Zīmējums — Reinis Pētersons
Personības dalīšanos piedzīvojušais Saskaņas centrs meklēs jaunus ceļus, kā «aizstāvēt mazākumtautības»: iespējama radikalizēšanās un jauni referendumi
Tāds, kāds Saskaņas centrs bija pirms 30.novembra, kad rezultatīvi noslēdzās parakstu vākšana par valsts valodas statusu krievu valodai, tas vairs nebūs nekad. Lielais krievvalodīgo vēlētāju atbalsts Satversmes grozījumiem ne vien neglābjami attālinājis SC no iespējas nonākt valdībā, ja pašreizējā koalīcija sašūpotos, bet arī licis būtiski pārskatīt apvienības nākotnes plānus. Tagad jāizšķiras - vai likt lietā izvilkto «kara cirvi», aktīvi cīnoties par krievvalodīgo tiesību paplašināšanu, vai tomēr neliet eļļu ugunī un meklēt kompromisus. No sarunām ar politiķiem šķiet, ka pēdējam scenārijam apvienībā ir mazāk piekritēju. Ja visiem pieņemamu vienošanos neizdosies panākt, gaidāma lielā politiskā spēka sašķelšanās. Tas, kādu ceļu izvēlēsies SC, lielā mērā ietekmēs arī citus politiskos procesus tuvākā nākotnē, to skaitā - vai bez referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu mūs gaida arī referendums par 11.Saeimas atlaišanu un tautas vēlētu prezidentu.
