinot ar citiem «krievu radikāļiem». Urbanovičs pieļauj, ka «mērenība» šajā jautājumā varētu būt viens no faktoriem, kas ietekmējis neseno SC reitingu kritumu. «Ir spēlētāji, kas grib kapitalizēt Ukrainas notikumus savienojumā ar Saskaņas mērenību. Viņiem tas var izdoties lielākā vai mazākā mērā,» saka Urbanovičs. Kad atgādinu, ka Nepilsoņu kongresa aktīva līdere ir Saskaņas valdes locekle un EP kandidāte Elizabete Krivcova, viņš atbild – darbība šajā nevalstiskajā organizācijā esot pašas Krivcovas iniciatīva, viņa pēc labākās sirdsapziņas meklējot risinājumus nepilsoņu problēmām. «Nepilsoņu kongresā ir ļoti dažādi cilvēki. No tā, ko viņi dara, ko viņiem atļauj vai neatļauj, kā specdienesti tagad darbojas – domāju, ka no turienes pazudīs pragmatiski cilvēki un arī šī struktūra iegūs tādu kaujinieciska štāba lomu. Žēl,» saka Urbanovičs. Viņaprāt, cerība, ka jaunie nepilsoņi asimilēsies un vecie vienkārši nomirs, Latvijai nākotnē atspēlēsies. «Ja ciltstēvs ir aizgājis no dzīves kā svešķermenis šai valstij, tad [bērniem] pret Latviju, lai viņi desmitkārt visi būtu pilsoņi, būs [cita] attieksme. Tas būs traips, kas kropļos iespējas mīlēt un varbūt pat aizstāvēt šo valsti, ja vajadzēs,» saka Urbanovičs, nesniedzot skaidru atbildi, kā šo jautājumu risināt un vai nepilsoņiem automātiski būtu jāizdala Latvijas pases. «Ir dažādi varianti.»
Mazināt liberālismu
Saskaņa sarakstā, līdzīgi kā citas lielās partijas, iekļāvusi divreiz lielāku kandidātu skaitu nekā Latvijai paredzēto mandātu daudzums. Tajā ir gan pieredzējuši un pazīstami, gan mazāk zināmi politiķi. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, kas jau kopš ievēlēšanas 7.Saeimā piecpadsmit gadus nostrādājis par deputātu Sociālo un darba lietu komisijā, uzskata – vēlētāji no viņa vairāk gaida tieši sociālo jautājumu risināšanu, nevis krievu interešu pārstāvēšanu. «Skaidrs, ka mēs visu laiku mēģinām atrauties no etniskā balsojuma,» saka Klementjevs, norādot, ka tāda būs arī starta pozīcija Saeimas vēlēšanās oktobrī. Pēc Klementjeva domām, vienīgā revolūcija, ko var gaidīt no Saskaņas, esot vēlme mainīt sociālo virzienu valstī: «Mazināt liberālās politikas ietekmi, tas ir galvenais uzdevums.»
Sociālo jautājumu prioritāti uzsver arī Saskaņas EP saraksta līderis, Saeimas deputāts Boriss Cilevičs. Viņš kopš ievēlēšanas 7.Saeimā ir strādājis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. «Mēs gribam atgriezties pie ES sākotnējās domas – tā ir solidaritāte un sociālais taisnīgums,» saka Cilevičs. Pašlaik Eiropa esot pārāk aizrāvusies ar citiem jautājumiem, to skaitā drošības politiku. Eiroparlamentā viņš pārstāvēšot savu vēlētāju intereses, un SC sadarbības līgums ar Putina Vienoto Krieviju nekādā veidā neietekmējot deputāta rīcības brīvību. «Mēs esam 100% patstāvīgi, neviens no Krievijas pie mums nenāk un neko nepavēl. Esam Latvijas partija, un mums ir savs priekšstats par Latvijas interesēm, un mēs rīkojamies saskaņā ar tām,» skaidro Cilevičs. Vai atbalstītu arī Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu? «Tas nedrīkst būt politisks mērķis. Jātiecas pēc tā, lai vienmēr būtu nodrošināta piegāde un cenas minimālas, jo tagad man rodas iespaids, ka aiz šīs enerģētiskās neatkarības lozunga vienkārši tiek lobēti kādi citi piegādātāji.»
Saskaņas sarakstā kā ceturtais startē arī bijušais žurnālists, TV5 raidījuma Bez cenzūras vadītājs Andrejs Mamikins. Viņš sākotnēji piekrīt intervijai, bet vēlāk atsauc un vairs neatrod citu tikšanās laiku. «Tik daudz braukt pa Latviju un uzklausīt vienkāršo cilvēku sāpes – pirms tam es to kā žurnālists nedarīju. Tikšanās pagalmos, tikšanās uzņēmumos, tikšanās debatēs. Kamēr nebeigsies šī priekšvēlēšanu elle, es diez vai varēšu,» viņš telefona īsziņā skaidro, kāpēc nevar izbrīvēt laiku, lai pienācīgi sagatavotos intervijai.
