Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5
•••
man ir tik plāna āda
tai spīd cauri ne tikai asinsvadi
tai spīd cauri visas ziemas un rudeņi
kad saule ir redzama tikai filmās un fotogrāfijās
tai spīd cauri kāpnes uz manas atmiņas pagrabiem
tie ir lieli, gluži kā agrīno kristiešu katakombas
tajos ir plaukti un mucas, un nomaļi kaktiņi
glīti arhivēti, plauktos guldīti visi mirušie, ko nespēju aizmirst
cietie vārdi pakārti līdzās žāvēto desu luņķiem
norītās asaras pildītas mucās kopā ar skābētiem kāpostiem
no sevis noslēptās vilšanās kaltējas kopā ar tējām, kas ievāktas ziemai
gadiem marinēti sapņi rātni guļ stikla burkās kopā ar baravikām un gailenēm
es novelku savu ādu un nostiepju spraigu starp stīpām, lai izžūst
varbūt taisīšu bungas, varbūt vienkārši pārdošu melnajā tirgū
