Sirmgalvis kurš dzen naglu

Valeriu Birgeu ir deviņu dzejas krājumu autors, viens no rumāņu postmoderniskās «literārās apokalipses» paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Birgeu dzejā «tradicionālā poētiskuma» beigu apzināšanās sasaucas ar viņa «personiskā apokaliptiskuma» un pasaules gala izjūtu — hiperbolizētu un komplicētu pasaules skatījumu, izteiktu «pravietiskā valodā».

Valeriu Birgeu ir deviņu dzejas krājumu autors, viens no rumāņu postmoderniskās «literārās apokalipses» paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Birgeu dzejā «tradicionālā poētiskuma» beigu apzināšanās sasaucas ar viņa «personiskā apokaliptiskuma» un pasaules gala izjūtu — hiperbolizētu un komplicētu pasaules skatījumu, izteiktu «pravietiskā valodā».

 Foto - 

Pieminot latviešu literatūras lielo personību Leonu Briedi (16.12.1949.—01.02.2020.), lasītājiem piedāvājam rumāņu dzejnieka Valeriu Birgeu (Valeriu Bârgău; 1950—2006) dzejas kopu Brieža atdzejojumā. 

Trīsreiz

Trīsreiz es uzņēmu ciemiņus
Uz vāji apgaismota lauka
Viņi skatījās man acīs
Rakņājās mirušas atmiņas
Dziļumos.

Kļuvuši pieļāvīgāki ripināja sava karaļa galvaskausu
Iztukšoja tā dobumus
Piepildīja tos ar tālu pasauļu
Ainām.

Nakts laboratorijās
Es lasīju viņiem ciniski uzrakstītus
Vārdus. Es apturēju viņu asinis
Lai viņi tās spētu izpētīt.
Uz brīdi viņi kļuva pavisam tievi
Savās goda drānās.
Es apraudājos par viņu pilnību. Sīki nervu audi
Pastaigājās acu priekšā
Lai mani pamodinātu
Kāds aplaudēja redzot svešinieka
Kritienu
Mūsu
Asinīs
Savveida liesma kas trīsreiz uzšāvās debesīs…

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

Nils Treijs (sast. un koment.). Dravnieku māju stāsti. Druvienas Drulles, Debesnieki, Tocupi un Kučuri. Druviena: Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja struktūrvienība Druvienas vecā skola-muzejs, 2025.