Foto — Gatis Gierts, F64
Viens no folkloras kustības grandiem Valdis Muktupāvels uzskata, ka tradicionālais var brīnišķīgi izpausties arī džeziņā vai rokā. Tomēr viņa mīļākais instruments ir un paliek Dieva kokles
Pirms gandrīz ceturtdaļgadsimta Rīgā notikušais folkloras festivāls Baltica kļuva par būtisku soli ceļā uz Latvijas nacionālo atdzimšanu. Šajā nedēļas nogalē Rīgā atkal notiks Baltica, skanēs folklora no visām Latvijas malām un daudzām citām zemēm. Būdams saistīts ar folkloras kustību jau no tās sākumposma septiņdesmito gadu beigās, Valdis Muktupāvels spējis saglabāt svaigu skatu uz autentiskumu un tradīcijām.
Tu biji viens no cilvēkiem, kurš stāvēja pie folkloras kustības šūpuļa. Kā tu vērtē folkloras stāvokli pašlaik Latvijā?
Folkloras kustība ir attīstījusies pēc savas iekšējās loģikas un ir tieši tāda, kādu šī loģika ir diktējusi. Protams, tā ir atšķirīga nekā septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmitajos gados. Tad bija svarīgi vispār glābt tradicionālo kultūru un pateikt cilvēkiem, ka tāda ir, jo acis bija aizmālētas ar padomju skatuvisko folkloru. Kad nāca brīvība, folkloras kustība ieņēma savu dabisko stāvokli.
