Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pirmie 12 tūkstoši BioNTech/Pfizer vakcīnas devu Latvijai tiks piegādāti jau janvārī, poti saņems 6000 mediķu, kas strādā Covid-19 frontes karstākajos punktos: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Austrumu un Stradiņa universitātes slimnīcās, kā arī visās reģionālajās slimnīcās un Bērnu slimnīcā. To paredz vakcinācijas plāns, ko Veselības ministrija izstrādājusi kopā ar četrām pārraudzības iestādēm, raksta žurnāls Ir.
Sarunā ar Imunizācijas valsts padomes vadītāju Daci Zavadsku Ir noskaidroja, kas vakcinācijas procesā jau ir skaidrs, bet kas var radīt grūtības.
Vakcīnas atšķiras pēc izstrādes tehnoloģijas. BioNTech/Pfizer, Moderna un CureVac ir tā dēvētās nukleīnskābju vakcīnas — to pamatā ir sintētiska vīrusa RNS versija, skaidro Zavadska. Tehnoloģija ir pētīta jau vairāk nekā desmit gadus un lietota onkoloģijas terapijā. Šo vakcīnu priekšrocība — zemas izmaksas un augsta drošība. Lai novērstu baumas, Zavadska īpaši uzver, ka sintētiskā RNS versija neietekmē cilvēka DNS. Grūtības ar BioNTech/Pfizer vakcīnu sagādā tās uzglabāšanai vajadzīgā ultrazemā temperatūra, mīnus 70—80 grādu pēc Celsija.
