Foto — Shutterstock.
Vai jaunizveidotās augstskolu padomes savā pirmajā darba gadā attaisnojušas uz tām liktās cerības? Jo izskan sūdzības par vēl lielāku birokrātiju, bet vienlaikus ir pasteidzināti daudzi svarīgi lēmumi augstskolu reorganizācijai
Komisariāts — ar šādu vārdu Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks raksturo savu attieksmi pret augstskolu padomēm. Precīzāk — attieksmi, kāda tā bija pirms gada, diviem. Padomju okupācijas gados ar šo vārdu bieži saprata politiski represīvu organizāciju.
Un neba Muižnieks viens domāja, ka padomes būs kaut kas līdzīgs politbirojam. «Valsts augstskolās tiks izveidotas operatīvās darbības un kontroles institūcijas,» brīdināja Rūta Muktupāvela, kas vada Rektoru padomi — konsultatīvu institūciju, kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. Akadēmiskajās aprindās dominēja bažas, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājuma veidotās augstskolu padomes, tāpat kā savulaik valstij piederošo uzņēmumu padomes, būs politiski kontrolējamas.
