Vai Malaizijas lidmašīnas notriekšana beidzot liks Eiropai spert stingrākus soļus pret Krieviju? Šķiet, ka Putins nervozē
Tas bija vēl sliktāk nekā noziegums.
Tā bija kļūda.
Tā savulaik teica viens no vēstures ciniskākajiem un arī efektīvākajiem diplomātiem francūzis Taleirāns par Napoleona lēmumu sodīt ar nāvi kādu savu oponentu, un līdzīga doma varēja ienākt prātā vienam no mūsdienu ciniskākajiem valdniekiem, Krievijas prezidentam Putinam, uzzinot par 17.jūlijā virs Austrumukrainas notriekto Malaizijas aviolīniju lidojumu nr. MH17.
Kara noziegums
Noziegums tas bija bez šaubām, un, kā ziņo aģentūra Reuters, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja jau iekšēji ir pieņēmusi lēmumu, ka konflikts Austrumukrainā oficiāli uzskatāms par starptautisku konfliktu, kas pakļauj šā nozieguma pastrādātājus un organizētājus tiesāšanai starptautiskā tiesā par kara noziegumiem. Šādam kriminālam nodarījumam nav noilguma, un to pastrādātājus var arestēt arī citās valstīs.
To, cik tālu pāri Krievijas robežai un cik dziļi Kremļa labirintos vedīs nozieguma izmeklēšana, vēl rādīs laiks, bet jau tagad ir skaidrs, ka uzbrukums aviolainerim, kurā gāja bojā 283 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, ir radījis Putinam ļoti nepatīkamu situāciju.
Ne jau nevainīgo dzīvību izdzēšanas dēļ – viņš ir, aci nepamirkšķinot, no tālienes vērojis atomzemūdenes Kursk nogrimšanu un Čečenijas galvaspilsētas Groznijas nolīdzināšanu līdz ar zemi.
MH17 notriekšana apgrūtina Putina centienus destabilizēt Ukrainu ar bruņotu separātistu bandu palīdzību, savukārt neveiksme šajā operācijā var radīt bažas par paša Putina režīma spēju ilgstoši saglabāt varu.
Strelkovs nošauj buku
Kā Doņeckas un Luganskas separātisti varēja notriekt lidmašīnu, kura lidoja desmit kilometru augstumā virs zemes?
Jau jūnija beigās parādījās ziņas, ka šo bandu rīcībā nonākuši spēcīgas zeme-gaiss raķešu sistēmas. Krievijas oficiālā ziņu aģentūra ITAR-TASS 29.jūnijā ziņoja, ka viņi kaut kur dabūjuši raķešu sistēmu BUK, kas atkarībā no sistēmas vecuma spēj trāpīt mērķim vismaz 15 km augstumā. Nākamajā dienā NATO virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs publiski paziņoja, ka Krievija apgādā separātistus ar sarežģītām zeme-gaiss raķešu sistēmām un apmāca to lietošanā. Separātistiem jau agrāk bija izdevies notriekt gan ukraiņu izlūklidmašīnu, gan militārā transporta lidmašīnu, gan militāro helikopteru. Taču tas tika izdarīts relatīvi nelielos augstumos, izmantojot vienkāršākas, pārnēsājamas raķetes, kuru lietošanai nav nepieciešamas lielas zināšanas.
Jūlijā notika būtisks pavērsiens. 14.jūlijā 6,5 km augstumā raķete trāpīja ukraiņu transportlidmašīnai. Nebija skaidrs, vai tā šauta no separātistu vai Krievijas teritorijas, taču nevarēja būt šaubu, ka pret Kijevu vērstie ieroči ir kļuvuši ievērojami spēcīgāki.
Ceturtdien, 17.jūlija pēcpusdienā, pašpasludinātās «Doņeckas Tautas republikas» «aizsardzības ministrs» Igors Strelkovs sociālā medija VKontakte lapā paziņoja, ka notriekta ukraiņu transporta lidmašīna AN-26. «Mēs viņus brīdinājām – nelidojiet «mūsu debesīs»», viņš raksta un vēl piebilst – «Lūk, videoapstiprinājums kārtējam «putniņa kritienam»». (Strelkovs īstajā vārdā ir Igors Girkins, Krievijas pilsonis un, pēc Ukrainas drošības dienesta ziņām, Krievijas izlūkdienestu darbinieks.)
Taču izrādījās, ka «putniņš» ir nevis ukraiņu militārais transports, bet civilās aviācijas lidmašīna MH17 ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
«Daudz tur cilvēku?» «Ta p….c»
Strelkova paziņojums pēc dažām stundām pazuda no interneta, taču to bija paspējuši nokopēt daudzi vērotāji un uz to kā uzticamu avotu atsaukties vismaz divi Krievijas oficiālo ziņu izplatītāji Vzglyad.ru un ITAR-TASS. Pēc pirmajām ziņām, ka katastrofā cietusi Malaizijas aviolīniju lidmašīna Boeing 777, separātisti sāka ātri no saviem Twitter kontiem izdzēst dižošanos, ka viņu rokās nonākušas BUK raķetes.
