Satelītsignālu slāpēšanas sistēmas Talbot redzamā daļa Kaļiņingradas apgabalā. Foto — Defense Express.
Kāpēc arvien biežāk lidmašīnas mūsu reģionā paliek bez satelītnavigācijas, un kādus riskus tas rada gaisa un kuģu satiksmei?
Agrā 2. decembra rītā airBaltic lidojums no Rīgas uz Vīni ritēja ierasto gaitu, līdz pēkšņi salona ekrānos parādījās satraucoša aina. Lidmašīna tobrīd bija virs Polijas, gabaliņu aiz Krievijas Kaļiņingradas apgabala. Monitori pasažieriem rādīja, ka lidmašīna sākusi strauji virzīties uz ziemeļiem, ar 1000 km/h spēcīgu vēju to pūš Zviedrijas virzienā. Tas ir neticams ātrums! Divreiz lielāks nekā negantākais tornādo mērījumu vēsturē. Aiz loga tomēr nekas neliecināja par vētru.
Pēc mirkļa ekrāni tika izslēgti un kapteinis paziņoja, ka uztraukumam nav pamata — GPS signāla traucējumu dēļ redzama aplama informācija, bet pilotu rīcībā esošā navigācijas sistēma darbojas un viņi zina, kur īstenībā lido, atminas pasažieris Māris. Salonā satraukuma nebija, dažs gan nervozi ķiķināja. Tomēr sajūtas bija neomulīgas, atzīst Māris. Skaidrs, ka piloti ir profesionāļi, tomēr tehnikas bojājums 10 kilometru augstumā nav patīkams.
