Pāvests Francisks sludināja cilvēcību un līdzcietību
Ziņa Otrajās Lieldienās, ka Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks ir devies mūžībā, bija sēru vēsts ne tikai 1,2 miljardiem katoļu, bet arī visiem, kuri augstu vērtē tā dēvēto pasaules vareno un garīgo līderu morālo piedienīgumu, pazemību un rūpes par līdzcilvēkiem, pirmām kārtām par tiem, kurus dēvē par dzīves pabērniem.
Drīz pēc ievēlēšanas par pāvestu 2013. gadā Francisks intervijā atzina, ka jaunībā, būdams Argentīnas jezuītu vadītājs, viņš esot bijis «autoritārs» un sarežģītus lēmumus mēdzis pieņemt strauji un vienpersoniski. Pāvesta amatā viņš bija pretstats autoritāriem valdniekiem. Dzīvoja pieticīgi, cik nu tas ir iespējams katoļu baznīcas galvam, vadījās no pārliecības, ka ir svarīgi dzirdēt un saprast cilvēku, it īpaši visatstumtāko vajadzības, un lēmumus pieņēma pēc savas saprašanas par baznīcas pienākumiem un iespējām, nevis atbilstoši doktrīnām. Kā viens no mums, līdzīgs starp līdzīgajiem, nevis kā pielūdzams vienīgo pareizo priekšrakstu devējs.
