«Mammu, kādu spēlīti tu spēlē savā datorā?»
«Maksāju rēķinus.»
«Uzvarēsi?»
«Diemžēl ne…»
«Labdien! Šodien pilsētas ielās mēs veicam nenopietnu aptauju. Kā jūs domājat, kas bija vispirms — vista vai ola?»
«Liellopi.»
«Ko jūs ar to domājat?»
«Agrāk es varēju atļauties liellopu gaļu. Tad pārgāju uz lētāko vistas gaļu. Tagad no proteīniem man sanāk tikai olām.»
«Mammu, papu, iepazīstieties — šī ir mana jaunā draudzene Anniņa!»
«Sviests! Tā taču ir beigta pele!»
«Iesim, Anniņ! Par mūsu ierašanos te neviens nepriecājas…»
Suņiem ir ļoti daudz enerģijas. Bet es vairāk līdzinos kaķiem. Viņiem ir enerģijas uzplūdi, bet pēc tam tie 20 stundas zviln dīvānā. Ar mani ir tieši tāpat.
Līdz interneta ieviešanai es domāju, ka visas muļķības iemesls ir informācijas trūkums. Bet tagad, skatoties uz bērniem un mazbērniem, secinu — nē, tā tomēr ir ģenētika.
