Jaunais Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Kirilo Budanovs, jaunais aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs, jaunais enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs. Foto — The New York Times un publicitātes attēli
Ģenerālis, diplomāts, IT speciālists un enerģētikas eksperts — kā Ukrainas prezidents ar jaunajām personāla izvēlēm cer stiprināt valsts pozīcijas miera sarunās
Kara apstākļos vadošu personāliju izvēle ir ne tikai iekšpolitisks jautājums, tas ir arī spēcīgs signāls gan ārvalstu sabiedrotajiem, gan pašu sabiedrībai. Tieši šādā kontekstā jāuzlūko Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenie lēmumi, izraugoties atslēgas cilvēkus savā birojā un valdībā.
Par administrācijas vadītāju prezidents iecēlis ģenerāli Kirilo Budanovu, bijušo Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāju. Budanova pirmais vietnieks būs diplomāts Serhijs Kislica, kurš pēdējos piecus gadus spoži pārstāvējis valsti ANO. Bet Aizsardzības ministriju turpmāk vadīs Mihailo Fjodorovs, līdzšinējais digitālās transformācijas ministrs. Savukārt enerģētikas ministra amatā iecelts Deniss Šmihaļs, kurš pildīja aizsardzības ministra pienākumus, bet iepriekš piecus gadus vadīja valdību.
Kāpēc ukraiņiem šāda izvēle šķiet vairāk nekā loģiska?
Reitings atgriežas
Kad pērn novembra beigās Ukrainas pretkorupcijas birojs atmaskoja korupcijas shēmu enerģētikas nozarē, kurā bija iesaistīti Zelenska tuvākā loka cilvēki — ilggadējs draugs un biznesa partneris Timurs Mindičs, kā arī prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks —, daudzi domāja, ka Zelenskis ir neatgriezeniski zaudējis sabiedrības uzticību.
«Viņa reitings nogāzās. Izskatījās, ka no šīs krīzes viņš vairs nespēs izkļūt,» komentē Kijivas politologs Kostjantins Batozskis. «Man šķita, ka nav palicis vairs neviens taksometra vadītājs, kurš nebūtu izteicis savu sašutumu par prezidentu». Tobrīd, pēc Info Sapiens aptaujas rezultātiem, Zelenska atbalsts nokritās līdz 20%. Taču, tiklīdz Zelenskis atlaida savu ilggadējo biroja vadītāju Andriju Jermaku, reitings sāka kāpt. Pēc Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta datiem, uzticības līmenis Zelenskim atkal ir 59%.
«Atlaižot nepopulāro Jermaku, kuru daudzi apsūdzēja korupcijā un nepotismā, un ieceļot populāro Budanovu, kuru visi uzskata par labo puisi, faktiski Zelenskis pats ir izglābies no kritikas,» komentē parlamenta frakcijas Tautas kalps deputāts, kurš vēlējās palikt anonīms.
Tomēr Budanova iecelšana nav tikai vairogs Zelenska reputācijai. Tas ir arī veids, kā pārveidot paša prezidenta biroja darbu. Budanovs ir profesionāls izlūks, kurš pieradis izstrādāt scenārijus, izvērtēt riskus un prot spēlēt ilgtermiņā. Lai gan The New York Times rakstā par Budanova iecelšanu teikts, ka ģenerālim ir ciešas saiknes ar ASV un tieši tas var būt izšķirošs faktors miera sarunās ar prezidenta Donalda Trampa administrāciju, Ir avotiem informācija atšķiras. Ģenerālim tuvs avots Ir skaidroja, ka šāds secinājums radies, pamatojoties tikai uz to, ka Budanovs ir mācījies ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes atbalstītā programmā, kā arī savulaik pēc nopietna ievainojuma ārstējies Nacionālajā militārajā medicīnas centrā Mērilendā, kas ir reta parādība Ukrainas militārpersonām. Bet patiesībā Budanova attiecības ar amerikāņiem esot diezgan saspīlētas. «Viņi gribētu uzzināt vairāk par Ukrainas specdienesta operācijām, vismaz būt informēti, varbūt kādas pat saskaņot. Kirilo Aleksandrovičs ir ļoti pateicīgs sabiedrotajiem, bet uzskata, ka jebkāda kontrole vai iejaukšanās ir lieka.»