Taču jau nākamajā dienā Ukrainas drošības dienesti izplatīja noklausītu separātistu sarunu audioierakstus, kuros dzirdams, kā komandieris Igors Bezlers, pazīstams arī kā Bes jeb Velns, ziņo par notikušo Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvim. Citā ierakstā Majors ziņo Grieķim no notikuma vietas: «Īsumā, bļin, tā noteikti ir civilā lidmašīna.» «Daudz tur cilvēku?» prasa Grieķis. «Ta p….c, atlūzas krita tieši dārzos.» Vaicāts, vai nav atradis kādus ieročus, Majors atbild: «Vispār nekādu. Civilas lietas. Medicīnas priekšmeti, dvieļi, tualetes papīrs.» «Ir dokumenti?» vaicā Grieķis. «Jā, Indonēzijas studenta. No Tomsona universitātes.»
Sestdien ASV vēstniecība Ukrainā izplatīja paziņojumu, kurā apstiprina, ka amerikāņu analītiķi ir atzinuši šos ierakstus par autentiskiem, un paziņoja, ka amerikāņu novērošanas iekārtas ir piefiksējušas zeme-gaiss raķetes palaišanu no separātistu kontrolētās teritorijas tieši laikā, kad tika zaudēts kontakts ar MH17.
Otrdien, 22.jūlijā, The New York Times publicēja fotoattēlu, kurā redzama viena lidmašīnas atlūza, daudzu mazu metāla gabalu caururbta. Kā liecina militārie eksperti no IHS Jane’s, tieši tādā veidā BUK raķete iznīcinātu savu mērķi – sprāgstot tā tuvumā un lidmašīnas ārsienas sašķaidot ar šrapneli.
Nelaiķi politiskā spēlē
Jau pati lidmašīnas notriekšana un simtiem Rietumeiropas pilsoņu nogalināšana ar, visticamāk, Krievijas piegādātiem ieročiem bija katastrofa Putina politikai Ukrainā. Viens no tās galvenajiem līdzšinējiem balstiem bija daudzu Eiropas Savienības valstu klusā cerība, ka šis konflikts uz viņiem tomēr īsti neattiecas un ka līdz ar to viņiem nekas tā īsti nebūs šajā sakarībā jādara. Situāciju vēl ļaunāku padarīja separātistu rīcība, vairākas dienas neļaujot starptautiskajiem izmeklētājiem piekļūt katastrofas vietai un patvarīgi pārvietojot gan bojāgājušo mirstīgās atliekas, gan lietiskos pierādījumus.
Jau vairākas dienas dzelzceļa vagonos gulošos mirušos un lidmašīnas «melnās kastes», kurās ierakstīta informācija par lidojuma gaitu, viņi bija gatavi atdot tikai pēc tam, kad Malaizijas delegācija separātistus atzina par leģitīmiem «Doņeckas Tautas republikas» pārstāvjiem. Kā ANO Drošības padomes sēdē pirmdien emocionāli teica Nīderlandes ārlietu ministrs, kura valsts uzbrukuma rezultātā zaudēja gandrīz divsimt cilvēku, «līdz savai pēdējai dienai es nespēšu saprast, kāpēc prasīja tik daudz laika dabūt atļauju glābšanas darbiniekiem darīt savu grūto darbu un kā cilvēku mirstīgās atliekas var tikt izmantotas politiskā spēlē».
Eiropa sakustas
Rezultātā pat līdz šim tik kūtrā Eiropa, šķiet, sākusi nedaudz sakustēties. Otrdien notikusī ES ārlietu ministru sanāksme uzdeva Eiropas Komisijai paātrināt gatavošanos sankciju ieviešanai pret konkrētām amatpersonām un nobeigt darbu pie iespējamo sankciju izstrādāšanas, kas skartu kapitāla tirgus, ieročus, militāro tehniku un enerģētiku. Komisijai darbs jābeidz divās dienās – līdz 24.jūlijam, un sankcijas var tikt liktas lietā, ja Krievija nav gatava «pilnībā un uzreiz sadarboties».
Pat līdz šim visatturīgākie Eiropas politiķi sāk lēnām kļūt pielaidīgāki pret stingrākām sankcijām. The Economist Briseles korespondents savā tviterkontā ziņo, ka Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni (Federica Mogherini), kas līdz šim bijusi starp Krievijas lielākajiem aizstāvjiem, atzīst – ja nebūs skaidra signāla no Maskavas, jaunu sankciju ieviešana ir neizbēgama. Francijas prezidents Fransuā Olands pirmo reizi pieļāvis, ka varētu atcelt kāda Mistral helikopteru bāzes kuģa piegādi Krievijai. Tiesa, runa nav par pirmo, kuru plāno piegādāt šogad, bet par otro, kuru iecerēts pabeigt tikai 2016.gadā, tomēr arī tā ir atkāpšanās no līdzšinējās pozīcijas.
Putinu satrauc pat šī pagaidām biklā reakcija. Otrdien speciāli sasauktā Krievijas Drošības padomes sēdē Krievijas prezidents, runājot par reakciju uz MH17 notriekšanu, sāka savu uzstāšanos ar vārdiem: «Šodien mēs apspriedīsim fundamentālus jautājumus – par mūsu valsts suverenitātes un teritoriālās vienotības saglabāšanu.»
Vai tiešām Malaizijas lidmašīnas notriekšanas sekas var būt tik nopietnas Krievijai? Ja jau Putins nervozē, acīmredzot tam ir kāds pamats. Par vienkāršu noziegumu viņš nesatrauktos. Bet par kļūdu gan.
