Pie rapšu lauka netālu no Kaives. No kreisās - bitenieks Māris Kreicbergs, lauksaimnieki Linards Selivanovičs un Agris Jurģis-Jurģītis. Foto: Edmunds Brencis.
Pesticīdu lietošanā Latvijai ir otrais straujākais pieaugums Eiropas Savienībā. Vai dzīve bez pesticīdiem ir iespējama? Ļoti iespējams, ka atbildi uz šo jautājumu jau drīz palīdzēs atrast Šveice, kur 13. jūnijā paredzēts referendums par ķīmisko pesticīdu aizliegšanu. Ko Latvijas lauksaimniekam nozīmētu šāds aizliegums? «Mēs nevarētu izaudzēt ražu vai varētu izaudzēt ļoti minimālu ražu. Ja masveidā savairojas kukaiņi, viņi nodara kaitējumu 80—90% ražas,» žurnālam Ir saka lauksaimnieks Linards Selivanovičs.
Ir skaidro, ko lauksaimniecībā Latvijā nozīmētu VARAM darba grupā nonākusī iniciatīva aizliegt miglošanu kilometra attālumā no lauku mājām - tas būtu pesticīdu aizliegums 97% lauksaimniecības zemju. «Tad mums Latvijā lauksaimniecība beidzas,» saka zemnieks Linards Selivanovičs. Pesticīdu apjoms Latvijā pieaug tik strauji, ka 2019. gadā šajā ziņā esam ieņēmuši otro vietu Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu pārdoto pesticīdu apjoms valstī bija pieaudzis par 54%, rāda Eurostat dati. Kamēr pesticīdu tirgus Latvijā un vēl piecās dalībvalstīs aug, ES kopumā tas arvien mazinās.
