Ilustratīvs attēls. Pixabay
Latvijā uzlabojas medijpratības rādītāji, taču gandrīz trešdaļa iedzīvotāju ziņas pārsvarā pamana nejauši — sociālajos tīklos
Kāds 12 gadus vecs zēns stāsta, ka ziņas pats nemeklē — pietiek ieiet Google, un virsraksti parādās paši. 71 gadu vecai sievietei televizora nav jau gadiem, viņa lasa telefona lietotnē piedāvātās ziņas un klausās radio. Viņus šķir vairākas paaudzes, bet abu pieredze rāda, ka ziņu atlasē pārliecinoši ienācis starpnieks — algoritms.
Abi stāsti ir jaunākajā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pētījumā par Latvijas sabiedrības medijpratību, kas veikts jau trešo gadu. Latvijas Faktu reprezentatīvās aptaujas rezultāti šķiet iepriecinoši — ar iepriekšējo gadu salīdzināmais medijpratības indekss pieaudzis no sešiem līdz 6,4 punktiem desmit punktu skalā. Tomēr medijpratības pētniece Klinta Ločmele sarunā ar Ir aicina nesteigties ar optimistiskiem secinājumiem. Pētījumā iekļautās padziļinātās intervijas atklāj, cik lielā mērā esam «izlaiduši no rokām» iespēju pašiem noteikt, kāda informācija nonāk mūsu prātā. Tikai 18% aptaujāto ziņas meklē mērķtiecīgi. Turpretī 29% tās pārsvarā ierauga sociālo mediju plūsmā vai personalizētos ieteikumos, bet jauniešu vidū šis īpatsvars ir pat 41%.
