Edijs Sīmanis. Foto — Reinis Hofmanis
Edija Sīmaņa (34) sapni kļūt par treneri sagrāva ripzāģis gaterī. Viņam bija 15 gadu, kad zaudēja kreisās rokas plaukstu. Vairs neredzēja mērķi savai dzīvei, bet, pārvarot grūtības, tagad to atradis sportā un līdzcilvēku motivēšanā
Jauns telefons, foršas drēbes… Lai arī pirmā darba diena kokapstrādes uzņēmumā tikai sākās, iztēlē Edijs jau redzēja, ko pirks par vasarā nopelnīto naudu. Viņa un drauga darba uzdevums bija pagalmā noteiktā veidā krāmēt sazāģētos dēlīšus. «Nekas grūts!» viņš atceras.
Pie puišiem pienācis kāds no darbiniekiem un vaicājis, kurš ir vecākais. Lieta tāda — kādam darbiniekiem uz pusstundu jāizskrien darīšanās, tāpēc vecāko no puišiem mācīšot zāģēt ar ripzāģi. «Es piekritu,» stāsta Edijs. Dažās minūtēs viņam parādīts, kā sagarināt dēļus. Pēc tam darbinieks devies prom.