Arī politologs Batozskis uzsver — Budanovs, tāpat kā Zelenskis, diez vai būs ērts amerikāņiem. «Uz viņiem nevar izdarīt spiedienu. Viņi ir fanātiski uzticīgi Ukrainai.»
Tas, kuram būtu jāspēj diplomātiski nogludināt asumus, acīmredzot būs jaunieceltais biroja vadītāja vietnieks, Ukrainas diplomātijas zvaigzne Serhijs Kislica. Viņš ir plaši pazīstams ar to, ka ne reizi vien novedis Krievijas diplomātus līdz histērijai, pārstāvot Ukrainas intereses ANO. Vēstnieka darbības laikā ANO Cilvēktiesību padomē Krievijas pozīcija pakāpeniski tika marginalizēta. Viņa darba rezultātā ANO nostiprināts Krievijas kā agresora statuss, fiksēta aneksijas nelikumība, izveidots tiesiskais pamats reparācijām un pastiprināta starptautiskā izmeklēšana par kara noziegumiem.
«ANO uzvar nevis tas, kurš runā skaļāk, bet tas, kurš saprot lēmumu pieņemšanas mehānismus un zina, kur un kad vajag izdarīt spiedienu, māk strādāt ar formulējumiem, kam ir juridiskas sekas,» Ir skaidro bijušais ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņaprāt, Kislicas superspēja ir piešķirt stingrajām Ukrainas pozīcijām leģitimitāti. ANO viņš lika pasaulei uzklausīt Ukrainu un neļāva Krievijai paslēpties aiz retorikas. Prezidenta birojā viņš var panākt, ka Ukrainas lēmumi darbojas uzreiz divās frontēs: iekšējā un starptautiskā.
«Jaunajā varas konfigurācijā, kurā tiek stiprināts drošības bloks, Kislica pildīs līdzsvarojoša elementa lomu — viņš saprot kara loģiku, bet domā starptautiskās diplomātijas kategorijās,» uzskata Batozskis.
Restarts aizsardzībā
34 gadus vecā Mihailo Fjodorova iecelšana par aizsardzības ministru ir viens no neparastākajiem un vienlaikus simptomātiskākajiem prezidenta lēmumiem visa kara laikā. Tieši Fjodorovs bija viens no tiem, kas uzstāja uz dronu ražošanas paplašināšanu 2022. gadā, vienkāršojot izstrādes procedūras un to nonākšanu frontē, kā arī privāto ražotāju sadarbību ar armiju. Tas kļuva par pavērsiena punktu karā, nodrošinot ražošanas mērogus.
Loģisks turpinājums bija Brave1 izveide — valsts platforma militāro tehnoloģiju inovācijām. Fjodorovs bija viens no galvenajiem tās arhitektiem, kas apvienoja valsti, armiju, inženierus, jaunuzņēmumus un investorus vienotā sistēmā. Brave1 mainīja pašu sadarbības loģiku: garas birokrātijas ķēdes nomainot ar ātru ciklu — ideja, testēšana, pārbaude kaujas laukā, pilnveidošana. Fjodorova kolēģi bieži uzsver, ka viņa ieguldījums ir tādu apstākļu radīšana, kuros inovācijas vairs nav nejaušas.
Militāru tehnoloģiju vidē Fjodorovu dēvē par menedžeri, kurš «atvēra durvis», ļaujot privātajam sektoram tieši sadarboties ar armiju, un padarīja valsti par partneri, nevis kontrolieri. Tieši tas ļāva Ukrainai sasniegt līmeni, kad droni kļuvuši par vienu no mūsdienu kara galvenajiem elementiem.
Šī pieredze arī izskaidro, kāpēc Fjodorovs iecelts Aizsardzības ministrijas vadībā. Viņš uztver aizsardzību kā inovāciju ekosistēmu, kurā droni, elektroniskā kara līdzekļi, programmatūra un datu analītika ir tikpat svarīga kā klasiskais bruņojums. Rietumu partneriem tas ir īpaši svarīgi. Diplomātiskajās un donoru aprindās Fjodorovu uztver kā cilvēku, kurš ir pierādījis — Ukraina nav tikai palīdzības lūdzēja, bet spēj kara laikā radīt pati savus tehnoloģiskos risinājumus.
