Viena no senlietām, kas atsavināta Asaru senkapos pieķertam mantracim un nodota Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Datēta ar 14.—17. gadsimtu, raksturīga latgaļiem. Pēc muzeja Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa teiktā, pētniecībā vairs nav izmantojama, jo nav zināms konteksts — kurā kapulaukā un kādam cilvēkam kapā dota līdzi.
Kāpēc Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas ļauj internetā tirgot senkapos salaupītās vērtslietas?
Paradoksāli - meklējot eBay «vikingu senlietas», jūs neatrastu neko no Skandināvijas valstīm vai Islandes. Vairums saktu, važiņu, piekariņu, gredzenu, cirvju un šķēpu uzgaļu tiek tirgoti no divām valstīm - Ukrainas un Latvijas. Pirms diviem gadiem senkapos izlaupīto rotu piedāvājums no Latvijas bija pat 6-8 reizes lielāks nekā no citām valstīm, un tikai tagad, pēc kara radītā haosa, līderos izrāvusies Ukraina. «Līdzšinējie novēršanas pasākumi nav spējuši neko būtisku mainīt,» atzīst kultūras ministre Dace Melbārde, solot jau šogad nostiprināt juridisko pamatojumu nelegālās tirdzniecības ierobežošanai.
Vikingu lieltirgotava
«Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, apgādājot visas pasaules kolekcionārus ar tā dēvētajām vikingu senlietām,» ASV dzīvojošais latviešu rotkalis un vēstures interesents Andris Rūtiņš stāsta, kāpēc, dzīvojot Vašingtonā, sācis sekot no Latvijas nākušu senlietu tirdzniecībai internetā. Viņa uztraukums ir pamatots, jo pēc likuma par kultūras pieminekļu aizsardzību visas arheoloģiskajās senvietās atrastās senlietas (izgatavotas līdz 1700. gadam) pieder valstij. «Nepārprotami tie ir kapraču nelikumīgie ieguvumi senkapu postījumos,» skaidro Rūtiņš.