Sabiedriskās domas aptaujas mēnesi pirms vēlēšanām liecina, ka Saskaņas jaunā zvaigzne varētu būt tieši TV seja Mamikins, kuram esot izdevies izrauties priekšā daudz pieredzējušākajiem kolēģiem. Tas gan nav nekas jauns, līdzīgi savulaik spilgti sevi politikā pieteica bijušais žurnālists Nils Ušakovs. Labas izredzes cīnīties par EP mandātu ir arī saraksta pēdējam kandidātam, SC «vecbiedram» Sergejam Dolgopolovam un arī Klementjevam.
Ja sabiedriskās domas aptaujas izrādīsies precīzas, tad Saskaņas un Sociālistiskās partijas nodalīšanās varētu būt liktenīga Rubikam, kas var palikt aiz 5% barjeras. Skaidrības pašlaik nav arī par Mirski un Ždanoku. Mēnesi pirms vēlēšanām sociologi neprognozēja lielas izredzes viņiem tikt pie mandāta, taču liels ir joprojām neizlēmušo vēlētāju skaits, un kampaņas pēdējais cēliens var mainīt spēku samēru. Tiesa, pēdējos mēnešos krievu presē dominē Saskaņas pārstāvji. Piemēram, Vesti kopš marta vidus katrā pirmajā atvērumā manāmas Ušakova fotogrāfijas, intervijas, raksti, kuros parādās SC politiķi. Vēlētāju galīgā griba atklāsies 24.maijā, un rezultātu lielā mērā izšķirs tas, cik daudzi pavasara darbu sarakstā būs iekļāvuši arī sava balsošanas iecirkņa apmeklējumu.
Kandidāti un solījumi
Saskaņa
Saraksta līderis – Saeimas deputāts Boriss Cilevičs.
2009.gadā – 155 tūkstoši balsu SC sarakstam, divi deputāti – Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis.
Ko sola? «ES sociālās dimensijas stiprināšana un stingrāku ES normatīvo aktu izstrāde sociālajā jomā, ieskaitot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, piesaistot tos reālajam iztikas minimumam.»
«Eiropai ir nekavējoties jāizbeidz stingrā taupība un jāatsāk publiskās investīcijas ekonomikā.»
«Līdzās jau ieviestajam finanšu disciplīnas paktam jāievieš arī sociālā progresa pakts, lai dalībvalstu budžetiem būtu obligāti ne tikai taupības kritēriji, bet arī sociālā taisnīguma kritēriji.»
«Saskaņa atbalsta pragmatisku ES kopējo ārējo un drošības politiku, kas vērsta uz abpusēji izdevīgu ekonomisko attiecību attīstību ar kaimiņvalstīm un cieņpilnu dialogu.»
Latvijas Krievu savienība
Saraksta līdere – Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.
2009.gadā – 76 tūkstoši balsu PCTVL sarakstam, viena deputāte – Tatjana Ždanoka.
Ko sola? «Panākt ES pastāvīgo iedzīvotāju statusa automātisku piešķiršanu, perspektīvā ES pilsoņu statusa piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem.»
«Nodrošināt valsts garantijas krievu izglītībai Latvijā, saglabāt un attīstīt mazākumtautību skolas.»
«Jānodrošina mierīgs dialogs starp divām viena kontinenta daļām – ES un Krieviju.»
«Tatjanas Ždanokas vadītā Eiropas Krievu alianse ir izveidojusi EP jaunu laukumu dialogam – Eiropas Krievu forumu.»
«Eiropas sociālo modeli grauj neoliberāļu uzspiestā striktā taupība, tiek sagrauts arī ģimenes institūts. Jāatgriežas pie Eiropas idejas saknēm – miera un sadarbības.»
Latvijas Sociālistiskā partija
Saraksta līderis – Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.
2009.gadā startēja SC vienotajā sarakstā.
Ko sola? «Mēs nešķirojam cilvēkus pēc tautības, valodas, reliģiskās pārliecības, pilsonības.»
«Stingri aizstāvot valsts intereses, Latvijai jāprot labāk izmantot ES iespējas, tajā skaitā cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, vienādu minimālo sociālo garantiju ieviešanu visās ES dalībvalstīs.»
«Veicināsim izmaiņas ES normatīvajos aktos un PVN samazināšanu Latvijā pārtikai, medikamentiem, komunālajiem maksājumiem.»
«Lielu uzmanību veltīsim cīņai ar korupciju, organizēto noziedzību, finanšu noziegumiem, negodīgu un nelietderīgu naudas līdzekļu tērēšanu visā ES.»
«Jāpanāk nepilsoņu problēmas atrisinājums visā ES.»
Politiskā partija Alternative
Saraksta līderis – Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.
2009.gadā startēja SC vienotajā sarakstā.
Ko sola? «Latvijas pensionāriem Eiropas pensiju.»
«Apturēt jauniešu izbraukšanu uz ārzemēm.»
«Turpināt darbu pie platībmaksājumiem zemniekiem un panākt 80% no Eiropas vidējām izmaksām. Izveidot atsevišķu aģentūru ES līdzekļu apgūšanai, kur jebkuram iedzīvotājam ir iespēja iegūt ES finansējumu.»
«Nodrošināt izglītību dzimtajā valodā bez proporcijām un noteikumiem.»
«Dzīvesvietās ar ievērojamu krievvalodīgo īpatsvaru piešķirt krievu valodai otrās oficiālās valodas statusu.»
«Sastādīt ar korupcijas shēmām saistītu LR personu sarakstu un publicēt to ES.»