Savu pirmo paziņojumu jaunajā amatā Fjodorovs izmantoja, lai pievērstu uzmanību vissāpīgākajām sistēmas problēmām, kas nav risinātas gadiem ilgi. Viens no jautājumiem — problēmas ar teritoriālajiem komplektēšanas centriem. Lai gan viņš izvērstāk to nekomentēja, ikvienam ukrainim ir skaidrs, ka runa ir par mobilizācijas problēmām un sistemātiskiem pārkāpumiem šajā procesā — aizturēto personu piekaušanu un masveida korupcijas gadījumiem. Rezultātā gandrīz divi miljoni ukraiņu pašlaik tiek meklēti par izvairīšanos no mobilizācijas, bet apmēram 200 tūkstoši karavīru ir dezertējuši. Fjodorovs solīja, ka tiks veikts ātrs audits un piedāvāts sistēmisks risinājums. Vīzija esot jau izstrādāta, bet detaļas tiks publiskotas tikai pēc analīzes.
Vienlaikus Fjodorovs norādīja uz militārajām prioritātēm, kas loģiski turpina viņa līdzšinējo darbu tehnoloģiju jomā. Viens no pirmajiem praktiskajiem uzdevumiem būs kaujas brigāžu pilnīga aprīkošana ar droniem, pārvēršot tos no deficīta resursa par standarta aprīkojumu. Tāpat plānots pārskatīt militārā personāla mācību sistēmu, pielāgojot to mūsdienu realitātei, kur izšķirošu lomu spēlē dati un lēmumu pieņemšanas ātrums.
Tehnoloģiju jomā Fjodorovs arī izvirzīja ambiciozus mērķus: Ukrainai jāizstrādā sava artilērijas munīcija ar lāzera vadību, radot analogu krievu Krasnopol, kā arī trieciendroni, kas līdzinātos ienaidnieku Molnija. Šie paziņojumi apstiprināja jaunā ministra vīziju, ka aizsardzība nav esošo iespēju saglabāšana, bet gan tehnoloģiskā pārsvara audzēšana.
Un atkal enerģētika!
Zīmīgi, ka parlaments Denisu Šmihaļu apstiprināja enerģētikas ministra amatā brīdī, kad liela daļa Kijivas vēl joprojām bija bez elektrības pēc kārtējās Krievijas apšaudes. Šmihaļs ir loģiska izvēle šim amatam. Viņa karjera nesākās politiskajos kabinetos, pirmā nopietnā vadības pieredze bija tieši enerģētikas nozarē — viņš savulaik bija ģenerāldirektora vietnieks Burštinas termoelektrostacijā. No 2017. līdz 2019. gadam ieņēma augstus amatus DTEK Zahidenergo — vienā no lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem Ukrainā, kuru kontrolēja ukraiņu uzņēmējs Rinats Ahmetovs.
«Atšķirībā no daudziem klasiskiem enerģētikas ministriem Šmihaļam ir ne tikai pieredze valdībā, bet arī reāla korporatīvā pieredze kritiski svarīgajā enerģētikas nozarē, kas uzkrāta pirms iesaistīšanās lielajā politiskā,» komentē politologs Batozskis. «Tieši no šīs pieredzes viņš smeļas instrumentus, kas var palīdzēt Ukrainai pārvērst enerģētiku no neaizsargātas nozares par valsts militārās un ekonomiskās stabilitātes elementu.»
Arī premjerministra amatā, ko Šmihaļs ieņēma no 2020. gada marta līdz pagājušā gada jūlijam, viņš sevi pieteica kā stabils vadītājs sistēmisku satricinājumu laikā. Tieši viņa vadītajai valdībai bija jāiztur pirmās smagās kara fāzes, un tas Ukrainai izdevās, izvairoties no finanšu sabrukuma, saglabājot regulāras sociālās izmaksas iedzīvotājiem, turpinot valsts institūciju darbu un nezaudējot kontroli pār ekonomiku.
Šmihaļs nekad nav bijis harismātisks komunikators, bet izpelnījies klusa krīzes menedžera reputāciju — tāds, kas spēj nodrošināt valsts sistēmas darbību, par spīti nepārtrauktam kara spiedienam, resursu deficītam un atkarībai no ārēja atbalsta. Pēc visa spriežot, to no viņa gaida arī tagad. Tāpat kā no visas jaunās komandas, kuru ukraiņi jau iesaukuši par «sarunvedēju komandu».
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
