Kolāža — Krišs Salmanis.
Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs no 27. februāra atgriezies darbā, jo ES Tiesa atcēlusi viņam noteikto drošības līdzekli. Kāpēc Latvija zaudēja, un kādas tam var būt sekas krimināllietā?
Bez pielaides valsts noslēpumam, toties ar sparu Ilmārs Rimšēvičs atgriezies LB prezidenta krēslā. «Ir ļoti daudz darba!!!» Rimšēvičs atraksta telefona īsziņā, atsakot interviju. Papildus ikdienas pienākumiem LB vadīšanā viņš šonedēļ dodas arī uz Eiropas Centrālās bankas padomes sanāksmi Frankfurtē, un līdzīgi komandējumi gaidāmi arī 20. un 21. martā. Viņa braucienus ārpus Latvijas ir saskaņojusi kriminālprocesu uzraugošā prokurore.
Tomēr martā Rimšēvičam būs jāatlicina laiks arī liecību sniegšanai Ģenerālprokuratūrā. Iepriekš atteicies sniegt liecības KNAB, kopš pērnā rudens viņš turpina atbildēt uz prokurores jautājumiem kriminālprocesā, kas ierosināts saistībā ar aizdomām par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Rimšēviču tur aizdomās par piekrišanu saņemt 500 tūkstošu eiro kukuli no Trasta komercbankas īpašniekiem, 250 tūkstošu eiro saņemšanu un vēl arī došanos atpūtas braucienā uz Kamčatku par baņķieru naudu. Šajā procesā KNAB viņam pērn februārī piemēroja drošības līdzekli — aizliegumu ieņemt LB prezidenta amatu, taču ES Tiesa nupat 26. februārī šo ierobežojumu atcēla. To tiesā bija apstrīdējis gan Rimšēvičs, gan ECB, kura modri sargā centrālo banku vadītāju neatkarību. Negatīvā tiesas lēmuma pamatojums — Latvija nav iesniegusi pierādījumus korupcijas aizdomām, kas ir bijušas kriminālprocesa sākšanas un drošības līdzekļa piemērošanas pamatā.
