Kā likums nokaltēja oāzi

  • Ieva Alberte
  • 06.02.2013
  • IR
Laura Ziemele (no kreisās) un Renāte Pablaka Mājas svētību — telpaugu maiņas punktu un augu viesnīcu, kur tos atstāt, dodoties ceļojumā — Miera ielā atvēra pirms diviem gadiem. Martā viņas savu biznesu slēgs.

Laura Ziemele (no kreisās) un Renāte Pablaka Mājas svētību — telpaugu maiņas punktu un augu viesnīcu, kur tos atstāt, dodoties ceļojumā — Miera ielā atvēra pirms diviem gadiem. Martā viņas savu biznesu slēgs.

Pirms gada telpaugu apmaiņas punktu Mājas svētība sodīja ar 500 latiem par radio klausīšanos bez licences. Samaksāt saimnieces nespēja. Nesen tika bloķēts uzņēmuma bankas konts. Renātei un Laurai vairs nav spēka cīnīties, tāpēc augu oāzi pēc mēneša slēgs

Pirms gada, trešdienas pēcpusdienā, 22.februārī, Renāte klausījās ziņas Latvijas radio Klasika. Ienāca divi vīrieši. Mājas svētība Miera ielā ir augu apmaiņas punkts, un tādi kungi te nav bieži viesi. «Viņi izskatījās tik aizdomīgi, ka iedomājos par apsardzes pogas spiešanu,» atceras Renāte Pablaka, viena no Mājas svētības dibinātājām. Civilā tērptie kungi atklājās, sakot, ka ir Valsts policijas darbinieki, un prasīja uzrādīt licenci, kas ļauj klausīties mūziku. Renātei tādas nebija. Ziņas beidzās, un radio sāka skanēt mūzika - brazīliešu bossa nova ar nosaukumu Un Tarde em Itapoan, ko izpildīja komponists un ģitārists Tokinjo. Policisti sāka sastādīt ziņojumu par pārkāpumu un uzaicinājumu ierasties policijas iecirknī. Kad tas bija darīts, pulkstenis rādīja 16.17, un radio jau atskaņoja jestru itāļu gabalu Gnè, gnè, kura piedziedājums tulkojumā ir «bla, bla, bla».

Jaunākajā žurnālā