Ilustrācija — Frank&Stein
Tukši veikalu plaukti un sociālajos tīklos klīstoši jociņi par «badastreiku», ko Kremlis izsludinājis savai tautai - tādas ir Putina izsludinātā pārtikas embargo pirmās atskaņas pašā Krievijā. Mūsu pārtikas nozares uzņēmēji - gan tie, kuriem nozīmīgs eksporta partneris bijusi Krievija, gan tie, kas kaimiņu tirgus vilinājumam sen vairs neticēja - jau sāk izjust cenu kritumu un meklē veidus, kā sagalabāt ražošanu. Kopumā pārtikas produktu aizlieguma tiešais iespaids uz Latvijas un ES ekonomiku nav tik ievērojams, toties Krievija pašlaik pilnam izbauda sankciju skaļo rezonansi
Piena upes aizdambētas. Ābolus met atpakaļ pār sētu. Neviena cūciņa vairs nevar pārpeldēt Zilupi.
Krievijas lēmums uz gadu aizliegt augļu, dārzeņu, zivju, gaļas un piena produktu importu no Eiropas Savienības, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas kļuvis par galveno ziņu Latvijas medijos. Tā noteikti Maskava arī bija cerējusi. Jūlija beigās rietumvalstu ieviestās finanšu un tehnoloģiju sankcijas pret Krieviju ilgtermiņā ir daudz nopietnākas, tomēr maz saistītas ar cilvēku ikdienas dzīvi un tāpēc grūtāk saprotamas. Uzņēmumu aizdevumu refinansēšanas aizliegums, kas varētu prasīt Kremlim daudzus simtus miljonus dolāru, vai arī sarežģītu tehnoloģiju eksporta liegums, kas apgrūtinās gan Krievijas militāro spēku, gan naftas un gāzes uzņēmumu darbību, ir abstrakti. Tie neraisa ne asociācijas, ne emocijas. Savukārt katrs uzreiz var iedomāties tukšos veikalu plauktus, kur līdz šim stāvēja Latvijas sieriņš vai desiņa. Uzņēmēji, protams, prasa valdības atbalstu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) brauks uz Maskavu un tur «lūgsies» par Latvijas precēm.
