Kakadu Roza.
Dažos Rīgas zooveikalos dzīvnieki mīt pat četrus gadus, jo tos neviens nepērk. Mēs atradām sešus kustoņus, kuri jau ilgstoši meklē mājas un saimniekus
Sārto jūrascūciņu ar jāņogu acīm es biju pamanījusi jau pirms gada. Iepretim Maxima kasēm. Veikala apmeklējumu vienmēr pabeidzu ar viņas apskatīšanu. Arī krunkaino ķirzaku no iepirkšanās centra Riga Plaza pazinu jau kādu laiku. «Viņš te jau gadu,» pārdevēja norādīja uz reptili. Nepērkot, lai arī 15% atlaide. Tā es regulāri ieklīdu zooveikalos, lai apvaicātos, kurš ir vissenākais iemītnieks, kam pirmajam vajadzētu mājas. Daudzviet bija pa «īrniekam», kurš «te jau dzīvo vismaz pusgadu». Rekordiste bija kāda papagailiene, kura sešu gadu vecumā nomira, dējot olu. Iesprūda.
Pēc gadu ilgās izpētes secināju, ka nepērk tos dzīvniekus, kam nav glītas balss un kurus nevar valstīt pa rokām. Lielākoties papagaiļus. Pārdevējas stāstīja, ka bieži vien tos pērk, lai daiļotu birojus un kafejnīcas: košs putns logā pievilina apmeklētājus. Kad putns beidzot nopirkts, pārdevējas saskumst. Pierasts. Kļuvušas gluži vai par audžumātēm, samācījušas dažādus trikus.
