Tirgus Neapolē. Foto — The New York Post.
Vai eirozonu apdraud jauns trieciens, ko varētu radīt Itālijas budžeta projekts? Jo vērtējumi par to ir pilnīgi pretēji: vieni to dēvē par ekonomikas stimulēšanas plānu, bet citi par populistu aizraušanos ar vēlētāju apdāvināšanu
Kā ūdens malks tuksnesī izslāpušajam — tā par sen gaidītu finansiālu palīdzību sapņo itāļi dažādos sociālajos slāņos. Piemēram, uzņēmēji industriālajos valsts ziemeļos gaida nodokļu atvieglojumus un mazāku birokrātiju. Savukārt trūcīgie iedzīvotāji valsts dienvidos, kur ir augsts jauniešu bezdarba līmenis, sapņo par jauniem pabalstiem. Kopumā tās izskatās gluži vai nesavienojamas prasības — kā palielināt budžeta izdevumus, vienlaikus apsolot nodokļu un līdz ar to arī ieņēmumu samazināšanu?
Tieši par to pēdējās nedēļās valdība Romā stīvējas ar Eiropas Savienības vadītājiem. Pirmo 2019. gada budžeta projektu, ko Itālija iesniedza 23. oktobrī, Eiropas Komisija noraidīja, pieprasot tā pārstrādāšanu. Šonedēļ itāļi atgriezās Briselē otrreiz, budžetā veicot minimālas izmaiņas. Tika prognozēts, ka Eiropas Komisija to noraidīs atkal. Jo plānotais budžeta deficīts — 2,4% — ir trīs reizes lielāks, nekā to solīja iepriekšējā Itālijas valdība.
