Ironisks sauklis uz kādas ēkas mūra Atēnu centrā: «Laipni aicināti Grieķijā! Iespēju un daudzu, daudzu, daudzu nodokļu zemē.» Foto — AFP/LETA.
20. augustā oficiāli noslēdzās Grieķijai sniegtās 320 miljardu eiro starptautiskās palīdzības programma, paverot ceļu jaunam finansiālas neatkarības laikmetam. Tomēr grieķu mokas vēl nav beigušās
Kad Dimitris Zafiru pirms diviem mēnešiem beidzot tika pie sen meklētā darba, viņa alga bija divreiz mazāka par to, ko vīrietis pelnīja pirms Grieķijas parādu krīzes. Taču pēc gadiem ilgušas ķepurošanās tas tomēr bija solis uz augšu. «Tagad manai ģimenei mēneša beigās pāri paliek nulle no nopelnītā. Taču nulle ir labāk nekā situācija, kad mēs vispār nespējām samaksāt savus rēķinus,» rūgti iesmejoties, saka 47 gadus vecais metāla būvju speciālists.
Grieķijas ekonomikā ir vērojamas atlabšanas pazīmes, un Eiropas līderi apgalvo, ka beidzot pielikts punkts parādu krīzei, kas gandrīz nogremdēja visu eirozonu. Tajā pašā laikā pēdējos desmit gados pārdzīvotā ekonomikas nobremzēšanās, strauja budžeta izdevumu apcirpšana un nodokļu palielināšana ievērojami palielinājusi uz nabadzības robežas dzīvojošo grieķu skaitu. Šajā kategorijā ierakstāma vairāk nekā trešdaļa no 10 miljoniem valsts iedzīvotāju, liecina OECD dati.
