pierobeža
- Intervija
- 22.05.2025.
- Agnese Meiere
Pasargāti vai apdraudēti? Arhitekte Liene Jākobsone par Latvijas paviljonu Venēcijā
- Tēma
- 27.03.2025.
- Baiba Litvina
«Labākais scenārijs»
- Pusdienās
- 27.03.2025.
- Baiba Litvina
Tikai kara laikā
- Brīvdienas
- 09.05.2022.
Nepelnīti piemirstas vietas, kas pārsteidz
- 1 no 2 miljoniem
- 26.06.2019.
Kristaps Builis, redzējis lāci
- Viedoklis
- 18.06.2025.
Robežsarga profesija ir viena no jauniešu nākotnes iespējām
Robežsarga amats Latvijā ir dzīva, dinamiska un tehnoloģiski attīstīta profesija, kas jauniešiem piedāvā gan nozīmīgu misiju, gan stabilu, mūsdienīgu karjeras ceļu. Šī profesija saglabā aktualitāti un kļūst arvien perspektīvāka – gan lokāli, gan starptautiski.
- Intervija
- 22.05.2025.
- Agnese Meiere
Pasargāti vai apdraudēti? Arhitekte Liene Jākobsone par Latvijas paviljonu Venēcijā
«Justies kā Eiropas ārējās robežas teritorijā — pasargātiem, bet reizē apdraudētiem,» tā Latvijas piedāvājumu Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē raksturo Latvijas paviljona līdzkuratore Liene Jākobsone
- Tēma
- 27.03.2025.
- Baiba Litvina
«Labākais scenārijs»
Būvkompānija Igate uz sava rēķina tagad novērš defektus žoga izbūvē uz austrumu robežas. Vai tas palīdzēs uzņēmējiem izsprukt no soda krimināllietā, kurā viņi apsūdzēti par 7,6 miljonu izkrāpšanu?
- Pusdienās
- 27.03.2025.
- Baiba Litvina
Tikai kara laikā
Kā izstāšanās no Otavas konvencijas palīdzētu mūsu armijai stiprināt kaujas spējas, skaidro Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks pulkvežleitnants Kaspars Lazdiņš
- Brīvdienas
- 09.05.2022.
Nepelnīti piemirstas vietas, kas pārsteidz
Latvija — tie ir ceļi un takas, pakalni un ielejas, pilis un būdiņas, kāpas un jūra, purvi un akmeņi, krogi un dievnami, meži un pļavas, torņi un pagrabi, ciemi un pilsētas. It viss — savs un mīļš. Tieši tik ļoti Latvija ir mana. Dažāda, bet viena
- 1 no 2 miljoniem
- 26.06.2019.
Kristaps Builis, redzējis lāci
Kristaps dzīvo Valkas novadā netālu no Igaunijas robežas — Omuļos. Viņam pieder zemnieku saimniecība Kurģi. Pēc septiņiem rītā, 15.jūnijā, viņš ar auto devās no Omuļiem uz Tērveti. Priekšā braucošā automašīna kustējās lēni, viņš jau grasījās to apdzīt. Pēkšņi auto piebremzēja. Kristaps pamanīja divus tumšus stāvus ejam pāri ceļam. «Laikam aļņu mazuļi,» vīrietis nodomāja. Piebraucis tuvāk, saprata, ka tie ir lācēni. «Ķēru telefonu, lai filmētu, un pieripināju tuvāk, lai kārtīgi apskatītu. Lāči pārgāja pāri ceļam un apstājās, gribēja mani pavērot un izrādīties: viens piecēlās divkājās, nožāvājās un apķērās ap koku. Lāči bija iespaidīgi, pinkaini un piemīlīgi. Vienkārši brīnišķīgas būtnes!» Pēc skata nemaz nevarot pateikt, ka viņi spēj arī uzbrukt cilvēkam. Pats pirmais, kas todien vēl pirms Kristapa, plkst. 7.15, uz tā paša ceļa, Rūjiena—Valmiera bija paspējis lāčus nofilmēt, bija Austris Kļaviņš, piensaimnieks no Ceriņiem. Arī viņa, tāpat kā Kristapa, video kļuva populārs sociālajos tīklos. Vaicāts, kādi bija lāči, viņš atraksta: «Baigi smuki, gribējās izkāpt un paglaudīt, bet skaidrs, ka nedrīkst.»
- Viedoklis
- 06.01.2017.
Mans brūtēšanās laiks ar Latgolu
Kurzeme, Vidzeme un Zemgale ir mūsu čaklās Martas, bet Latgale ir mūsu Marija.
- Radars
- 14.04.2014.
Raidījums: Krievija slepus pēta arī Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu
Savu pētījumu plāno pasūtīt arī Latvijas valdība
- Dzīve
- 04.09.2013.
Cilvēki pierobežā
Pierobežas novadi Latvijā tikpat mainīgi kā laikapstākļi. Par to pārliecinājās četri jauni žurnālisti, šovasar dodoties uz Latvijas tālākajām malām, lai uzzinātu, kāpēc vietējie nepadodas lielpilsētu vilinājumam un kā viņu dzīves izjūtu ietekmē dzīvošana pie robežas - valsts robežas
