Zviedrijas vēlēšanās kreisais bloks ieguva 176 deputātu vietas un pavisam nelielu pārsvaru pār labējām partijām, kurām ir 173 vietas. Sociāldemokrāti atkal ir lielākā partija, taču vairākums nebūt nenozīmē, ka valdību būs viegli izveidot.
Nu un tad?
Zviedrija nonākusi daudzu Rietumu demokrātiju pazīstamajā slazdā: politiskais centrs kļūst vājāks, bet pret flangiem tiek vilktas sarkanās līnijas. Rezultātā rīcībspējīgu koalīciju parlamentā grūti izveidot.
Kāda ir priekšvēsture?
Pirms četriem gadiem rezultāts bija svētdienas balsojuma spoguļattēls — 176 pret 173 par labu labējiem. Toreiz valdība varēja strādāt, pateicoties Zviedrijas Demokrātu partijas atbalstam. Partija ar neonacistiskām saknēm bija kļuvusi par ietekmīgu spēku, pat neatrodoties valdībā. Šajās vēlēšanās tās agresīvās politikas rezultātā atbalsts sarucis, bet sociāldemokrāti ar 28% balsu saglabājuši pirmo vietu.
Kas ir pats svarīgākais?
Kreisā vairākuma matemātika ir vienkārša, politika — nebūt ne. Centra partija negrib valdību kopā ar Kreiso partiju, kas ir agrākie komunisti. Savukārt Kreisie negrib atbalstīt sociāldemokrātu valdību, ja paši tajā netiek. Arī labējiem ir savs strupceļš: Zviedrijas Demokrāti vairs negrib tikai atbalstīt valdību no malas un arī grib ministru vietas.
Kas vēl jāzina?
Centra partijai ir tikai 25 vietas un aptuveni 7% balsu, taču tās rokās ir valdības veidošanas «zelta akcija». Tās nostāja var izšķirt, kura valdība vispār ir iespējama. Pirmais nopietnais pārbaudījums būs 28. septembrī, kad Riksdāgs jeb parlaments vēlēs jaunu spīkeru.
Kas tālāk?
Koalīcijas sarunas var aizvest nezināmā virzienā — līdz pat ārkārtas vēlēšanām. Latvijai svarīgs ir fakts, ka gan kreisie, gan zaļie iebilst pret Zviedrijas dalību NATO, bet arī sociāldemokrāti savu nostāju mainīja tikai 2022. gada pavasarī. Parlamentā NATO atbalstam ir pārliecinošs vairākums, tomēr kreisas valdības gadījumā iespējama sarežģītāka politiskā dinamika.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 18. septembra ieraksta “Zviedrijas politiskais piņķeris. Hutieši izplešas, naftas cenas aug. ES un Kanāda satuvinās.”
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
