Baltijas jūrā plešas mirušās zonas, kas pārsniedz Latvijas izmērus

Saulriets Baltijas jūrā pie Palangas. Foto: BNS/LETA

Saulriets Baltijas jūrā pie Palangas. Foto: BNS/LETA

Baltijas jūrā ir zemākais skābekļa līmenis pēdējo 1500 gadu laikā, un lielā mērā pie tā vainojamas cilvēku darbības. Šokējošo paziņojumu, kas balstīts somu un vācu zinātnieku pētījumos, apstiprina arī Latvijas zinātnieki.

Skābekļa trūkuma dēļ jūrā vairāk nekā 70 tūkstošu kvadrātkilometru platībā izveidojušās mirušās zonas, kurās nespēj izdzīvot ne zivis, ne citas jūras radības, skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars. Salīdzinājumam — visas Latvijas teritorija ir 64,6 tūkstoši kvadrātkilometru. Neliela mirusī zona izvietojusies arī Rīgas jūras līcī.

Visvairāk no mirušajām zonām cieš mencas, kuru populācija strauji sarukusi. To apliecina nozvejas skaitļi. Astoņdesmito gadu vidū nozvejoti vairāk nekā 400 tūkstoši tonnu mencu, bet tagad knapi 50 tūkstoši tonnu, liecina Starptautiskās Jūras pētniecības padomes apkopotā statistika.

Jaunākajā žurnālā